Skolēniem un studentiem attālinātais darbs ir intensīvāks

2020. gada 28. aprīlis 00:00

341

Skolēniem un studentiem attālinātais darbs ir intensīvāks

Aptaujātie iecavnieki uzskata, ka klātienē mācības ir kvalitatīvākas.

Ārkārtas situācijas laikā daudzi mācās, strādā un komunicē attālināti, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Visiem – pašiem jaunākajiem, bērnu vecākiem, pensionāriem, studentiem un skolēniem – šis ir izaicinājumu laiks. «Bauskas Dzīve» uzrunāja dažāda vecuma skolēnus un studentus Iecavas novadā, lai noskaidrotu viņu viedokli, kā sokas mācības, kas jau otro mēnesi notiek attālināti.

Jaunākie apmierināti
Iecavas vidusskolas 5. klases skolniece Marta Zakarīte stāsta, ka darbdienās paspēj palasīt kādu grāmatu vai noskatīties filmu: «Ceļos pulksten 9, paēdu brokastis un tad sāku mācīties, vispirms izpildu uz konkrēto dienu uzdoto. Pēc tam paēdu pusdienas un uz kādu stundu izeju ārā kopā ar suni. Pēc tam pildu uz nākamo dienu uzdoto. Man ir uzdevumi arī no Mūzikas skolas. Mācīties parasti beidzu ap pulksten 19 – 20.»

Skolniece stāsta, ka pedagogi ļoti labi paskaidro uzdoto, sūta interesantus uzdevumus. Marta uzskata, ka mācībām attālināti ir daudz ieguvumu – uzdevumu pildīšanas laikā iespējams izmantot dažādus palīglīdzekļus, ir mazāk mājasdarbu, vairāk brīva laika, var ilgāk gulēt. Taču slikti, ka nevar satikt draugus un skolotājus, kas kārtīgāk izskaidro jauno tēmu, pietrūkst klases pasākumu, kas Martai ir ļoti svarīgi.

Vidusskolēni paši plāno dienu
Iecavas vidusskolas 10.a klases audzēkne Estere Tīna Stepanoviča-Monkeviča, daloties ar savu pieredzi, secina, ka ikdiena ir ļoti parasta, taču uzdotie darbi ir nopietni un apjomīgi. Estere priecājas, ka pati var plānot savu ikdienu un ir samazinājies pārbaudes darbu apjoms. Mācoties klātienē, pārbaudes darbu skaits bijis neadekvāti liels, visu brīvo laiku vajadzējis veltīt mācībām. Tomēr jauniete attālinātajā mācību procesā saskata vairākus trūkumus: «Dažos mācību priekšmetos individuāli apgūt jauno materiālu ir sarežģīti, nepieciešama pedagogu palīdzība, problēma rodas tad, kad vienīgā komunikācija ar skolotāju ir portālā «E-klase».»

Vidusskolnieci šāda mācīšanās kopumā apmierina, taču viņa uzskata, ka daudzi skolēni nespēj paši visu apgūt, tāpēc aicina skolotājus rēķināties ar viņiem. Jauniete uzskata, ka mācību stundas būtu efektīvākas, ja izmantotu videozvanu.

Viktoriju Celitāni, 12.b klases skolnieci, uztrauc neziņa par eksāmenu norisi. Viktorija cer, ka eksāmeni notiks, un apzinās, ka viss ir pašas rokās – jāmācās un tiem jāgatavojas. Skolniece par šī laika pozitīvu ieguvumu uzskata kopā ar ģimeni pavadīto laiku un priecājas, ka iesāktais skolas darbs nav jāpabeidz 40 minūtēs, taču viņai pietrūkstot tiešas komunikācijas ar skolotāju. Viktorija citiem skolēniem iesaka: «Plānojiet laiku, veidojiet grafikus, kas tiešām palīdz! Viss ir pašu rokās, piespiediet sevi mācīties! Skolotājiem iesaku būt atsaucīgiem un darbus uzdot laikus.»

Studentiem daudz darba
Iecavniece Eva Macuļeviča, kas studē Rīgas Stradiņa universitātes 1. kursā, cenšas ievērot ierasto ritmu – ceļas agrāk un vingro, lai spētu koncentrēties mācībām. Vielas patstāvīgai apgūšanai un mājasdarbiem pašlaik vajagot daudz vairāk laika. Evai patīk, ka tagad pati var plānot savu laiku, slikti vienīgi tas, ka atbildes uz neskaidriem jautājumiem jāgaida ilgāk. «Attālinātā mācīšanās ir interesantāka, nodarbības un uzdevumi kļuvuši radošāki,» vērtē Eva.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes 1. kursa studente Valērija Trifonova atklāj, ka dienas lielāko daļu pavada, mācoties pasniedzēju atsūtītos materiālus. Vakaros kā atslodze no darba ir suņu izvešana pastaigā. Iecavniece uzskata, ka ir grūti mācīties attālināti, dažas lietas bez pasniedzēju skaidrojuma neesot saprotamas.

Šī raksta autore Latvijas Universitātē studē politikas zinātni. Es varu apgalvot, ka mācības ir ļoti intensīvas – tiek uzdoti apjomīgi darbi gan individuāli, gan grupās. Taču man patīk tas, ka pati varu plānot darbdienas, izņemot laiku, kad ir tiešsaistes lekcijas. Tagad vairāk laika pavadu kopā ar ģimeni. Vienīgais trūkums – studiju kvalitātes mazināšanās. Klātienē mācību vielu var apgūt efektīvāk.

Scenāriji centralizēto eksāmenu norisei

Esošajā ārkārtējā situācijā plānotā pārbaudes darbu norise tiek gatavota atbilstoši trīs scenārijiem:
Scenārijs A. Ja ārkārtējā situācija pēc 12. maija netiek pagarināta, eksāmenu sesijas sākums plānots 2020. gada jūnija pirmajās nedēļās.
Scenārijs B. Ja ārkārtējā situācija turpināsies arī pēc 12. maija, eksāmenu sesija tiek pārcelta uz vēl vēlāku laiku.
Scenārijs C. Ja rodas apstākļi, kuru dēļ sesijas īstenošana nav iespējama, tā tiek atcelta. Vispārējo izglītību skolēni iegūst, saņemot gada vērtējumu.
Ja ārkārtējā situācija 12. maijā netiek pagarināta, tiek īstenots scenārijs A.

Lai iegūtu apliecību par pamatizglītību, skolēniem jākārto:
kombinētais pārbaudījums (mācību valoda, matemātika, Latvijas vēsture);
samazināta apjoma svešvalodas eksāmens;
latviešu valodas eksāmens mazākumtautību izglītības programmās.

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jākārto obligātie centralizētie eksāmeni:
vienā svešvalodā (pēc izvēles);
latviešu valodā;
matemātikā.

Ceturtais jeb izvēles eksāmens NAV OBLIGĀTS.

Avots: Valsts izglītības satura centrs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolēniem un studentiem attālinātais darbs ir intensīvāks

Kategorijas