Krīze kalpo par dzinuli jauniem risinājumiem

2020. gada 6. maijs 00:00

288

Krīze kalpo par dzinuli jauniem risinājumiem

Uzņēmējs no Iecavas novada Uldis Maniks vērtē ekonomikas situāciju ārkārtas stāvokļa apstākļos.

Valdības organizētos atbalsta un ierobežošanas pasākumus saistībā ar vīrusa «Covid-19» izplatību nevar vērtēt viennozīmīgi, atzīst iecavnieks ULDIS MANIKS. Viņš uzsver, ka lielākā daļa aktivitāšu bija jāpieņem ļoti ātri, bet to efektivitāti varēs izvērtēt tikai nākotnē.
Uzņēmējs pēdējā pusotra mēneša notikumus raksturo šādi: «Notiek lēmumu pieņemšana pilnīgos nenoteiktības apstākļos. Dažādas valstis izvēlas atšķirīgas stratēģijas, un pareizo neviens nespēj pateikt. Ja būtu neierobežots laiks, varētu mēģināt sijāt un saprast, kas ir labi vai slikti. Laika nebija – lēmumi jāpieņem bez analīzes un ātri. Laiks parādīs, kuram ir paveicies labāk uzminēt.» Tomēr sarunā ar viņu mēģinājām izprast, kas pašlaik notiek ekonomikā un kādās jomās vajadzētu strādāt gan uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldību iestādēm, lai no krīzes izkļūtu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem.

Kāds būtu labākais atbalsta veids šajā brīdī? Vairākas Eiropas valstis un ASV izvēlējās izmaksāt iedzīvotājiem noteiktu summu. Pie mums ir dīkstāves pabalsti strādājošajiem 75 procentu apmērā no algas.
– Galvenais atbalsts būtu panākt, lai pēc iespējas ātrāk beigtos ierobežojumi. Tas ir galvenais glābējs. Būt dīkstāvē un dot naudu nekādu efektu nedos. Dīkstāves pabalsta galvenais ieguvums ir tas, ka darbinieki paliek lojāli uzņēmumam. Citādi patēriņš un iepirkumi ir apstājušies, un, pat ja izdala naudu, tā ekonomikā neieplūdīs, jo nav, kas absorbē. Naudu vajadzētu izdalīt, kad ierobežojumus noņems, lai veicinātu patēriņa atjaunošanos.
Kāpēc citas valstis dala naudu? Latvija ir maza valsts, iekšējais tirgus ir neliels, lielajās valstīs ir citādi. Lielā tirgū nauda paliek iekšējās robežās, bet mēs esam diezgan atvērta banku un tirdzniecības valsts, nauda mūsu ekonomikā nepaliktu.
Pašlaik notiek liels sociāls eksperiments. Arī lielajām valstīm, kas naudu dala, diez vai ir nojausma, vai tas dod kaut ko ekonomikai. Tas vairāk ir psiholoģisks faktors. Un šīs valstis var vairāk atļauties. Latvijai jārēķinās ar ierobežotiem resursiem un jāpanāk gudrāks rezultāts. Jāņem vērā arī, ka līdzekļi nav neierobežoti, – kredīta resursi maksā naudu, un četri miljardi būs slogs, kas kādreiz būtu jāatdod un kaut kā jāatgūst ar nodokļiem.

Par mazajiem uzņēmumiem ir divi uzskati. Pirmais – glābt nevajag, paši pēc tam atsāks darbību. Otrs – glābt vajag, jo daudzi mazie uzņēmumi ir lielo uzņēmumu sastāvdaļas loģistikas, ražošanas un tirdzniecības tīklos un to bankrots var smagi ietekmē visu ekonomiku. Kā būtu pareizāk?
– Kad ekonomika apstājas tik lielā mērā, nav jāšķiro – mazais vai lielais. Arī lielajiem nav tādas rezerves, lai kompensētu visu. Tāpēc neredzu atšķirības starp uzņēmumiem, kas būtu jāatbalsta.
Personīgi mani iepriecina, ka šis ir ideāls brīdis, lai tautsaimniecībā rastos ilgi gaidītās strukturālās pārmaiņas – attālinātais darbs, piegādes no veikaliem tieši pie pircēja un citas inovatīvas lietas loģistikā. Tā pozitīvā virzienā risinās sāpīgais jautājums par satiksmes intensitāti, darbaspēka mobilitāti, ekoloģiju, cilvēku lietderīgā laika palielināšanu un tā tālāk. Redzams, ka veidojas pilnīgi jaunas kompānijas, bet normālos apstākļos tas notiktu ļoti lēni. Piemēram, lielveikali ir beidzot spējuši iekustināt sen loloto piegāžu biznesu. Tas ir ļoti spēcīgs un pozitīvs dzinulis pilnīgi visiem uzņēmumiem – pielāgot loģistiku un vadību, lai būtu tuvāk klientam.

