Apmeklētājiem aizvērti, darbiem atvērti

2020. gada 8. maijs 00:00

588

Kā strādā muzejos aiz «Covid-19» radīto ierobežojumu slēgtām durvīm

Kopš valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis, arī mūspuses muzeji apmeklētājiem ir slēgti. Tomēr no kultūras institūcijām pirmie, kas, visticamāk, varēs atgriezties ierastajā darba ritmā, būs bibliotēkas un muzeji, sacījusi Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone. Sadarbībā ar Veselības ministriju tiek meklēti risinājumi tam, ko varēs darīt pēc ārkārtējās situācijas beigām un ko ne.

Tā kā «Bauskas Dzīves» lasītāji interesējās, kā aiz slēgtām durvīm divus mēnešus strādājuši mūspuses lielāko muzeju darbinieki, laikraksts sniedz īsu ieskatu viņu darba ikdienā, ko diktē «Covid-19» radītie ierobežojumi.

Baroka pērlē – taupības režīms

Durvis slēgtas arī mūspuses izcilajai baroka pērlei Rundāles pilij. Muzeja publiskā darbība apturēta, bet strādājošajiem darbs turpinās, apliecina Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa. Viņa norādīja, ka, izmantojot situāciju, kad iestāde ir bez apmeklētājiem, ekspozīcijas telpās paveikti ģenerālie uzkopšanas darbi – mazgāti logi un pulēts grīdas segums. Viss sanācis ievērojami raitāk, kā tas bijis laikā, kad pils bija pieejama apskatei.

Zinātniskais darbs, pētniecība
Patlaban Rundāles pils telpās tiekot veikti sanitāro mezglu remontdarbi, izstāžu bloka vajadzībām tiek pielāgotas pirmā stāva telpas. Intensīva darba duna ir arī pils apkārtnē. Dārzā veicamā ir pietiekami, apliecina I. Kusiņa. Pēc ziemas «uzprišinātas» rozes, tulpju dobēs un rožu dārzā izvietotas anotāciju plāksnītes, parteru dobēs iestādītas viengadīgās puķes, visa parka teritorijā tiek nodrošināta ravēšana un laistīšana.

Norisinās zinātniskais darbs. Rundāles pils muzeja speciālisti gatavo tekstus diviem izdevumiem. I. Kusiņa atklāja, ka drīz tiks izdota Laumas Lancmanes grāmata par vēsturiskajām rozēm Rundāles pils dārzā, savukārt krājuma nodaļas vadītāja Kristīne Budže raksta grāmatu par Rundāles pils muzeja stikla lustrām. Tāpat tiek strādāts ar dažādām pētniecības tēmām, kas iepriekš izklāstītas starptautiskās konferencēs. Piemēram, mākslas pētniecības nodaļas vadītāja mākslas doktore Baiba Vanaga gatavo publikāciju konferences rakstu krājumam par hercoga Pētera Bīrona mākslas kolekciju. Muzeja restauratori turpina eksponātu restaurēšanu un restaurācijas pasu rakstīšanu.

Apmeklētāju izglītošanai un izklaidei
«Gaidot brīdi, kad muzejs atkal varēs uzņemt viesus, domājam par viņu pieredzes bagātināšanu, uzturoties gan pilī, gan parkā. Veidojam orientēšanās spēli muzejā un fotoorientēšanās akciju franču dārzā. Tiek gatavots izzinošs materiāls par Rundāles pils ansambļa teritorijā sastopamām aizsargājamām augu un kukaiņu sugām.

Lai arī ārēji šķiet, ka ārkārtējās situācijas laikā darbi ir apstājušies un laiks rit lēnāk, Rundāles pils muzeja darbinieki turpina strādāt un gatavoties viesu uzņemšanai. Liela daļa minēto darbu tiek veikti attālināti, strādājot no mājām,» teic I. Kusiņa.

Viņa apstiprināja, ka ir pārrunāts un izstrādāts plāns iespējamai muzeja publiskās darbības atsākšanai pēc 12. maija un parka atvēršanai.

