Saņem dīkstāves pabalstu

2020. gada 24. aprīlis 00:00

586

Uzņēmēju prognozes ekonomikas attīstībai lielākoties ir negatīvas.

Šomēnes valdība sākusi izmaksāt dīkstāves pabalstus uzņēmumu darbiniekiem 75 procentu apmērā no atalgojuma, ko viņi saņēma iepriekš. Šajā sarakstā ir arī uzņēmumi no mūsu novadiem – ekonomikas aktivitātes kritums skāris daudzus.

Rezultātu gan uzņēmēji, gan eksperti vērtē dažādi – daļa priecājas par iemaksām, citi uzsver to, ka parādās milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars. Mūsu novadu uzņēmēji atzinīgi vērtē to, ka nauda jau iemaksāta darbinieku kontos, problēmu neesot bijis.

Izmaksā darbiniekiem
SIA «GEKA», kas nodarbojas ar reklāmas un citu veidu materiālu ražošanu, ļoti izjūt pasākumu un pulcēšanās aizliegumu, jo bez sporta un kultūras pasākumiem nevienam pašlaik kausi un citas balvas, ko viņi izgatavo, nav vajadzīgi.

«Saviem darbiniekiem esam pieprasījuši dīkstāves pabalstu, jo mūsu jomu «Covid-19» skar vistiešāk,» informē SIA «GEKA» valdes locekle Kristīne Reismane. Viņa stāsta, ka par dīkstāvi martā pabalsts ieskaitīts visu sarakstā iekļauto darbinieku norādītajā kontā. «Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti mūs, darba devējus, informēja par izmaksāšanas faktu,» apstiprina K. Reismane.

Viņa uzskata, ka pabalsts neatrisinās uzņēmējdarbības problēmas: «Tas ir pabalsts darba ņēmējiem – īslaicīgs, terminēts atbalsts strādājošajiem, kas viņus pietur pie darba devēja, līdz ar to nepapildinās bezdarbnieku rindas. Uzņēmējdarbībā vērojams kritums, un ir skaidrs, ka krīze nebeigsies 12. maijā. Lielākā daļa pasākumu šogad atcelti vai pārorientēti uz nākamo gadu, tāpēc gada otrā puse būs smaga. Lai atkoptos no «Covid-19» izraisītās krīzes, būs nepieciešami nevis mēneši, bet gads vai pat vairāki,» vērtē uzņēmēja.

SIA «GEKA» prasīs dīkstāves pabalstu arī aprīlī, jo lielāka daļa darbības ir pārtraukta, arī veikals Bauskā ir slēgts, un strādā tikai divi darbinieki.

Dažāda pieredze
Sarežģīta situācija ir arī ēdināšanas nozarē. Karīna Andreika, kura dzīvo Gailīšu pagastā, ir SIA «Garuda Foods» veģetāriešu kafejnīcas valdes locekle. Uzņēmēji martā un aprīļa sākumā strādāja attālināti, pasūtījumu piegādājot ar transportu, bet 9. aprīlī tomēr darbību pārtrauca. «Par martu prasījām dīkstāves pabalstu trim darbiniekiem, jo visiem nevarējām nodrošināt darbu. Par aprīli prasīsim arī citiem. Protams, pašlaik tas mums ir atspaids, bet nav skaidrs, kādu ietekmi tas atstās uz ekonomiku un kā tautsaimniecība atkopsies. Visi uzņēmumi neizdzīvos, iespējams, arī mēs. Nav ticības, ka cilvēki uzreiz atgriezīsies ierastajā ritmā. Skumji, ka domā par visu vasaras pasākumu atcelšanu, arī mūs tas ietekmēs,» pauž K. Andreika. Viņa atzīst, ka pasaules ekonomika šādu lejupslīdi sen nav piedzīvojusi, atliks tikai vērot, kā notikumi attīstīsies.

Pozitīvāks skats uz dzīvi ir SIA «Hercogs XII», kas nodarbojas ar ēdināšanu, pārstāvim Andim Kasparam. Viņš pastāstīja, ka pašlaik ir slēgta ēstuve Bauskas autoostā, bet kafejnīcas «Tornis» un «Taverna» turpina darbu. Galdi pārkārtoti, lai klientu starpā ir nepieciešamā distance. «Dīkstāves pabalsta maksājumi saņemti, viss pārskaitīts uz darbinieku kontu. Darboties nav viegli – ēdināšanas uzņēmumi tagad sacenšas par klientiem,» saka A. Kaspars. Tomēr viņš atzīst, ka ēdināšanas nozare sāk atdzīvoties, – arvien vairāk iedzīvotāju nāk uz ēstuvēm. «Brīvdienās bija ievērojams apmeklētāju plūsmas pieaugums. Daudziem ir apnicis izolēties, bailes nedaudz rimušas, cilvēki pieraduši pie situācijas. Mūsu klientu vidū ir arī motociklisti,» stāsta uzņēmējs.