No valdības puses valda optimisms, ka budžets pildīsies kā parasti. Uzņēmēji vērtē, ka otrajā gada pusē būs lielas ekonomiskās problēmas. Kādām darbībām no valdības puses vajadzētu būt? Iepriekšējā krīzē glāba bankas un ierobežoja valsts izdevumus. Ko vajadzētu darīt tagad? Tikai pagājušajā gadā varējām runāt par to, ka pilnvērtīgi esam atgriezušies pirmskrīzes 2007. gada līmenī, kas diez vai liecina, ka iepriekšējā sistēma bija veiksmīga.
– Ir pāris labu lietu, ko valsts var izdarīt. Vispirms investīcijas, kuras būtu jāveic arī normālos ap-stākļos, un tagad ir salīdzinoši labs brīdis daļu no tām realizēt. Būvniecība, ceļu būve, IT projekti. Daudziem projektiem bija iedalīta nauda arī bez aizņēmuma. Pat ja plānā bija domāts nākamgad, tad to varētu darīt tagad. Šajā kontekstā ir problēma ar iepirkumiem, kas visu pasākumu «ievelk». Vajadzētu veikt korekcijas iepirkuma likumos, lai varētu ātrāk palaist projektus. Tas būtu reāls, mērķtiecīgs atbalsts – tu nopērc lētāk, ieguldi naudu ekonomikā, uzņēmumi strādā.
Tas, kas mani mulsina, ir valsts pārvaldes attieksme pret savu resursu optimizāciju. Šajos apstākļos ir pašiem jāoptimizējas, lai likvidētu liekas apgrūtinošās funkcijas. Superintensīvi jāstrādā pie e-pakalpojumiem. Klātienes pakalpojumus var likvidēt ar tālredzīgu skatu, nevis tikai krīzes kontekstā. Šis ir īstais brīdis radikālai reformai.
Jāizvērtē, vai daļu funkciju nevar atdot privātajiem uzņēmējiem. Kaut vai Zemes dienestu. Arī VID varētu samazināt to daļu, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanas kontroli, to vairāk aizvietojot ar datorsistēmas analīzi. Kad redzu nesamaksātos nodokļus, tur 80 procenti ir daži lieli uzņēmumi. Vajag vairāk nopietni strādāt ar lielajiem, nevis maisīties pie 500 mazajiem. Neredzu nekādu loģiku, kāpēc tādā veidā jāorganizē darbs un jāuztur liels aparāts.
E-pārvaldes lietas ir ļoti efektīvas. Ja kāds nemāk ar datoru apieties, tad pieejama palīdzība bibliotēkās. Ar datoriem lietas notiek ātrāk, mazāk apgrūtina ierēdņus. Tā ir mūsu nākotne.

