Ko ziema iedeva, pavasaris var atņemt...

2020. gada 21. aprīlis 00:00

Saules siltums dienā maz palīdz, ja naktī sals.

Laika prognoze, iespējams, daudziem no mums, īpaši dārzkopjiem, kļuvusi par nepieciešamāko ziņu. Mānīgi labvēlīgā ziema krietni vien «sagrozījusi galvu» pavasarim. Svārstīgās gaisa temperatūras aprīlī un to krasās atšķirības diennaktī dara bažīgus gan tos, kam jau vairums kultūru apsēts un apstādīts, gan tos, kam dārza darbi tikai sākas.

Māris Narvils, Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts, skaidro vairākus nozīmīgus aspektus pašreizējā klimatā.

«Kā jau pavasarī, saules gaismas pietiks augu sekmīgai attīstībai, bet visnopietnākā situācija veidojas augsnes nepietiekamā mitruma dēļ. Pēdējā mēnesī nokrišņiem bijis ļoti fragmentārs un lokāls raksturs. Piemēram, līst Jelgavā, bet ne apkārtnes laukos. Aprīļa nokrišņi samitrinājuši tikai nenozīmīgu augsnes slāni, un lietus nav gaidāms līdz pat mēneša beigām. Tas nozīmē, ka augsnes virskārta turpinās izžūt,» skaidro speciālists. «Diemžēl nav ierasto sniega ūdeņu. Tie kūstot uzkrājās augsnē pakāpeniski, un augsne tos spēja uzņemt. Iestājoties ilgstošām lietavām, īpaši tad, ja tās spēcīgas, noplicināta augsne, ar izjauktu dabisko struktūru, nespēj mitrumu paturēt, un tas aizplūst uz dziļākiem slāņiem. Ļoti aktuāls ir jautājums, kā veidot virszemes ūdeņu uzkrājumus un kā rekonstruēt meliorācijas sistēmas, lai celtu gruntsūdeņu līmeni. Tas, protams, pagaidām ir «dārgs prieks».

Pavasaris ir ne tik vien vējains, bet arī salnains. Augiem tas ir dubultstress. Saules siltums dienā maz palīdz, ja naktī temperatūra joprojām ir ap nulli vai mīnusos. Tāpēc sezonas sākums lielu optimismu nevieš. Būtu vietā domāt par pretsalnu preparātu lietošanu. Patlaban ir trīs izteikti apdraudējumi: sausums, aukstums un stiprie, žāvējošie vēji. No tiem visvairāk cieš klajas, atklātas vietas, kādu Zemgalē un arī Kurzemē nav mazums. Te viena no iespējām varētu būt jauktas vides veidošana un stādījumi, kas «piebremzētu» stipros vējus, radītu aizvēju zemākām kultūrām un mainītu lokālo mikroklimatu.

Apstrādājot augsni, M. Narvils iesaka ievērot vairākus faktorus:

apstrādājot augsnes virskārtu, tehnikas gājienus veidot tā, lai pārklāšanās būtu minimāla, jo tas veicina lielākus mitruma zudumus;

apstrādi veikt pie optimāla mitruma, lai neveidotos augsnes cilas, kuru likvidācija radīs papildu augsnes saputekļošanu un vēl lielākus jau tā nelielā mitruma zudumus;

augsnes virskārtas apstrādes darbus pēc iespējas plānot laika posmos, kad nav spilgtas saules un vēja, jo tie ievērojami «zog» mitrumu,– ieteicams izmantot rīta un vakara stundas, kad rāmāks;

pēc iespējas saīsināt laiku starp pēdējo augsnes apstrādi un sēju vai stādīšanu. Ideāli, ja var darīt tā, ka augsni apstrādā tieši pirms sējmašīnas un nevienu lieku gājienu neveic;

pēdējā augsnes apstrāde jāveic tik dziļi, cik dziļi plānots sēt vai stādīt;

sējmašīnām noteikti nepieciešami piespiedējveltņi;

apsētiem un apstādītiem laukiem rindstarpu rušināšana jāsāk vēlākais nedēļu pēc sējas;

rūpīgi jāizvērtē augsnes herbicīdu lietošanas nepieciešamība, izpētot faktisko augsnes mitrumu;

ar augsnes rindstarpu apstrādes dziļumu nedrīkst pārspīlēt, jo tas lieki izžāvē augsnes kārtu, kurā dīgst sēklas, vēlams tikai vienu divu centimetru dziļumā;

izmantot rindstarpu apstrādē «bezdelīgu» vai plakangriezēja asmeņus. Derēs arī bultveida. To darbības pamatprincips balstās uz nezāļu sakņu nogriešanu horizontālā virzienā, neapvēršot augsni. Kaltveida naži jāliek aiz traktora riteņiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ko ziema iedeva, pavasaris var atņemt...

Kategorijas