Čīkstulītis egles zaros

2020. gada 6. maijs 00:00

Iecavas putni. Novadā dzīvo arī Eiropas mazākais putns.

Kur ir egles, tur jābūt arī zeltgalvītim – tā norāda ornitologs Viesturs Ķerus. Iecavas novadā egļu ir gana daudz, un kādā egles zarā šo mazo putnu iemūžinājis arī fotogrāfs no Iecavas novada Rolands Linejs.

«Pilsētas apstādījumos eglēs diez vai to atradīsit, bet mežā gan. Ja egļu mežā agri pavasarī apstāsities un ieklausīsities, drīz vien dzirdēsit: «Cīīī-ci-ci cīīī-ci-ci cīīī-ci-ci!» Tā vien liekas, it kā egļu galotnēs kāds brauktu ar maziem, čīkstošiem ratiņiem, bet patiesībā tur dzied un teritorijas dala zeltgalvīši. To dziesma ir tik smalka, ka vecāki ļaudis, kuriem grūti uztvert augstas frekvences, to var nesadzirdēt,» stāsta Viesturs Ķerus.

Nav viegli ieraudzīt šos dziedātājus – tie labprāt uzturas augstu kokos, žigli pārmetas no zara uz zaru, turklāt ir ļoti mazi. Parasti zeltgalvītim piešķir Eiropas mazākā putna titulu, lai gan tā radinieks sārtgalvītis ir aptuveni tikpat liels. Sārtgalvītis Latvijā sastopams stipri retāk.
Ja tomēr izdodas aplūkot zeltgalvīti tuvumā, redzams, ka kopumā tas ir klišejisks mazs pelēks putniņš. Nosaukumā minētā «zelta galva» arī patiesībā ir tikai dzeltena josliņa uz galvas, ko no abām pusēm norobežo melnas joslas.

Daļa zeltgalvīšu rudenī aizceļo, taču lielākoties tie ziemu pavada tepat Latvijā, tāpēc dziedāt un gatavoties ligzdošanai tie var sākt jau agri pavasarī, kamēr daudzi gājputni vēl tikai atrodas ceļā uz ligzdošanas vietām. Kad partnere atrasta, biezos egļu zaros tiek ievīta ligzda, kurā iedēj 8 – 10 olas. Pēc mazuļu izšķilšanās zeltgalvīši nereti būvē jaunu ligzdu, kurā dēj olas otru reizi. Kamēr mātīte perē otrā dējuma olas, tēviņš rūpējas par pirmā perējuma mazuļu barošanu. Gan pieaugušie putni, gan mazuļi pārtiek galvenokārt no sīkiem kukaiņiem un zirnekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Čīkstulītis egles zaros

Kategorijas