Kultūras ministrija kopā ar Veselības ministriju, piesaistot muzeju nozares pārstāvjus, gatavo vadlīnijas drošības pasākumiem, kuri būs jāievēro, lai muzejs un franču dārzs varētu atsākt publisko darbību. I. Kusiņa atzina, ka franču dārza un muzeja apmeklētājiem būs jārēķinās ar lielākiem ierobežojumiem apskates laikā, kā tas bija līdz šim. Jau tagad zināms, ka sanitārais protokols iekļaus nosacījumus par fiziskās distances ievērošanu, kā arī būs noteikts apmeklētāju skaits, kas vienlaikus varēs atrasties muzejos un to brīvdabas teritorijās. Viesiem būs jārēķinās ar noteiktu kustības plūsmu, kas vedīs cauri muzeja telpām, tā, lai ieeja un izeja no pils un franču dārza nekrustotos.

«Rundāles pils muzejam šis ir īpašu izaicinājumu laiks. Drīz tiks sākta jumta seguma maiņa pils centrālajam jeb dienvidu korpusam, kas radīs vēl papildu ierobežojumus.

Ļoti ceram uz apmeklētāju sapratni un atbildību, jo, tikai kopīgi ievērojot noteiktos drošības pasākumus, būs ļauts atkal apskatīt krāšņās pils telpas un pavasara ziedu piepildīto franču dārzu,» teic I. Kusiņa.

Kritisks ieņēmumu samazinājums
Pašlaik muzejā ir 124 darbinieki, no viņiem 10 ir ārštatā strādājošie. Vasaras sezonā dārza darbos būs piesaistītas vēl sešas dārznieces, kas darbu sāk šonedēļ.

Ārkārtējās situācijas laikā parkā tiek nodarbināti štata darbinieki no citām nodaļām. Arī pēc publiskās darbības atsākšanas muzejam nebūs iespējas ārštatā nodarbināt tik lielu strādājošo skaitu, kā tas bijis iepriekšējos gados. Dīkstāves pabalsts uz muzeju kā tiešās valsts pārvaldības iestādi neattiecas.

«Rundāles pils ansambļa teritorija ir plaša, un darba apjoms tā uzturēšanā ir liels, tāpēc daļa darbinieku pienākumus veic parkā, daļa ārkārtējās situācijas laikā izmanto ikgadējo atvaļinājumu. Augstu novērtējam tos darbiniekus, kas muzejā ir strādājuši gadu no gada, un ceram sadarbību turpināt,» tā I. Kusiņa.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse akcentēja, ka Rundāles pils muzejs pēdējos gados ir bijis viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā. 2019. gadā muzeju apmeklēja 275 449 viesi. No tiem pārliecinoši lielākā daļa bija ārvalstu tūristi (ap 89%). L. Lūse atzina, ka «Covid-19» izraisītās krīzes dēļ noteiktie pārvietošanās ierobežojumi ir radījuši ļoti lielus zaudējumus Rundāles pils muzejam. «Mēs lēšam, ka muzeja ieņēmumu samazinājums attiecībā pret 2019. gadu būs vismaz 75%. Izdevumi ir samazināti līdz minimumam, nodrošinot muzeja pamatfunkciju īstenošanu un kompleksa uzturēšanu stingrā taupības režīmā. Veiktie taupības pasākumi nav pietiekami, lai līdz gada beigām no valsts piešķirtās dotācijas spētu uzturēt muzeja infrastruktūru. Kultūras ministrija gatavo priekšlikumu valdībai par kultūras iestādēm, arī valsts muzejiem, radīto zaudējumu kompensāciju,» situāciju ieskicē muzeja direktore.

Bauskas pilī laiku izmanto lietderīgi

Bauskas pils muzejā marts un aprīlis nav uzskatāms par aktīvu tūrisma sezonu, taču apmeklētāju plūsma nekad pilnībā nav pārtrūkusi. Pirms krīzes šajā laikā muzejs regulāri organizēja koncertus un citus pasākumus, pieprasītas bija tematiskās programmas. Ziemās un agrā pavasarī muzejā kā allaž, tā arī tagad rit gatavošanās jaunajai sezonai. Atšķirība ir tā, ka nav zināms, kad šī sezona sāksies.

Tīra un spodrina

Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas vadītāja Ilva Neimane «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka iestādē lietderīgi izmanto laiku, kad muzejs ir slēgts apmeklētājiem, – notiek ģenerālā tīrīšana. Viņa atklāja, ka tiek lietotas visai darbietilpīgas sendienu metodes, lai iegūtu koka grīdu dabisko toni. Tās mazgā, izmantojot sodu, zāģu skaidas un etiķi. Uzpoš arī akmens flīžu grīdas, sagaidot siltāku laiku, tiks mazgāti pils logi un tīrītas ekspozīciju vitrīnas.

