Dzīve bez steigas

2020. gada 24. aprīlis 00:00

Pašizolācijā gan biznesa projekts top, gan redīsi kastītēs aug.

Savu stāstu par pašizolācijā pavadīto laiku, kas noteikts no ārzemēm repatriētajiem saistībā ar «Covid-19» ierobežošanu, «Bauskas Dzīvei» uzticēja baušķeniece Vineta.

Laikus izstrādājuši rīcību
Trīs dienas pirms plānotās atgriešanās uz Latviju no zemes pasaulei otrā pusē Vineta un vīrs Aigars uzzinājuši, ka reiss atcelts. Lai gan pārim piedāvātas iespējas vēl palikt un nogaidīt, viņi tūliņ meklējuši informāciju par iespējamo repatriāciju. «Lai arī kā attīstīsies situācija, nolēmām, ka jādodas uz Latviju. Mājās pat sienas dziedē,» atzīst Vineta. Viņa pastāstīja, ka, atrodoties ārzemēs, pastāvīgi sekojuši notikumiem pasaulē un Latvijā, sapratuši – lieta nopietna.

Jau tur bijis zināms, kādi nosacījumi būs jāizpilda pēc atgriešanās, tāpēc sākuši plānot savu rīcību. Vineta atzina, ka informāciju par ierobežojumiem uzņēmuši kā pašsaprotamu, un gaidāmās 14 dienas pašizolācijā īpašu stresu neradīja. Tagad secina, ka neiziešana no mājas nebija nekas sāpīgs salīdzinājumā ar to trauksmi, kas bija jāpārdzīvo, lai salāgotu lidojumus repatriācijai, par atceltiem reisiem, kā arī par zaudētiem līdzekļiem, vairākkārt neveiksmīgi iegādājoties biļetes.

Savs piesardzības plāns
Lai no iespējamas inficēšanās pasargātu tuviniekus, savā mājā Vineta un Aigars atgriezties nevarēja. Tāpēc, vēl būdami ārzemēs, meklējuši īslaicīgās apmešanās mājvietu. Par to izdevies vienoties ar paziņām, kuri paši Latvijā neatrodas.

Kad iekāpuši pēdējam lidojumam «AirBaltic» lidmašīnā ceļā uz Rīgu, saņēmuši sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļus. Tur prasīts aizpildīt anketas, norādot uzturēšanās vietas adresi pašizolācijas laikā. Vajadzēja arī domāt, kā aizkļūt no lidostas, lai nevienu neapdraudētu ar inficēšanās risku, lai gan jutušies pilnīgi veseli. Vineta atstāstīja īstenoto piesardzības plānu – iesaistījuši divas automašīnas un divus šoferus. Viens atbraucis ar viņu auto uz lidostu, bet otrs – pēc pirmā šofera. Ierašanos Rīgā Vineta atceras kā laimes brīdi, vīrs pat sacījis: «No prieka varētu zemi bučot!»

Neaizmirstamas vakariņas
«Jau ceļā no lidostas un visu pārējo izolētības laiku bija iespējams pārliecināties par savu tuvāko mīlestību un īstiem draugiem, kuri pastāvīgi par mums rūpējās. Tas bija tik sirsnīgi,» atklāja Vineta. Pa ceļam no Rīgas saņēmuši rūpīgi sagatavotu un īpaši pārdomātu ēdienu un produktu grozu divām dienām, kur bija pat siltas vakariņas. «Pēc divu dienu nogurdinošā mājupceļa un sviestmaižu maltītēm šīs vakariņas bija neaizmirstamas,» pateicību mīļajiem pauž Vineta.

Pārējo laiku par apgādi ļoti rūpējušies draugi, kas nepieciešamo preču pievedumu atgādājuši līdz sētas vārtiem. Viņa smaidot atceras: «Sveicinājāmies pār sētu, izkopjot attālinātus apskaušanās žestus.»

Atgriežoties ceļotāji bija informēti, ka pašizolēšanās periodā viņu atrašanos var kontrolēt policija. Ar interesi gaidījuši, kā tas būs. «Diemžēl par mums bija aizmirsuši, pat nepiezvanīja,» jokojot pauž Vineta.

Nesteidzīgas brokastis
Vineta atzina, ka divas nedēļas aizritējušas ļoti ātri, ne reizi nav mākusi garlaicība. Pirmo dienu un vēl visu pirmo nedēļu bijis daudz jārunā pa telefonu – draugi un radi gribējuši zināt, kā ceļošanas piedzīvojums beidzies un kā jūtoties. Tā kā māju no ielas norobežo žogs, gājusi pastaigās svaigā gaisā apkārt mājai ar telefonu pie auss, stāstīja Vineta. Pirmā nedēļa labi noderējusi, lai «atgulētos» un pārvarētu miega režīma maiņu pēc septiņu stundu laika joslu starpības. Tā kā no rīta nekur nebija jāsteidzas, pakāpeniski varējis pierast pie Latvijas laika. Daudz skatījušies filmas, sevi neierobežojot laikā, pastāvīgi sekots ziņu raidījumiem.

«No rītiem baudījām nesteidzīgas un romantiskas brokastis. Ēdienreižu gatavošanai varēju veltīt pietiekami daudz laika,» atklāja Vineta. Lai apmierinātu pavasarīgo vēlmi rosīties pa dārzu, pasūtījusi sēklas no veikala, iesējusi kastītēs redīsus un krešu salātus. «Kad bija siltās dienas, auklējos ar savām kastītēm – nesu saulītē, tad atkal istabā – bija, par ko rūpēties,» smejot stāsta Vineta.

Tikai par labu
Baušķeniece secināja, ka pašizolācija nākusi tikai par labu iepriekš plānotā biznesa projekta izstrādei. Tas, ka projektu varēja rakstīt bez steigas, ļāvis iedziļināties un apgūt jaunas zināšanas. Jo īpaši to sekmēja neatrašanās savās mājās, kur allaž gadās darbiņš, kas atrauj no datora.

«Man tas laiks ļoti patika. Tā bija kā maza paradīze, lai gan ilgāk par divām nedēļām tomēr negribētos tā dzīvot. Bijām ļoti laimīgi, kad atkal varējām iziet uz ielas un atgriezties savās mājās. Tie bija svētki,» pauž Vineta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve bez steigas

Kategorijas