«Covid-19» ietekme uz lauksaimniecību

2020. gada 21. aprīlis 00:00

Visiem jāmācās pielāgoties situācijai, kā arī jāmeklē iespējas, kā izdzīvot šos laikus un kā palīdzēt tiem, kuriem klājas grūti. Pārtikas nodrošinājums ir otrs svarīgākais jautājums pēc medicīniskā nodrošinājuma. Pretstatā daudzām citām valstīm mēs Latvijā esam ļoti labā situācijā, jo pārtikas mūsu valsts iedzīvotājiem pietiek. Pārsvarā mēs saražojam vairāk, nekā krīzes situācijā spējam apēst.

Iespējams, patērētājiem kādu brīdi būs jāpielāgojas – ēst sezonālāk, ja tiks traucēta starptautiskā produktu kustība. Jau tagad redzam, ka daudzos veikalos eksotisko augļu un dārzeņu apjoms samazinās. Tas pat nav ļoti slikti! Tas nozīmē, ka vairāk savu naudu atstāsim šeit, Latvijā, samaksājot par mūsu zemnieku saražoto. Pašlaik tas ir ļoti, ļoti svarīgi!
Īsumā par to, kas notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs.

Piena lopkopība
Kopumā situācija mierīga, bet jau saņemti signāli par potenciālajām negatīvajām izmaiņām, jo samazinās iespējas eksportēt mūsu piena produktus. Iespējams, zemnieki piedzīvos kārtējo piena krīzi zemo iepirkuma cenu dēļ. Mainījušies patērētāju ieradumi, jo ēdienu vairāk gatavo mājās. Tāpēc pārstrādātājiem jāpārkārto ražošana – vairāk piena, biezpiena, krējuma, lēto sieru, mazāk dārgo sieru, desertu. Eksporta tirgiem vēl pasliktinoties, būs jāražo vairāk ilgi uzglabājamie produkti – piena pulveris un siers, kas nozīmē zemāku piena cenu zemniekiem.

Graudaugi un eļļas augi
Visā Eiropas Savienībā pieaudzis pieprasījums pēc graudaugu produktiem. Visur graudu pārstrādes uzņēmumi ir maksimāli noslogojuši savas ražošanas jaudas. Lai arī pieprasījums pēc graudaugiem īslaicīgi pieaudzis, nav vērojama īpaša cenas maiņa, tā drīzāk svārstās «naftas karu» dēļ. Maizei nav pamata kļūt dārgākai.

Ziedi un dekoratīvie augi
Šī nozare ir cietusi visvairāk. Pavasarī veidojas 50 – 70% no gada apgrozījuma. Pašlaik vidējie ieņēmumi ir aptuveni par 70% mazāki nekā iepriekšējos gadus. Ienākumi nesedz veiktos ieguldījumus, un daudzi audzētāji nevarēs sākt nākamo ražošanas ciklu.

Augļi un dārzeņi
Krīzei sākoties, strauji pieauga pieprasījums, bet tikpat ātri tas samazinājās. Marta beigās bija vērojams izteikts pieprasījuma kritums, un līdz ar to arī cenu pazemināšanās. Daudzās valstīs ir kritisks sezonas darbaspēka trūkums, ja tas netiks atrisināts, ievērojami samazināsies augļu un dārzeņu pieejamība ES teritorijā. Problēmas ar darbiniekiem veidojas, pateicoties slēgtajām robežām un pārvietošanās ierobežojumiem starp reģioniem, kā arī slēgtajām ES ārējām robežām. Lauksaimnieki daļēji mēģina problēmas risināt lokāli, darbam piesaistot bez darba palikušos tautiešus, bet tādās lielās dārzeņu un augļu ražotāju valstīs kā Spānija, Itālija un Francija tas diemžēl nebūs risinājums. Latvijā ir iespēja nedaudz palielināt agro dārzeņu ražošanu, kamēr importa produkcijas apjomi samazinās. Tā ir iespēja mums neatdot naudu citu valstu ražotājiem, bet atbalstīt vietējos zemniekus.

Gaļa
Visā ES dramatiski samazinājusies ēšana ārpus mājām. Tas atstājis ievērojamu ietekmi uz svaigas, augstvērtīgas, sezonālas (piemēram, jēra) gaļas patēriņu. Krietni pieaudzis pieprasījums pēc pārstrādātiem gaļas produktiem. Saimniecībām būs ieņēmumu kritums par realizētajiem liellopiem. Neskaidri turpmākie scenāriji, jo gan piena, gan gaļas liellopi tiek eksportēti uz Eiropas valstīm, un tur situācija pasliktinās. Cenu kritums jau martā bija 15% robežās dzīvo liellopu eksportā.

Darbinieku skaita neprognozējamība
Ja kāds saslimst, karantīnā jādodas gan tiem, kas ar konkrēto cilvēku kontaktējušies, gan viņu ģimenes locekļiem. Šis ir augsts risks lauksaimniekiem, jo aizvietotājus būs ļoti grūti atrast. Tādēļ aicinām rūpīgi plānot darbinieku grafiku, aizsardzības pasākumus, aktīvi runāt ar kaimiņiem, kuri problēmu gadījumā varētu palīdzēt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Covid-19» ietekme uz lauksaimniecību

Kategorijas