Atmiņas vairs nepazudīs

2020. gada 30. aprīlis 00:00

138

Izdota grāmata «Kaut pastalās, bet brīvi» – par Atmodas laika notikumiem Iecavas novadā.

Pirms 30 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Latvijas Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. Par godu šim datumam bija iecerēts sarīkot grāmatas «Kaut pastalās, bet brīvi» atvēršanas svētkus, bet vīrusa izplatība to ierobežoja. Tomēr grāmata beidzot ir izdota.

Grāmatā «Kaut pastalās, bet brīvi» vairāk nekā 400 lappusēs apkopotas vairāk nekā 30 iecavnieku atmiņas par notikumiem Iecavas novadā no 1988. līdz 1991. ga-dam – no Atmodas sākuma līdz valsts neatkarības atgūšanai. Izdevuma izveides iniciatore ir Latvijas Tautas frontes dalībniece iecavniece Natālija Banka, kura diemžēl jau ir viņsaulē un grāmatas iznākšanu nepieredzēja.

Trīs gadu darbs
Grāmatas autors ir iecavnieks Maksims Krutikovs. Darbu viņš sāka 2015. gadā. Pats atceras, ka toreiz teikuši, ka tā nav problēma – viegls, aptuveni gadu ilgs darbs. Patiesībā vajadzējis daudz laika pavadīt arhīvos, meklējot informāciju avīzēs un aizvadot garas sarunas, lai pierunātu Atmodas laika lieciniekus dalīties atmiņās. Dažkārt svarīgus fotokadrus un atmiņu stāstus neizdevās iegūt.

2018. gadā darbs noslēdzās. Likās, ka atmiņu krājumu nebūs grūti laist klajā, bet viss izrādījās citādi. Iecavas novada dome nepiekrita finansēt izdevuma izdošanu. M. Krutikovs aicināja atbalstīt grāmatas izdošanu Eiropas Savienības Parlamenta deputātus, bet arī neguva atbalstu. Mēģināja vākt finansējumu publiski, bet summa bijusi par mazu. Centies gūt finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda, taču izdevniecības vadītājs bija sagatavojis kļūdainu pieteikumu. Ko darīt, ja nesanāk? Jāmaina stratēģija!

Vairāki noraidījumi
Šī gada sākumā M. Krutikovs aicināja citus palīgus iesaistīties grāmatas izdošanā. Tas deva rezultātu. Mainīta arī izdevniecība – grāmatu apņēmās izdot Agnese Piļāne, izdevniecības «Ezerrozes grāmatas» vadītāja.

Tika panākta vienošanās par trīs stratēģijām grāmatas izdošanai. Pirmais variants – A. Piļāne atkal lūdz Iecavas novada domi atbalstīt ar finansējumu grāmatas izdošanu. Pirmajā reizē Iecavas novada domes deputāti noraidīja lūgumu ar pamatojumu, ka izdevums nav atbilstoši sagatavots. Izrādījās, ka nekas nav mainījies, – arī pieredzējusi grāmatu izdevēja nespēja sagatavot grāmatu atbilstoši Iecavas novada domes prasībām, tāpēc finansējumu nepiešķīra.

Bija vēl viens mēģinājums iegūt finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda. Gada sākumā Valsts prezidents Egils Levits barikāžu pasākumos aicināja īpašu uzmanību pievērst atmiņām par Atmodas laiku Latvijā, bet iesniegumu ar lūgumu piešķirt 1500 eiro grāmatas izdošanai tomēr neatbalstīja.

Novērtē uzņēmēji
Grāmatas nozīmīgumu novērtēja uzņēmēji un privātpersonas. Lielākais atbalsts izdošanai nāca no diviem uzņēmumiem – a/s «Balticovo» un «Latvijas Finieris». Abi uzņēmumi novērtēja atmiņu krājumu kā vēsturiski nozīmīgu un atbalsta cienīgu. Lielu atbalstu sniedza Arnolds Šimkuss, ieguldot milzīgu darbu grāmatas izdošanā.