Kā būtu jārīkojas pašvaldībām?
– Valdībai pašvaldībām būtu jāizdala papildu līdzekļi, tas ir skaidrs. Lai tieši tāpat varētu īstenot investīciju plānus un projektiem virzītu ātrāk, lai atbalstītu uzņēmumus. Pašvaldībām arī vajag labiekārtošanas un citus darbus. Pašvaldības arī vislabāk var parūpēties par cilvēku grupām, kam klājas grūti. Nevis simboliskus pabalstus, paciņas, bet veidot cilvēkam cienīgākus atbalsta mehānismus.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vērtējumā, pašreizējā krīzes situācija izgaismojusi sistēmā lielas netaisnības, jo daudzi nav veikuši sociālās apdrošināšanas maksājumus un tagad nesaņem krīzes atbalstu no valsts. «Daudzi teica, ka šos nodokļus nemaksā, jo no valsts neko nevajag, bet krīze ir parādījusi, ka tomēr vajag gan,» komentēja K. Kariņš. Vai ir jāsoda ēnu ekonomikas pārstāvji par to, ka viņi nav maksājuši nodokļus?
– Ēnu ekonomika sastāv no ļoti daudziem elementiem. Vispirms – tie darba ņēmēji, kas saņem naudu «aploksnē» vai strādā darba režīmā, kur nodokļus nemaksā. Citiem tā ir spiesta lieta, kad tas ir uzņēmuma izdzīvošanas jautājums. Ir uzņēmumi, kas skaitās labi un balti, bet veic operācijas, kas samazina nodokļus. Ir uzņēmēji, kas nemaksā neatkarīgi no apstākļiem, – tā jau ir tumšā ekonomika, pat ne ēnu.
Tā ir raiba publika, un maksāt dīkstāves pabalstus atkarībā no iemaksāto nodokļu apmēra ir ļoti taisnīgi no valsts viedokļa. Ja maksātu vienādi, tad uz «balto» uzņēmēju pleciem uzkrautu ēnu ekonomiku. Nākotnē darba ņēmēji padomās, vai tomēr labāk maksāt nodokļus, lai arī «uz rokas» paliks mazāk. Domāju, ka savā ziņā ēnu ekonomika mazliet saruks, jo motivācija tomēr mainās. Notiekošais ir laba prakse, kas parāda loģiku nodokļu maksāšanai.

Dīkstāves pabalstu saņem darbinieki, bet uzņēmumu valdes locekļi palika bez šāda pabalsta. Ko teikt šajā situācijā – paši vainīgi, jo nemaksā sociālo nodokli, vai tomēr jāatbalsta, jo viņi nodrošina kopējo nodokļu masu?
– Te atkal jāuzsver, ka lēmuma pieņemšanai un sijāšanai laika nebija. Nav noslēpums, ka valdes locekļi bieži saņem mazāk nekā darbinieki. Tomēr viņi ir visa uzņēmuma «motors». Lielajiem, rentablajiem uzņēmumiem tā lieta
ir daudz citādāka un problēmu nav – tur valdes loceklis parasti ir situēts cilvēks ar rezervēm, lai varētu vairākus gadus dzīvot, cepuri kuldams, bet ir arī citādāk.

Vai nākotnē varētu būt sistēma, kad daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa novirzītu sociālajos maksājumos?
– Valdes locekļi arī tagad var maksāt sev algu ar visiem nodokļiem. Esmu valdes loceklis savā uzņēmumā, daru darbus un sev maksāju algu kā darbiniekam. Problēmu neredzu. Tie, kam neiet, – lai mācās tagad, ka vajag gaidīt ne tikai dividendes, bet arī algas ir jāmaksā.

Ir viedoklis, ka jebkurā gadījumā šogad būtu sākusies pasaules ekonomiskā krīze, ko parāda arī notikumi ar naftas cenām. Vai bija pazīmes, kas liecinātu par krīzi?
– Drīzāk teiktu, ka krīzes pazīmju nebija. Globālajā pasaulē ir finanšu centri, kur svārstības izraisa minikrīzes pa visu pasauli, un tādas notiek nepārtraukti. Pašreizējo situāciju nosauktu par pārmaiņām ekonomikā, turklāt ne tikai ekonomikā.
Mierīgākajos cikla brīžos rodas uzslāņojumi, liekas darbības, spekulatīvas cenas, un kādā brīdī «burbulis» plīst dažādu kombināciju finālā un sabrūk. Tas notiek nemitīgi, un tas ir dabiski.