Personālu iesaista teritorijas kopšanā un muzeja noliktavu iekārtošanā. Ilva Neimane pauda, ka daļa darbinieku šajā laikā izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Projekti – jauni, īstenoti un procesā
Muzeja speciāliste stāstīja, ka turpinās jaunu attīstības projektu iesniegšana un procesā esošo īstenošana. Pašlaik muzejs strādā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu «Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos iegūto krāšņu podiņu digitālā dokumentēšana». Tā mērķis ir sagatavot publicēšanai kolekcijas katalogu.

Šopavasar sagatavots un iesniegts projekts Zemgales kultūras programmā, lai iegūtu finansējumu sešu 17. gadsimtā ar gobelēnu tapsētu krēslu restaurācijai. Tikko laikrakstam kļuvis zināms, ka projekts atbalstīts ar 1500 eiro finansējumu.

Turpinās Bauskas pilsdrupu centrālā torņa un tam piegulošo sienu konservācija Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā». Pabeigti darbi mazajā tornī un pilsdrupu vārtu sektorā. Nobeigumam tuvojas torņa interjera mūra un apmetuma nostiprināšana, izbūvētas koka kāpnes un balkoni apmeklētājiem, sākta arī centrālā torņa jumta ieklāšana ar kārniņiem, stāstīja speciāliste.

Top teksti audiogidam
I. Neimane atklāja, ka šajā pavasarī pabeigta Kurzemes hercogienes Sofijas portreta kopijas izgatavošana. Ievērojamā hercoga Jēkaba Ketlera mātes portretu apmeklētāji varēs aplūkot ekspozīcijā līdz ar muzeja atvēršanu. Šo projektu īstenojis mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Začests. Pašlaik tiek veidoti teksti muzeja apmeklētāju audiogidam pils interjera iekārtojuma ekspozīcijās.

Lai gan nav zināms, kad atjaunosies koncertu un starptautisku festivālu dzīve Latvijā, turpinās darbs koncertuzveduma «Apollons un deviņas mūzas» scenārija izstrādē. Uzvedumu bija plānots izrādīt Bauskas pilī šīs vasaras mūzikas un mākslas festivālā «Vivat Curlandia!». Muzeja speciāliste Ilona Ozola veic attālinātas konsultācijas ar profesionāliem mūziķiem par koncertuzveduma nošu materiāliem un instrumentālo salikumu priekšnesuma numuros.

Bauskas muzejs veic specifiskus darbus

Bauskas muzejā, lai gan tas apmeklētājiem ir slēgts, vairākums strādājošo katru dienu ierodas darbā. Daži izmanto ikgadējo atvaļinājumu, bet attālināti strādā tie, kuriem darba specifika to atļauj, informē muzeja direktore Baiba Šulce.

Dezinficē koka priekšmetus
Viņa stāsta par svarīgākajiem uzdevumiem, kas pašlaik tiek veikti muzejā. Izmantojot pauzi, kad nav apmeklētāju, notiek krājuma koka priekšmetu dezinfekcija pret sēnīti. Skaidro Baiba Šulce: «Procesā ir iesaistīti gan speciālisti, gan zāļu uzraudzes un citi tehniskie darbinieki. Noskaidrojām, ka jaunie dezinfekcijas līdzekļi ir efektīvi arī pret koka sēnīti. Priekšmetus iznesam no krājuma telpām un apsmidzinām ar dezinfektoru. Pēc tam virsmas notīrām ar terpentīnu. Vienlaikus veicam arī koka priekšmetu inventarizāciju, novērtējam stāvokli.»

Gatavojas akreditācijai
Muzeja direktore atklāj: «Otrs ļoti svarīgs uzdevums ir dokumentācijas gatavošana Bauskas muzeja akreditācijai, kas plānota šī gada 1. decembrī un, domāju, netiks atcelta. Šajā procesā iesaistās iestādes administrācijas darbinieki un vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. Es turpinu sistematizēt un aprakstīt mūsu novadnieka teologa Paula Žibeika fonda materiālus. Vērtīgo kolekciju muzejam uzdāvināja baušķeniece Brigita Gaile. Marta sākumā rīkojām P. Žibeika piemiņas pēcpusdienu, kurā piedalījās arī vairāki Latvijā pazīstami viņa intelektuālā mantojuma pētnieki. Daļa kolekcijas materiālu bija eksponēta izstādē.»