«Balticovo» padomes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzīpašnieks Valdis Grimze barikāžu laikā darbojās uzņēmumā «Daiļrade», kur bija pašiem sava Latvijas Tautas frontes grupa. «Aktīvi piedalījāmies un atbalstījām barikāžu aizstāvēšanu ar saviem transporta līdzekļiem. Sūtījām mašīnas uz Rīgu. Viena stāvēja pretim Ministru kabinetam. Kravas auto, kas bija novietots uz Brasas tilta, pat sašāva. Šoferītis veiksmīgi palīda zem mašīnas. Katrā ziņā tautai jāzina savi varoņi, jaunā ceļa gājēji un Latvijas Tautas frontes atbalstītāji. Tas ir goda un cieņas jautājums pret Latvijas brīvības cīnītājiem,» pauž V. Grimze. Viņš atzīst, ka arī pašreizējā «Balticovo» vairāki darbinieki bija iesaistīti aktīvajā Latvijas Tautas frontes Iecavas štāba darbībā.

«Papildu stimuls uzņēmumam atbalstīt tieši šo izdevumu bija saistīts ne tikai ar Latvijas vēsturei nozīmīgu posmu, ne tikai ar Iecavas un «Balticovo» iesaisti, bet tieši tas, ka īpaši vērtīgas ir šī vēsturiskā pavērsiena dalībnieku atmiņas un stāsts par piedzīvoto. Tas ir daudz dzīvāks un vērtīgāks materiāls nekā vēsturisku faktu atspoguļojums,» vērtē Toms Auškāps, a/s «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors.

Maksims Krutikovs informēja, ka grāmatas izplatīs bibliotēkās un izglītības iestādēs, kā arī atvēlēs personām, kas dalījušās ar atmiņām vai palīdzējušas veicināt grāmatas izdošanu. Pašreizējais eksemplāru skaits ir domāts grāmatas dāvāšanai, nevis tirgošanai.

M. Krutikovs uzskata – var domāt par papildu tirāžu, bet pirms tam jābūt pārliecībai, ka iedzīvotāji vēlēsies šo grāmatu iegādāties.

VIEDOKĻI

Uldis Godainis, Latvijas Tautas frontes (LTF) Iecavas nodaļas priekšsēdētājs no 1988. līdz 1990. gadam:
«Grāmata ir adresēta paaudzēm, kas to laiku nepiedzīvoja, lai saprastu, ka tas nebija vienkārši. It kā skaļi skan sauklis «mēs cīnījāmies», jo liekas, ka cīnās tikai ar ieročiem rokās, pagrīdē, bet realitātē tā bija cīņa. To prasīja pienākums, ko paši izvēlējāmies, sirdsapziņa, vēsturiskais taisnīgums. Mūsu vecvecāki, kas pat to nepiedzīvoja. Mana vecmamma visu mūžu ticēja, ka atkal būs neatkarīga Latvija. Viņa teica: «Pienāks laiks, un mūsu zemi atgūsim!»
Daži kritiķi pauda, ka tas ir nieka Iecavas novadiņš, kas nav pietiekami nozīmīgs, lai izdotu atmiņu krājumu. Tomēr, ja katrs esam savā vietā, no katra mazā novada veidojas lielais kopums. Ja ir attieksme «Kam tas vajadzīgs mazā novadā?», tad tāda attieksme veidosies arī lielākā mērogā.
Tagad pārmet, vai saprotam, ko ieguvām. Jā, ir citādāk, nekā sapņojām, bet galveno paveicām. Toreiz darījām tā, kā likās pareizāk. Bieži vien rīkojāmies, sajūtu vadīti. Ticu un ceru, ka grāmata to laiku ļaus labāk saprast.»

Imants Sūna, LTF Iecavas nodaļas priekšsēdētājs 1990. – 1993. gadā:
«Nebiju gaidījis, ka daži nevēlēsies grāmatas izdošanu, bet viss beidzies labi. 30 gadi jau pagājuši, un viss aiziet nebūtībā, zūd vēstures liecības. Tā jau daudzas atmiņas aizgājušas nebūtībā. Tagad tās vairs nekur nepazudīs, jo būs iegrāmatotas. Tas ir galvenais.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atmiņas vairs nepazudīs

Kategorijas