Atver logus svētkiem

2020. gada 6. maijs 00:00

Stelpes pagastā uztur atgūtās brīvības un neatkarības garu.

No Beitiņiem līdz pat Nīzerei, aptverot teju visu Vecumnieku novada Stelpes pagastu, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadskārtā pirmdien, 4. maijā, ļaudis varēja baudīt apsveikuma programmu «Atver logu svētkiem!».
Žanna Zālīte

Noteiktā laikā un vietā, pavisam astoņos pieturas punktos, izskanēja neliels dzejiski muzikāls priekšnesums, ko, iesaistot savu ģimeni un atsaucīgus līdzcilvēkus, bija sagatavojusi Sandra Neliusa, Stelpes pagasta kultūras darba organizatore. Ar šo iniciatīvu viņa vēlējās apliecināt, ka arī krīzes laikā, kad, šķiet, dzīve ir apstājusies, var svinēt, rodot citus rīcības veidus un formas, un parādīt, ka «esam stiprāki par vīrusu, mūsu valsts un tās cilvēki savā garā ir stiprāki».

Iedzīvotāji apsveikumu klausījās un notiekošajā noraudzījās pa sava dzīvokļa vai mājas logiem vai panākoties pretim, ievērojot divu metru distanci un citus drošības noteikumus.

Dāvā augus kopīgai puķudobei
Svētku skatuvi bija iekārtojusi pati dabas māte – saule rotājās zilajās debesīs, liegs vējš ik pa brīdim noglāstīja zālē izbērtās zelta pieneņu pogas un balti ziedošo augļukoku kupenas, bet daudzbalsīgs putnu koris, slēpjoties aiz koku gaiši zaļajiem apmetņiem, nebēdnīgi svilpa, spurdza un vidžināja. Noskaņu papildināja Latvijas valsts karoga klātbūtne; to lepni rokās turēja Stelpes pamatskolas 9. klases audzēknis Dāgs Neliuss. Trompetes solo izpildīja Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pedagogs Aigars Dziļums, atskaņojot Jāņa Lūsēna «Karoga dziesmu» un Ērika Ešenvalda «Dvēseles dziesmu». Normunda Beļska dzejoli «Kā maigi dzelošs rožu krūms» izjusti norunāja Egils Neliuss.

Iedzīvotājus sveica Santa Bračka, Stelpes pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja. Viņa uzsvēra, ka šoreiz laba vēlējumi Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā izskan dīvainos apstākļos, kad iespējas ierobežo piesardzības nosacījumi, kad katrs ir īpaši atbildīgs par sevi un citiem, taču arī šādā situācijā var svinēt – vienkārši un sirsnīgi, «var būvēt nākotni no tā, kas mums ir un kādi esam paši». Brīvības atdzimšanas 30. gadskārtā viņa ikvienam vēlēja nezaudēt cerību, aicināja ļaudis rotāt un kopt savu vidi, veidot to pagastam, novadam, Latvijai.

Katrā ciemošanās vietā iedzīvotāji saņēma brīnišķīgu velti no īrisu un gladiolu selekcionāriem Ilgas un Visvalža Viņķeļiem. Čaklie un dāsnie dzīvesbiedri sava pagasta cilvēkiem dāvāja peoniju dēstus, pašu loloto ziedu stādus un sīpolus, lai katrā vietā taptu krāšņa vizītkarte – bagātīga puķudobe. «Šis radošais darbiņš atgādinās par šo svētku dienu un palīdzēs uzturēt labas kaimiņattiecības, veidojot kopīgo dobi un par to visiem gādājot,» sacīja S. Bračka.

Pateicas par uzdrīkstēšanos
Daudzviet iedzīvotāji radošās komandas ierašanos jau gaidīja un iznāca pagalmā, citur sveicienam māja un kautrīgi aplaudēja, stāvot pie žoga vai veroties pa logu, bet vēl kādam šis notikums bija iemesls uz brīdi atliekt muguru dārzā. Vietās, kur rūca mototehnika, pagalmā plosījās mūzika un mauriņa kažokā bija ieklupis zāles pļāvējs, dzeju un trompetes spēli ar skaļajiem blakus efektiem tā īsti sintezēt neizdevās, taču šajā reizē, kad Latviju bija apskāvusi saule, tas svētku prieku neaptumšoja.

