Zeltam pievieno sudrabu

2020. gada 21. aprīlis 00:00

597

Baušķenieks Nikolajs Mazurs šogad Latvijas Basketbola līgā izcīna otro vietu.

Kad pirms 30 gadiem Bauskas stadiona laukumos daudzi baušķenieki kopā ar Nikolaju Mazuru uzspēlēja basketbolu, tad diez vai iedomājās par to, kāda būs viņa karjera. Jā, kāds varbūt domāja, ka būs labs spēlētājs, bet viņš pats apzinājās, ka var būt labs treneris.
Šogad Latvijas Basketbola līga pieredzēja sava veida atgriešanos – basketbola klubu (BK) «Ogre» sāka trenēt bijušais baušķenieks Nikolajs Mazurs. Viņš savulaik aizveda «VEF Rīga» līdz čempiona titulam un šogad arī sagādāja daudz pārsteigumu, un beigās BK «Ogre» bija otrajā vietā «Pafbet» Igaunijas- Latvijas Basketbola līgā un arī otrajā vietā Latvijā.

Kāpēc savulaik izvēlējies trenera karjeru?
– Nekur augstā līmenī nebiju spēlējis. Tāpēc arī neturpināju karjeru šajā virzienā. Kamēr varu, savam priekam spēlēju basketbolu. Universitāšu līmenī bija labi panākumi, spēlēju arī Latvijas Basketbola otrajā līgā.

Kā izdevās nokļūt augsta līmeņa treneru komandā?
– Sākumā sāku strādāt basketbola skolā «Rīga» par jaunatnes treneri. Ar vienu no bērnu komandām uzreiz pirmajā gadā izcīnīju pirmo vietu Latvijā, nākamajā gadā atkal viena pirmā un viena otrā vieta.

Tad Valdis Valters, Edgars Jaunups, Māris Martinsons un virkne citu personu dibināja «VEF Rīga» – kā ceturto Latvijas komandu ar nelielu budžetu. Valdis Valters uzaicināja strādāt par asistentu, nostrādāju astoņus gadus. Biju par asistentu V. Valteram, Rimam Kurtinaitim, Ramūnam Butautam un beigās arī pats biju galvenais treneris.

Tiem treneriem, kas bija pazīstami kā basketbolisti spēlētāja karjeras laikā, gan jau ir vieglāk...
– Trenera karjeras sākumposmā basketbolā tas var būt pluss, ja tev ir skaļš sportista vārds, bet, ja labi strādā, tam nav nozīmes. Ir daudz labu treneru, kas ir studentu līmenī spēlējuši un pārgājuši uz trenēšanu.

Kādi līdz šim bijuši lielākie panākumi kā trenerim?
– Noteikti čempionu tituls ar «VEF Rīga» pret Ventspili. Tas bija mans pirmais gads kā galvenajam trenerim. Izlašu līmenī – 4. vieta Eiropas čempionātā U18 komandai.

Kurā no klubiem tev vislabāk patika?
– Katrā vietā bija savi plusi, arī kādi mīnusi. Galvenais, ka visur varēja kaut ko apgūt, paņemt sev zināšanai. Permas «Parmā» bija ļoti labi – tur aizvadīju pusotru sezonu. Bija interesanti Kazaņas «Uniks». Kad esi trenera asistents Eirolīgas komandā, pavisam cits skats uz lietām. Gruzijā basketbols bija ar mīnusa zīmi, bet toties kultūra bija kas īpašs. Tbilisi kā pilsētu apskatīt jau bija interesanti. Citur parasti bija otrādi.

Kāda ir starpība starp basketbola komandas un izlases trenēšanu?
– Basketbols neatšķiras, bet gatavošanas principi ir pavisam citādāki. Izlasei ir ļoti īss sagatavošanās laiks, un rezultāts jāparāda desmit dienu turnīrā, visa komanda jāsagatavo desmit dienu ciklam. Turklāt spēlētāji sabrauc no visām malām.

Lielajās komandās ir profesionāļi. Viņiem maksā algas, tas ir darbs, gatavošanās periods lielāks, pavisam citi mērķi. Sezona ilgst astoņus mēnešus, gatavošanās pirms tam ir sešu nedēļu garumā, tad vēl mēnesis – izslēgšanas spēles, ja labi spēlē.

Sagatavoties izslēgšanas spēlēm nav viegli, un tas katru reizi ir citādāk, jo katra sezona ir atšķirīga. Lielāko daļu darba patiesībā vajag izdarīt ļoti laikus un izplānot sagatavošanās mikrociklu, lai būtu gatavi izslēgšanas spēļu turnīriem.