Lielākā daļa – mazie un mikrouzņēmumi
Valdības pārstāvji pauž, ka viss notiek labi, bet kritiķi uzsver, ka nav sasniegti mērķi, virknei uzņēmumu dīkstāves pabalsta iesniegumi noraidīti, pamatojot to ar savādiem iemesliem.

Dažādus atbalsta instrumentus uzņēmējiem piedāvājusi attīstības finanšu institūcija «ALTUM». Apgrozāmo līdzekļu aizdevumus saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo summu 41 miljons eiro. Lielākā daļa – 135 uzņēmumi jeb 77 procenti pabalstu ieguvēju – ir mazo un mikrouzņēmumu pārstāvji. Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs «ALTUM» īstenotais «Covid-19» ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Zemgales uzņēmumiem no kopējā pabalsta piešķirti tikai seši procenti.

Saeimas opozīcijas deputāte Linda Liepiņa kritizē paveikto. «Statistika ir graujoša. No sākotnēji plānotajiem tikai četri procenti saņem dīkstāves pabalstu. Tas atteikts aptuveni 35 procentiem prasītāju,» pauž deputāte. Viņa uzsver, ka problēmas bija nesen dibinātiem uzņēmumiem, kuri pagājušajā gadā vēl nestrādāja, kuriem nebija apgrozījuma un līdz ar to arī iespējas izpildīt nosacījumus dīkstāves pabalsta saņemšanai. Finanšu ministrs Jānis Reirs solīja šonedēļ situāciju atrisināt. Opozīcijas deputāti un valdības kritiķi uzsver, ka kritēriji jāpārskata un atbalsts jāpadara pieejamāks lielākam uzņēmumu skaitam.

VIEDOKĻI

Pārsteidzīgi vai izsvērti secinājumi?
Interneta vidē komentētāji dažādi vērtē divus valdības paziņojumus. Pirmais – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa informācija, ka pašlaik plāno izpildīt 2020. gada budžetu tādā pašā apjomā, kā paredzēts. Otrs – finanšu ministra Jāņa Reira paziņojums: «Budžets līdz aprīļa vidum pildījies labāk nekā attiecīgajā posmā martā. Patlaban budžeta ieņēmumi ir tādi paši kā pērn.»

Politikas eksperts Jurģis Liepnieks sociālajā tīklā «twitter.com» komentē šos izteikumus. «Nebeidzu sajūsmināties par budžeta rādītājiem, visas viesmīlības industrijas – viesnīcu, restorānu, kafejnīcu – pilnīga apstāšanās Latvijā neatstāj nekādu iespaidu uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tur vēl citas industrijas arī. Tas šo to pasaka par ēnu ekonomiku,» pauž J. Liepnieks. Viņš uzskata, ka pirmā ceturkšņa dati nepilnīgi demonstrē ekonomisko situāciju un turpmāk sekos milzīgs kritums. Attiecīgi valdības paziņojumi par stabilitāti ir nepamatoti. J. Liepnieks par to izsakās ļoti skarbi.

Ko iesākt tiem, kas nemirs no «Covid-19»?
Savu viedokli par radušos situāciju sociālajos tīklos paudis Dainis Rijkuris, Vecumnieku novada domes deputāts. Lūk, dažas viņa tēzes:
«Visticamāk, viss ir darīts pareizi un bija nepieciešams, lai izvairītos no vēl lielākām problēmām. Sabiedrība var veiksmīgi funkcionēt tikai tad, ja pastāv kompromiss starp visu iesaistīto pušu interesēm. Situācija, kurā šāda kompromisa nav, ilgi pastāvēt nevar, jo šādā situācijā vienmēr ir kāda sabiedrības daļa, kuras dzīvi tā padara par neiespējamu vai nopietni apgrūtinātu.

Jāsāk strādāt pie risinājumiem, ļaujot neierobežot cilvēkus, kuri neapdraud ne sevi, ne citus, bet kuru iespējas nodrošināt iztiku sev un ģimenei pašlaik ir nopietni apgrūtinātas. To vienkārši nāksies darīt, jo esošo situāciju uzturēt spēkā ilgstoši, pat ja tas būtu nepieciešams, nav iespējams.

Tagad mēs veselos izolējam no infekcijas. Ir jāsāk izolēt infekciju no veselajiem, lai veselie varētu nodrošināt sevi, savu ģimeni un to pašu valsts budžetu, no kura finansējam pabalstus un cīņu ar pandēmiju. Veseliem cilvēkiem, ja vien viņi ievēro adekvātu piesardzību, ir jābūt iespējām darīt savu darbu un dzīvot vesela cilvēka dzīvi. Svarīgi saprast – ja šis process tuvākajā laikā netiks sākts un organizēti vadīts, mēs riskējam ar to, ka tas sāksies nekontrolēti. Tad arī sekas būs tādas pašas – nekontrolētas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saņem dīkstāves pabalstu

Kategorijas