Vai valstij nākotnē būtu jādomā par vietējo izejvielu ražotāju atbalstīšanu, jo pašreizējā krīzes situācijā virkne uzņēmumu pārtraukusi darbību pat ne tāpēc, ka nav darba, bet gan trūkst izejvielu, kuras ieved no ārzemēm?
– Vīruss labi izgaismo, ko nozīmē globalizācija. Starptautiskā satik-sme, kad no jebkuras vietas vīruss pāris mēnešu laikā izplatās visā pasaulē. Un globalizācija jau ir ne tikai vīrusi, bet arī satiksme.
Tomēr vietējo atbalsts šajā situācijā drīzāk nav vajadzīgs. Valstij nebūtu saprātīgi plānot kaut kāda veida uzņēmējdarbību. Nekur nav teikts, kādai specializācijai jābūt Latvijā. Katrā vietā ir sava specializācija, un izejvielu jautājums ir ļoti stiepjams jēdziens. Var izgatavot elektroniku, inteliģentās sistēmas, bet pie mums nekad nebūs platīna, zelta. Plānveida ekonomika, kur vadībā izdomā, cik ražos, cik iestādīs, cik jānovāc, vienmēr būs bīstams grāvis.
Ir stratēģiskās nozares, kuras valdībai jāuztur, – lauksaimniecība, enerģētika. To visas valstis cenšas pieskatīt, bet pārējai ekonomikai jāļauj attīstīties pašai savai garā, jo uzņēmēji ir tie, kas izdara pareizās un labās izvēles, nonākot līdz labam, rentablam biznesa modelim. Valstij būtu svarīgi rūpēties, lai sabiedrība būtu gudra. Jo gudrāka sabiedrība, jo labāk tiks ar visu galā.

Pēdējā laikā viena no lielākajām problēmām bija darbaspēka trūkums. Vai pašreizējā situācijā var sagaidīt, ka darbaspēks būs vairāk pieejams?
– Darbaspēka problēmai tuvākajos divos trijos gados nevajadzētu parādīties. Neticu, ka visās valstīs sāksies ievērojams patēriņa pieaugums. Cilvēki kļūs piesardzīgāki un uz patēriņu nemetīsies. Tas nozīmē, ka pieprasījums tādā apmērā var arī neatgriezties. Tāda ir mana prognoze. Tomēr nedomāju, ka cilvēki būs gatavi strādāt par mazāku algu.

Vai mūsu novadus šajā situācijā glābs tas, ka vairāk vai mazāk esam lauksaimniecības reģioni?
– Tā varētu būt. Bet jāņem vērā, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nav lauksaimnieki. Viņi ir saistīti ar Rīgu. Tāpēc tam nav lielas nozīmes. Ir taisnība, ka laucinieks ar saimniecību vai pat mazdārziņu ir labākā situācijā, bet tas ir dzīvesveids. Tiem, kas izvēlas urbāno dzīvesveidu, ir jāsaskaras ar urbānām problēmām.
Pilnā apmērā ekonomika pēc ārkārtas stāvokļa beigām droši vien uzreiz neatgriezīsies. Tas nav atkarīgs no mums. Normāla aprite sāksies tad, kad būs normalizēts starptautiskais transports un pārvietošanās. Tas, ka pie mums mēnesi ātrāk izsludinās, ka cilvēkiem nav jāsēž mājās, būtu labi, jo iekšējais patēriņš iekustēsies, bet bez starptautiskās sviras tāpat nebūtu tās jaudas. Domāju, ka pēc diviem trim mēnešiem ierobežojumus atbrīvos visās valstīs, jo tik ilgi «žņaugt» sevi neviens negrib.

Prognozē samazinājumu 8,6 procentu apmērā

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, nozares, kuras visvairāk skar ārkārtas stāvoklis un «Covid-19» raisītās sekas, – izmitināšana un ēšanas pakalpojumi, kā arī kultūra, izklaide un atpūta – no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta veido 3,4 procentus.
Tomēr situācija skar arī citas nozares. Mājaslapā lsm.lv informē, ka Starptautiskā valūtas fonda jaunākajā pārskatā prognozēts, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6 procentiem, lai arī pērn oktobrī vēl paredzēja pieaugumu 2,8 procentu apmērā. Savukārt 2021. gadā prognozē ekonomikas atlabšanu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu 8,3 procentu apmērā.

Uldis Maniks

Dzīvo Iecavas novadā.

Iegūtā izglītība – sociālo zinātņu bakalaurs.

Uzņēmējdarbībā pētījis eksporta tirgus iespējas dažādās valstīs.

Bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Bauskas biznesa inkubatora vadītājs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krīze kalpo par dzinuli jauniem risinājumiem

Kategorijas