Plānotais ietaupījums solās būt neliels

Amatpersonu publiskās deklarācijas ļauj spriest par topošā novada administrācijas izmaksām.
Lai gan valstī noteikta ārkārtas situācija, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija neplāno atlikt administratīvi teritoriālās reformas skatīšanu. Tā Latvijas Radio informējis komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs.
Pirms Lieldienām Zaļo un Zemnieku savienības un Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji rosināja «Covid-19» epidēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā piebremzēt administratīvi teritoriālās reformas skatīšanu, informēja portāls lsm.lv. Piedāvājums piekrišanu nav guvis. «Ir skaidrs, ka gan valdības, gan Saeimas uzdevums numur viens ir cīnīties ar «Covid-19» izraisīto krīzi, novērst tās sekas un ierobežot vīrusa izplatību Latvijā. Vienlaikus Saeima turpina darbu, un tai risināmi arī citi jautājumi. Administratīvi teritoriālā reforma ir viens no tiem. Šajā aspektā, manuprāt, ir ļoti bezatbildīgi aizbildināties ar vīrusu, lai nepieļautu reformas tālāku virzību. Es domāju, ka šajā brīdī šo argumentu izmanto diezgan bezkaunīgi, lai bremzētu Latvijas attīstību,» pauda A. T. Plešs.
Tagad, tuvojoties trešajam balsojumam par Latvijas novadu administratīvi teritoriālo reformu, varam mēģināt aptuveni parēķināt, kādu ietaupījumu uz administrācijas un deputātu atalgojuma rēķina varētu iegūt, apvienojot visus četrus mūspuses novadus.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā vid.gov.lv ir publicētas valsts amatpersonu deklarācijas. Katrs interesents var pārliecināties par valsts amatpersonu ienākumiem savos novados un salīdzināt tos ar citu novadu pārstāvjiem.
Priekšsēdētāji
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks 2019. gadā atalgojumā no Bauskas novada domes administrācijas saņēma 35 606,59 eiro. Vēl viens ienākumu avots viņam ir Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» dividendes, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu ir ievērojami mazākas, – toreiz bija vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, pērn – 29 063,31 eiro. Citādi deklarācijā ievērojamu pārmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav.
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks 2019. gadā atalgojumā no novada domes saņēmis aptuveni simts eiro mazāk nekā pirms gada – 31 582,78 eiro. Savukārt par simts eiro pieaudzis Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja Gunta Kalniņa atalgojums – 2019. gadā no pašvaldības viņam samaksāti 28 325,05 eiro. Aptuveni par sešiem tūkstošiem pieauguši G. Kalniņa ienākumi no zemnieku saimniecības «Gravas» – 2019. gadā viņš saņēmis 15 019,48 eiro. Deklarācijā norādīts arī darījums par 15 tūkstošiem eiro, sīkāk to neprecizējot.
Aptuveni par 200 eiro pieaudzis Rundāles novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa atalgojums, kas 2019. gadā sasniedza 37 006,05 eiro, no Zemgales plānošanas reģiona viņš saņēmis 4359,9 eiro. A. Okmanim izdevies aptuveni par trim tūkstošiem eiro samazināt parādsaistības, kas gada noslēgumā bija 13 417,08 eiro.
Kopējie četru novadu domju priekšsēdētāju ienākumi 2019. gadā bija 132 520,47 eiro. Salīdzinot aptuvenos viena novada domes priekšsēdētāja ienākumus, tas nozīmē – ja topošā novada priekšsēdētājam nebūs ļoti liels atalgojums, tad ietaupījums būs aptuveni simts tūkstoši eiro.
Vietnieki
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs 2019. gadā ir nopelnījis gandrīz pusotru tūkstoti eiro vairāk nekā pirms gada. No Bauskas novada administrācijas saņemti 30 244,76 eiro, no «SEB Life and Pension Baltic SE» – apdrošināšanas atlīdzība 2847,52 eiro.
Paprāvs ir arī Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieka atalgojums. Jānis Kovals 2019. gadā no pašvaldības saņēma 22 741,32 eiro, un no novada domes viņam samaksāti 760 eiro kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības. Viņš ir arī viens no rekordistiem parādsaistību jomā, deklarācijā uzrādītas 173 725,8 eiro parādsaistības – tās gan sarukušas un ir aptuveni par pieciem tūkstošiem eiro mazākas nekā pērn.
Iecavas novadā domes priekšsēdētāja vietnieks deputāts Juris Ludriķis šos pienākumus parasti pilda tikai domes priekšsēdētāja atvaļinājuma un prombūtnes laikā, kā tas bija tikko, kad domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks bija atvaļinājumā un pašizolācijā. Tāpēc viņam ienākumi no darba novada domē ir nelieli – 2019. gadā tie bija 3979,03 eiro, mazāk nekā 2018. gadā. J. Ludriķim ir pietiekami lieli ienākumi no saimnieciskās darbības, dividendēm un procentiem – vairāk nekā 80 tūkstoši eiro, kur pamatdaļa ienākumu ir no SIA «Kobi auto».
Mazāki ienākumi ir Rundāles novada domes priekšsēdētāja vietniecei Intai Klīvei. 2019. gadā no Rundāles pašvaldības atalgojumā viņa saņēmusi 10 742,4 eiro. Aptuveni tikpat liela bijusi arī pensija.
