BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldība cer glābt senu koka ēku

Uldis Varnevičs

2020. gada 30. aprīlis 00:00

6
Pašvaldība cer glābt senu koka ēku

Bauskas novada domes kārtējā sēde notiek šodien, 30. aprīlī, un viens no lēmumprojektiem ir par nekustamā īpašuma Plūdoņa ielā 26/1 Bauskā iegādi pašvaldības autonomo funkciju izpildei. Pašvaldība plāno iegādāties ēku par vienu eiro.

Īpašnieks Ģirts Karpovičs piedāvāja šo ēku, kas savulaik bijusi zināma ar nosaukumu «Dreņģeru sēta» un vēlāk «Gulbja» veikals, iegādāties par vienu eiro jau 2019. gada noslēgumā, bet tad Bauskas novada domes deputāti nepiekrita šādam piedāvājumam, aicinot administrāciju veikt ēkas vērtējumu.

Atgūstamais mantojums

Par apzināto Bauskas novada finanšu komitejas sēdē, kas notika 23. aprīlī, informēja Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Viņa pauda – ja pašvaldība iegādāsies ēku, tas uzliks lielas saistības un atbildību tuvāko desmit gadu laikā.

«Pašvaldībai lieku līdzekļu nav, un vajadzību ir ļoti daudz. Tomēr iespējams attīstīt koncepciju par lietišķo amatu māju. Kopā ar tautas lietišķās mākslas studiju «Bauska», startējot konkursos, kas domāti kultūras pieminekļiem, redzam iespēju piesaistīt finansējumu un atjaunot ēku, kas turpmāk varētu darboties tāpat kā Kuldīgā vecais rātsnams,» informēja I. Tijone. Viņa piebilda, ka tā varētu veidoties centrs amatniecības un tūrisma attīstībai, ēkā varētu izvietot restaurācijas centru, kur taptu koka ēku logi un durvis. «Kuldīgā šīs ēkas nesauc par graustiem, bet gan par atgūstamo mantojumu. To, ko tagad pazaudēsim, nekad neatgūsim,» skaidroja I. Tijone.

Dažādi viedokļi
Deputātu viedokļi bija dažādi. Mārīte Ķikure ideju atbalstīja. «Vienīgā iespēja ēku saglabāt, citādi notiks tas pats, kas Rīgas ielā 16, – sabruks. Visi speciālisti, kas vērtē šādus īpašumus, atzīst, ka tieši koka apbūve, kas strauji iet bojā, ir pati vērtīgākā,» pauda Raitis Ābelnieks. Arnolds Jātnieks norādīja, ka izdevies veiksmīgi pabeigt rātsnama uzbūvēšanu, tāpat liela kultūrvēsturiskā vērtība ir Bauskas pilij, un arī šādai ēkai varētu būt nozīme pilsētā.

Citus deputātus uztrauca finansējums. «Esmu par šādu ēku saglabāšanu, īpaši piesaistot finansējumu no malas, bet uztrauc tas, ka jau esošos projektus, kuri vajadzīgi cilvēkiem, nevar paveikt vai iesākt,» sacīja Agris Mustermanis. «Kultūras pieminekļiem jābūt pašvaldības paspārnē, tas būtu loģiski,» atzina Gatis Skurba.

Deputāts Aleksandrs Novickis bija pret šo ideju. «Vienu graustu Rūpniecības ielā jau pārņēmām. Jūs apzināties, ka ēka var radīt riskus nākamā gada budžetam, bet vienalga vēlaties to iegādāties,» deputāts pārmeta novada vadībai.

Traucē satiksme
Gan deputāti, gan I. Tijone atzina, ka vēl viens traucējošais faktors ir transporta plūsma, kas iet cauri pilsētai, un ielu pārbūves darbi. «Apvedceļa trūkums ārkārtīgi traucē Bauskas vecpilsētai, īpaši visiem, kas mēģina darboties ap Kalna ielu. Sakārtojot Rātslaukumu, uzņēmēji sāka attīstīt īpašumus, bet iedzīvotājiem piekļuve bija apgrūtināta. Arī Dreņģeru sētai īpašnieki nesaredz nākotni, īpašumu var glābt tikai pašvaldība,» pauda I. Tijone.

«Brauktuves pacēlums nedod neko labu nevienai Bauskas vecpilsētas ēkai. Uzskatu, ka pašlaik svarīgākas ir sporta halles Mežotnē un Vecsaulē – šīs zāles nevar uzcelt finansējuma trūkuma dēļ, bet tagad uzņemsimies vēl vienu jaunu objektu,» neapmierināts bija deputāts Juris Landorfs.

Deputātu vairākums nobalsoja par šī lēmumprojekta virzīšanu uz novada domes sēdi.