Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrasts neskarts kultūrslānis ar zemgaļu laika senlietām

2020. gada 12. maijs 00:00

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrasts neskarts kultūrslānis ar zemgaļu laika senlietām pat no 13. un 14. gadsimta, aģentūru LETA informēja būvniecības uzņēmuma a/s «RERE Grupa» komunikācijas konsultante Lāsma Sīle.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās pašlaik notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.

Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskā izpēte, kas aprīļa beigās ir nesusi vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas glabāja zemgaļu laika senlietas pat no 13. – 14. gadsimta.

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–1485) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259–1264) feniņu.

Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās, atzīst, ka seno zemgaļu pils atrašanās vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas tagad ir acīmredzamas.

Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju dēļ, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17. gadsimta kapela iepriekšējās Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis. Atradumi bija datējami, sākot ar 16. gadsimtu. To arheologi secinājuši, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.

Pētnieki uzskata, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, blakus mūra pilij bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinājās arī zemgaļi, skaidro A. Tomašūns. «Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali,» piebilda arheologs.

A. Tomašūns skaidroja, ka, iespējams, ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289. – 1290. gadā. «Varbūt 14. gadsimta ugunsgrēks tolaik nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345. gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šajā laikā notika uzbrukums arī Dobelei,» pieļauj arheologs.

Būvkompānija sola, ka vērienīgas rekonstrukcijas gaitā Livonijas ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā. Būvdarbus, arī komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība «RERE Meistari 1». Projektu izstrādājušas SIA «Konvents» un SIA «Arhitektes Ināras Caunītes birojs», projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA «RS Būvnieks».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrasts neskarts kultūrslānis ar zemgaļu laika senlietām

Kategorijas