Kāpēc aizvadītajā sezonā izvēlējies BK «Ogre»?
– Mērķi mainās katru gadu. Treneru dzīve nav vienkārša, un šeit papildu stimuls bija tas, ka klubs ir blakus Rīgai un varu būt tuvu saviem bērniem. Man ir divi dēli. Tobrīd tas bija optimālākais variants.

Klubam ir neliels budžets, un jau bija izvēlēta lielākā daļa spēlētāju. Vajadzēja nedaudz pakoriģēt, sameklējām arī viesspēlētāju Džeimsu Batemonu, kurš sezonas laikā bija viens no labākajiem ārzemniekiem līgā. Veiksmīga izvēle. Un no tā, kas bija, vajadzēja izveidot komandu.

Par sasniegto jāpasakās visiem – sākot no spēlētājiem, treneriem, fizioterapeitiem, komandas vadības un visiem citiem. Katrs ielika savu artavu. Ļoti liels atbalsts no pašvaldības – tā dod vairāk nekā 70 procentus finansējuma.

Vai atceries, kā bērnībā sākās aizraušanās ar basketbolu?
– Bērnībā iesaistījāmies ļoti daudzos dažādos sporta veidos – spēlējām hokeju, futbolu, aizrāvos ar vieglatlētiku un brīvo cīņu. Mācījos Bauskas 2. vidusskolā. Kad bijām astotajā klasē, uz vienām futbola sacensībām uz Pilsrundāli braucām kopā autobusā ar Bauskas 1. vidusskolas puišiem, un iepazinos ar Ingu Šekavu. Viņš uzaicināja uz treniņiem, tur sāku trenēties pie Māra Šekava, un kopš tā laika man basketbols bija sporta veids numur viens.

Ar ko tagad nodarbojies pašizolācijas laikā?
– Rakstu basketbola dienasgrāmatu bērniem. Tā ir grāmata jaunajiem basketbolistiem – visiem jaunatnes līgas spēlētājiem. Par disciplīnu, par iemaņām, domāšanu, koncentrēšanos, ēšanu un arī par basketbolu.

Viss mans dienas laiks ir saplānots arī tagad – rakstu ne tikai pats, bet arī palīdzu bērniem skolas mācībās un veicu mājas darbus. Bez darba nesēžam.

Nikolajs Mazurs
Dzimis 1980. gada 13. oktobrī Bauskā. Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēknis.

No 2007. līdz 2014. gadam bija «VEF Rīga» kluba trenera asistents. 2014./2015. gada sezonā kļuva par «VEF Rīga» galveno treneri un izcīnīja Latvijas čempiona titulu.

Šajā laikā strādāja ar Latvijas 1995. gadā dzimušo puišu izlasi, vadot komandu U16, U18 un U20 vecuma grupas Eiropas čempionātos. Augstākais sasniegums bija U18 izlasei, kas izcīnīja ceturto vietu.

Turpmākajos gados strādāja par treneri Krievijas klubos Maskavas «Dinamo», Saratovas «Avtodor», Permas «Parma» un strādāja Kazaņas «Uniks» treneru kolektīvā. Trenēja arī Gruzijas klubu «Vita».

Pēc 2018./2019. gada sezonas basketbola klubu «Ogre», kas izcīnīja trešo vietu Latvijas Basketbola līgā, pameta treneris Artūrs Visockis-Rubenis, kurš izvēlējās trenēt basketbola klubu «Ventspils». Ogrēnieši izmantoja iespēju un nolīga Nikolaju Mazuru.

«Laikam jau treneris ir atradis «zāles», kas strādā. Protams, ka pēc pagājušā gada trešās vietas gribas kāpt augstāk. Tu vairs nedomā par trešo vietu, tu domā par čempionu titulu, un tādi mērķi mums daudziem ir šogad,» tā sezonas vidū situāciju komentēja komandas spēlētājs Renārs Magone. Treneru rokāde izrādījās ļoti veiksmīga BK «Ogre», kas ilgu laiku dalīja pirmo vietu «Pafbet» Igaunijas-Latvijas basketbola līgā ar «VEF Rīga» un tikai pašā sezonas noslēgumā piekāpās līderiem, un Latvijas Basketbola līgā ieguva sudraba medaļas, kamēr «Ventspils» diezgan pārliecinoši šoreiz tikai trešajā vietā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zeltam pievieno sudrabu

Kategorijas