Pavērojam, kas apkārtnē kopjams!

2020. gada 6. maijs 00:00

Palielinās vides piegružošana, aicina pašvaldības kopīgi cīnīties ar cēloņiem, ne tikai sekām.

Cilvēkiem ievērojot ārkārtas situācijas laikā noteiktos ierobežojumus un arvien vairāk pavadot brīvo laiku dabā, palielinājies konstatēto vides piegružošanas gadījumu skaits. To apliecina Valsts vides dienesta (VVD) mobilajā aplikācijā «Vides SOS» šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits par vides piesārņojumu. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu – no tiem gandrīz 90 % iedzīvotāju ziņojumi par vides piegružošanu, kas nosūtīti rīcībai zemes īpašniekiem un pašvaldībām, informē Kristīne Kļaveniece, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja.

Ir klāt sakopšanas talku laiks, varbūt iespējams kādas piegružotas vietas kopus spēkiem sakārtot.

Mājsaimniecību atkritumi, riepas, vienreizlietojamie trauki
Analizējot saņemtos ziņojumus, secināts, ka vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības dēļ (piemēram, riepas no autoservisiem u. c.). Kā novērojusi «Bauskas Dzīve», pieaugusi arī vienreizlietojamo trauku izmantošana, un tie palielinātā apjomā nonāk vidē.

VVD aicina pašvaldības aktīvi rīkoties, lai kopīgi cīnītos ar cēloņiem, kas ietekmē mājsaimniecību atkritumu nokļūšanu vidē. Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumi par radīto atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību par mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Tā kā pašvaldībām likumdošanā ir noteikts pienākums gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (t.sk. atkritumu savākšanas un izvešanas kontroli), VVD saņemto informāciju un sūdzības par konstatētajām piegružotajām teritorijām nosūta pašvaldībām rīcībai.

Vienlaikus VVD atgādina, ka par sava īpašuma pārraudzīšanu un to, ka konkrētā teritorija netiek piegružota un vidē netiek izmesti atkritumi, primāri ir atbildīgs zemes īpašnieks.

Važītes kapsēta slīgst atkritumos
Visdažādākie atkritumi sagūluši ap Važītes kapiem Rundāles novadā. Uzraksti «Atkritumus mest aizliegts» atklāti tiek ignorēti, pārvēršot kapsētu izgāztuvē. Iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, rosība pie aizgājēju kapu kopiņām pieaug un arī mēslaine nekur nav pazudusi, vien palielinās. Baušķeniecei Ausmai šeit atdusas māte un tēvs, te apbedīti arī vīra vecāki.

«Katru gadu pavasarī vien ar sūdzību laikrakstam un Lielo talku teritorija kaut cik tiek sakopta, taču šoreiz jau aizgājis par tālu. Saprotu, ka akmens metams pašu iedzīvotāju lauciņā, jo daudzi neievēro noteikumus – nevajadzīgo izmet, kur pagadās. Kaudzes cita citai krājas blakus, bet konteineru vai kādas norobežotas vietas atkritumiem šeit nav. Ir viens liels haoss, patiešām kauns aizgājēju priekšā,» sašutumu pauž Ausma un rāda uz apdegušo kadiķa krūmu, kas acīmredzot nosvilināts, lai mazinātu kapu kopiņai virsū gulošo atkritumu kalnu. Viņa ir nesaprašanā, kādēļ neviens te nespēj ieviest kārtību. Ja citādi nevarot, vajadzīgs kāds dežurants, kas uzrauga Važītes kapos notiekošo, pārdomās dalās Ausma.

Rundāles novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš negrib piekrist, ka ik gadu situācija ir identiska. Viņš atzīst, ka pie paziņojumu dēļiem lasāmi kapsētas uzturēšanas saistošie noteikumi, izvietotas norādes, kur atkritumus drīkst izmest un kur tas aizliegts. «Izskatās, ka uz Važītes kapsētas apmeklētājiem neattiecas ne norādes, ne saistošie noteikumi. Tiks risināts jautājums par atkritumu izmešanas vietu ierobežošanu, lai papildus norādei būtu arī ierobežots laukums. Rundāles novada pašvaldībā nav tāda amata kā palīgstrādnieks, tādēļ kapsētas pārzinim atkārtoti uzdots sašķirot izmestos atkritumus. Komunālā dienesta darbinieki tos nogādās uz pašvaldības konteineriem. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, nekārtības rada nevis kapus kopjošie vecāka gadagājuma cilvēki, bet gan vidējā un jaunā paaudze, kam vieglāk pārskriet pāri ceļam un izmest atkritumus grāvī, nevis iet cauri kapsētai uz kādu atkritumu izmešanas vietu,» teic A. Sietiņš.

Viņaprāt, situāciju neatrisinās arī konteineru izvietošana, jo ir pamatotas bažas, ka tie tiks piepildīti ar visiem kapsētas atkritumiem, bet lielākā daļa ir bioloģiskie atkritumi, kas jāpārvērš kompostā. Traucēklis esot arī pilsētas tuvums. Tuvākajā apkārtnē vērojamā iedzīvotāju atkritumu izvešanas kultūra radītu vietu neatļautu sadzīves atkritumu novietošanai. Turklāt apsaimniekotāji nepieņem bioloģiskos atkritumus.

Lai risinātu minēto jautājumu, pašvaldībā pieņemts lēmums veikt grozījumus kapu pārziņa darba organizācijā, kā arī darba pienākumu veikšanas kontrolē. Tāpat paredzēts pārveidot atkritumu izvietošanas vietas un kapsētā nolikt tvertnes papīra, stikla un plastmasas atkritumiem.

A. Sietiņš piemetina, ka iedzīvotāji sūdzas arī par putekļiem, kuri no grants ceļa nonāk uz kapu kopiņām. Viņš atzīmē, ka ceļš, kura putekļi sausuma periodā pārklāj kapu teritoriju, ir Satiksmes ministrijas īpašums un va/s «Latvijas Valsts ceļi» uzturēta brauktuve. Pašvaldība va/s «Latvijas Valsts ceļi» ir vairākkārt lūgusi atrisināt minēto problēmu, veicot ceļa seguma atputekļošanu ar ķimikālijām vai ceļa seguma maiņu, par ko saņemta atbilde, ka ceļš tiek uzturēts atbilstoši piešķirtajam finansējumam un uzturēšanas plānam. Pašvaldības speciālisti tuvākajā laikā atkārtoti sagatavos un nosūtīs lūgumu situāciju mainīt.

Dati par Valsts vides dienesta mobilajā aplikācijā «Vides SOS» saņemtajiem ziņojumiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pavērojam, kas apkārtnē kopjams!

Kategorijas