Daudz laika būs vajadzīgs arī karikatūrista Uģa Mežavilka plašās kolekcijas apstrādei. To muzejs saņēma dāvinājumā. Nepieciešams klasificēt gleznas, zīmējumus, skices, veidot aprakstus.
Turpinās informācijas apmaiņa ar projektētājiem par muzeja pagraba rekonstrukciju. Pērn būvvaldes eksperti konstatēja, ka izveidojusies avārijas situācija un ir nepieciešama nesošo konstrukciju maiņa. Pagaidām vēl nav zināms, kad varēs sākt pārbūvi.

Fotografē vēsturisko apbūvi
Vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks pēc paša iniciatīvas īsteno lielisku radošu projektu. Viņš fotografē Bauskas ēkas un apbūves fragmentus. Muzeja krājumā ir daudz vēsturisku fotoattēlu, kas fiksēti 20. gadsimta dažādos periodos. Raitis jau ir izveidojis fotogaleriju par Mēmeles ielas rekonstrukciju, kā arī iemūžinājis pilsētas siluetu no Mēmeles labā krasta.

Pagājušajā gadā muzeja krājuma galvenā glabātāja Ilva Strautzele sadarbībā ar fotogrāfu Māri Kreitenbergu bija iekārtojusi ļoti vērtīgu tematisku izstādi «Bauska bildēs», vēsturiskajos un mūsdienu fotoattēlos fiksējot vecpilsētas ielu krustojumu apbūvi. Tagad šo ideju turpina Raitis Ābelnieks, lietderīgi izmantojot laiku, kad muzeja darbs ir pakārtots atbilstīgi ārkārtas situācijas prasībām.

Audējām jāpaliek mājās
Baiba Šulce uzsver, ka mainīts arī tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» tradicionālais režīms. Pie stellēm, ievērojot pulcēšanās aizliegumu, vairs nestrādā neviena audēja, taču studijas divas algotās darbinieces turpina veikt savus pienākumus. Muzeja direktore norāda: «Es konsultējos ar Bauskas novada domes juristi, lai noskaidrotu, vai audējas tomēr drīkstētu darboties studijā. Atbilde bija noraidoša, un mēs to respektējam. Amatnieces tagad var strādāt mājās, krāsojot dzijas, zīmējot etnogrāfisko rakstu paraugus, izstrādājot toņu salikumus.»

Lejeniekos
Viļa Plūdoņa muzejs «Lejeniekos» apmeklētājiem arī parasti atvērts tikai no maija līdz oktobrim, tāpēc līdz šim apmeklētāju plūsmu krīze skārusi maz. «Muzejā strādājam, kā ierasts, sekojot darba plānam, kas šajā laikā veicams,» pauda muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže. Viņa pastāstīja, ka šogad īpaši pievēršas muzeja ekspozīcijas modernizācijai V. Plūdoņa memoriālajā mājā. «Latvijas Valsts mežu» un Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansētā Zemgales kultūras programmā ir sagatavots un iesniegts projekts par ekspozīcijas modernizāciju, nu zināms, ka tas atbalstīts ar 1200 eiro piešķīrumu. Veic pētījumus par mēbelēm un sadzīves priekšmetiem, kādus lietoja laikā, kad «Lejeniekos» dzīvoja dzejnieks.

Turpinās muzeja krājuma priekšmetu izpēte un kopšana, kā arī darbs krājuma digitalizācijā, stāstīja muzeja vadītāja. Šogad nozīmīgs darbs ar dokumentiem jāiegulda muzeja valsts akreditācijas sagatavošanai, kas nozīmē veikt pārskatu par muzeja paveikto aizvadītajos piecos gados un plāniem nākamajiem pieciem.

E. Kūla-Braže atklāja, ka top jauna tematiska programma skolēniem «Lejenieku saimniecība», kuras izglītojošais saturs ļaus izzināt zemnieku saimniecības dzīvi pagājušā gadsimta 20. – 30. gados. Muzejs ir arī atbilstīgā laika saimniecības darbarīku un priekšmetu meklējumos. E. Kūla-Braže pauda lielu prieku un pateicību iedzīvotājiem par jauna eksponāta – zirga grābekļa – dāvinājumu muzejam. Vadītāja cer, ka lauku mājās kaut kur vēl rodamas tā laika piena kannas un slaucenes, govju vai cūku siles, viņa aicina šīs lietas dāvāt muzejam.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apmeklētājiem aizvērti, darbiem atvērti

Kategorijas