Beitiņos māju «Noras» un «Bērzi» ļaudis pateicās ciemiņiem par uzdrīkstēšanos un uzmundrinājuma devu. Kautri prieku slēpa Kalna ielas iedzīvotāji, kuri bija iznākuši uz balkoniem. Viktors Klāviņš vērtēja, ka kaimiņi varēja būt vēl aktīvāki. Daži klausītāji saradās Dārza ielā, kur programmu papildināja gaiļa dziesma. Gleznainajā Upes ielā priekšnesumu vēroja Valērija un Rodžers Heizeldeni, kā arī Simona Stamgute. «Koncertu klausījos savā dārzā. Ļoti patika, nav vārdam vietas,» sacīja S. Stamgute. Kad šķita – Krasta ielā nebūs neviena, kam nodot svētku vēsti, interesenti tomēr parādījās un no pagalma iznāca Mežsētu ģimene. Bērzu ielas sākumā ligzdā klabināja stārķu pāris, pie sakoptajām privātmājām gluži kā sarunājuši vējā plīvoja karogi, un nestais sveiciens 4. maija noskaņu lieliski papildināja. «Mīļi, sirsnīgi un jauki,» komentējot priekšnesumu, sacīja Dagmāra Venclova.

Burvīga ainava pavērās, stāvot uzkalniņā aiz «Jumiķu» ceļagala, no kura redzama skola, iekopti lauki, zaļa birztala un māju puduri. Virs galvām lokus meta stārķi. Pensionētā skolotāja Broņislava Skābuliņa bija solījusies koncertu baudīt, sēžot ābeļdārzā, tomēr izlēmusi mērot prāvo attālumu pāri laukam, lai panāktos pretim. «Apsveikums ļoti patika, tikai par īsu, gribējās vairāk ko dzirdēt,» viņa sacīja.

Pēdējā pieturvietā Nīzerē pie daudzdzīvokļu mājām «Saulītes-Zeltiņi» daži priekšnesumu klausījās pagalmā, citi – pie loga. Šāda kultūras pasniegšanas forma vietējiem nav sveša, jo arī iepriekš piedzīvots, ka svētki «piebraukuši klāt», piemēram, atzīmējot Lieldienas un Miķeļus. «Skaisti, īsi un kodolīgi» – tā priekšnesumu vērtēja Jadviga Liniņa un atzina, ka S. Neliusa un viņas idejas īstenotāji ir «gaismas nesēji Stelpē».

Darīts viss iespējamais
Apsveikuma tūres noslēgumā Sandra Neliusa «Bauskas Dzīvei» atzina, ka jūtas emocionāli pacilāta un gandarīta, jo «tie, kuri priekšnesumu vēlējās dzirdēt, to dzirdēja». Viņa uzskata, ka vērts doties pie sava pagasta ļaudīm tik nozīmīgā dienā būtu bijis arī tad, ja kaut tikai viens atdarītu savu logu svētkiem.

«Dievs dāvāja tādu laiku, kādu iepriekš biju iztēlojusies šo maija dienu, – ar sauli zilās debesīs un ziedošiem kokiem. Noskaņu pastiprināja fons, kas katrā vietā bija citādāks. To veidoja iezīmes dabā, nejauši apstākļi un sanākušo attieksme. «Jumiķu» kalnā vairums klausītāju pārstāvēja paaudzi, kas jo īpaši spēj novērtēt valsts neatkarību, jo šī gadagājuma ļaudis atminas, kā dzīvots laikos, kad Latvija nebija brīva. Cilvēks ātri pie visa pierod un daudz kas kļūst pats par sevi saprotams, taču uzskatu, ka vecākiem arvien jāuztur šis pirms 30 gadiem atgūtās neatkarības gars un jāstāsta saviem bērniem, kāpēc 4. maijā plīvo karogs un kāpēc mēs šodien te stāvam,» pārdomās dalās S. Neliusa. Viņa uzskata, ka paveikusi visu iespējamo, ko vien pašreizējos apstākļos varējusi, lai ikvienu rosinātu justies piederīgam savai vietai un nepieļautu, ka cilvēki kļūst inerti un sāk pieņemt šo situāciju – dzīvi bez ierastajiem kultūras notikumiem un svētkiem – par pašsaprotamu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atver logus svētkiem

Kategorijas