Senās Grienvaldes puse

2020. gada 17. aprīlis 00:00

388

Dosimies dabā! Vēl viens no iespējamiem pastaigu maršrutiem Iecavā.

Šis pārgājiena maršruts ved ārpus Iecavas un domāts entuziastiem, kuriem tuvāk pie sirds pārgājieni dabā, jo maršrutā nav daudz apskates objektu. Pārgājiena kopējais garums ir aptuveni septiņi kilometri un ilgums ap 1,5 stundām. Šis līkums ir daļa no senā Grienvaldes pagasta (pastāvēja līdz 1925. gadam).

Napoleona ozols un ūdensdzirnavas
Pārgājiens dabā sākas Iecavas centrā pie lielā dižozola – dēvēta par franču ģenerāļa ozolu vai Napoleona ozolu. 1812. gadā Iecavā norisinājās kauja Iecavas upes krastos, un ozols ir stādīts 1862. gadā uz 1812. gada 19. jūlija 50 kaujā kritušo karavīru kapiem. Stumbra apmērs ir sasniedzis vismaz sešus metrus.

No ozola, ejot pretēji Iecavas centram, ceļš izved ārpus ciema, un sākas maršruts dabā. Apmēram kilometru ir asfalts, un, noejot no kalna, sākas grantēta seguma ceļš gar Iecavas upi. Svarīgākais objekts, ko var apskatīt šajā maršrutā, ir Grienvaldes ūdens-dzirnavas. Tās celtas 1860. gadā. Ir saglabājušās un darbojas arī vēl šodien, taču tagad tās pārdēvētas par Iecavas dzirnavām.

Dzirnavas atrodas uz Iecavas upes aptuveni četru piecu kilometru attālumā no ciema centra. Upē šajā vietā uzstādīts betona aizsprosts. Aizsprosta augstums izvēlēts tādējādi, lai līdzenajā apvidū radītu maksimāli iespējamo ūdenslīmeņu starpību, izmantojot tikai upes gultni un neapplūdinot papildplatības. Dzirnavās ir divas dzirnakmeņu skrejas, grūbotājs, putraimu skaldītājs un griķu valcis. Kā liecina uzraksti uz agregātiem, grūbotājs un putraimu skaldītājs izgatavots Gotfrīda Valdispila fabrikā Rīgā, bet reti sastopamo griķu valci piegādājusi Kellera tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrība Rīgā. Dzirnavu iekārta pietiekami labi saglabājusies, un pēc restaurācijas to var izmantot atbilstīgi sākotnējai funkcijai. Turpat blakus atradās Grienvaldes muiža.

Ceļš līdz Dievdārziņam
Tālāk līkums ved gar Iecavas viesu namu «Iecupes», un aiz tā tuvākajā līkumā jānogriežas pa kreisi, kur atrodas tilts pār Iecavas upi. No tilta paveras skaists skats uz piekto garāko upi Latvijā – Iecavas upi. Pāri upei tālāk ved meža ieskauts grantsceļš. Ja ir interese par vēsturi, var nogriezties arī tuvākajā krustojumā pa kreisi, kur aptuveni sešus kilometrus garais ceļš aizved līdz agrākajam Zālītes pagastam – kādreizējam Grienvaldes pagastam, ar kuru saistās viss maršruts. Zālīte ir īpaša ar to, ka tā bija Padomju Savienības laikā PSRS stratēģisko kodolraķešu R-12 bāze.

Krustojums, kas ved uz Zālīti, ir vēsturiski nozīmīgs. Šajā krustojumā atradās sabombardētās Grienvaldes skolas ēka, kas celta 1863. gadā. Vecais ceļš vedis nedaudz pa kreisi caur pašreizējo mežu, kur pie eglītēm, karam sākoties, esot aprakti skolas trauki. Krustojumā pa kreisi ir ozolu aleja, kur katrs ozols stādīts piemiņai no skolu absolvējušās klases. Pa labi no alejas – ceļā, kas ved uz Zālīti, aug dabas piemineklis – lielais ozols (3,93 m), pie kura pulcējās skolas absolventi tikšanās reizēs.

Ejot tālāk pa meža ieskautajiem ceļiem gar līkumu, kas ved uz Zālīti, paveras skaisti dabasskati – īpaši burvīgas ir pļavas, kurās nereti var novērot stirnu barus. Vairākus kilometrus taisni ejot, būsit atnākuši atpakaļ uz Iecavu un nokļūsit līdz Dievdārziņam. Tas tiek uzskatīts par 1812. gada kara laikā kaujās pie Iecavas kritušo Napoleona armijas karavīru apbedījumu vietu, tāpat saglabājusies leģenda par pirmo Iecavas baznīcu un nostāsti par zemgaļu svēto vietu un kādreiz šeit stāvējušo dobumakmeni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Senās Grienvaldes puse

Kategorijas