Topošajā Bauskas novadā, visdrīzāk, būs divi priekšsēdētāja vietnieki, jo pieaugs gan teritorijas platība, gan iedzīvotāju skaits un administratīvās atbildības slogs. Viņu kopējais atalgojums varētu būt līdzīgs tam, kādu pašlaik saņem četri domes priekšsēdētāju vietnieki.
Deputāti
Saistībā ar reformu varētu domāt, ka jaunveidojamajā novadā būs ietaupījums uz deputātu rēķina, jo to skaitam vajadzētu samazināties gandrīz četras reizes, bet, iespējams, tas saruks labi ja divas reizes, visdrīzāk, – vēl mazāk.
Kopumā pašvaldību domes deputāti parasti mēnesī saņem mazāk par minimālo algu, viņu atalgojums ir atkarīgs no domes sēdēs pavadīto stundu skaita. Jāņem vērā, ka ne visiem deputātiem iespējams aprēķināt precīzu atalgojumu, jo deklarācijā uzrādīts kopējais ienākums no pašvaldības. Ja deputāts strādā kādā amatā pašvaldībā, tad deklarācijā uzrāda kopējo summu. Tāpēc pēc deklarācijām var noteikt tikai aptuvenās vidējās un kopējās deputātu izmaksas.
Bauskas novada domē ir 17 de-putātu, un vidējais pašvaldības samaksātais atalgojums viņiem ir aptuveni 3700 eiro, bet kopējā summa, paņemot nost priekšsēdētāja un vietnieka atalgojumu, ir apmēram 55 tūkstoši eiro. Komiteju vadītāju ienākumi ir tikai nedaudz lielāki par pārējo deputātu atalgojumu.
Iecavas novadā ir 15 deputātu. Tie, kas centīgi apmeklē sēdes, gadā saņem aptuveni 1700 eiro atalgojumu. Kopējais maksājumu apmērs deputātiem, ko viņi saņēma 2019. gadā no pašvaldības, ir apmēram 21 tūkstotis eiro. Vairākiem deputātiem ir parādsaistības, kas veido aptuveni pusi no gada ienākumiem vai pat vairāk. Piemēram, viens deputāts ir parādā vairāk nekā 45 tūkstošus eiro.
Rundāles novadā ir deviņi deputāti. Vidējie deputātu ienākumi no pašvaldības ir apmēram 1700 eiro gadā, kopējā summa – nedaudz lielāka par 11 tūkstošiem eiro. Kāda deputāta parādsaistības pārsniedz gada ienākumus – tās ir gandrīz 20 tūkstoši eiro.
Vecumnieku novada domē strādā 15 deputātu. Deklarācijās uzrādītie ienākumi no Vecumnieku novada domes ir ļoti dažādi, bet parasti tie svārstās no diviem līdz četriem tūkstošiem eiro. Kopā Vecumnieku novadā deputātiem gada laikā tērē apmēram 33 tūkstošus eiro. Vecumnieku novadā kāda deputāta parādsaistības pārsniedza gada ienākumus – summa ir lielāka par 40 tūkstošiem eiro.
Visu saskaitot, iznāk, ka gada laikā četros novados deputātu atalgojumam tērē apmēram 120 tūk-stošus eiro. Pašlaik prognozē, ka topošajā lielajā Bauskas novadā varētu būt 23 deputātu vietas. Ja to skaitā būs priekšsēdētājs un divi vietnieki, bet pārējie deputāti saņems varbūt pat nedaudz vairāk kā Bauskas novadā pašlaik, piemēram, četrus tūkstošus eiro gadā, tad izmaksas būs apmēram 80 tūkstoši eiro, kas nav pat divreiz mazāk par to summu, kādu viņi saņem pašlaik.
Jāatzīmē, ka uz parasto deputātu rēķina īpaši neietaupīja arī iepriekšējās reformas laikā. Pagastu deputāti saņēma atalgojumu no 150 līdz 200 latiem gadā, kas tagad būtu 200 – 280 eiro gadā. Pat Bauskas novadā, sareizinot ar pagastu skaitu, deputātu pašreizējie ienākumi ir lielāki nekā toreiz visu deputātu. Nav skaidrs, vai šī tendence neatkārtosies, veicot kārtējo reformu.
Izpilddirektori un viņu vietnieki
Noteikti ieguvumu varētu cerēt sagaidīt no tā, ka no četru novadu izpilddirektoriem un viņu vietniekiem paliks gandrīz četras reizes mazāk darbinieku. Diemžēl arī šeit viss nesanāks tā, kā gaidīts.
Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka 2019. gadā deklarējis ieņēmumus tikai no Bauskas novada pašvaldības – 32 161,18 eiro. Vienīgais jaunais pirkums – autopiekabe «Neptun N7-236 PTW».
Bauskas novada izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka atalgojumā no Bauskas novada domes saņēmusi 21 824,98 eiro, kā arī pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 3931 eiro.
Rundāles novads pašlaik ir palicis vienīgais, kur izpilddirektoram nav vietnieka. Izpilddirektors Aigars Sietiņš 2019. gadā no Rundāles novada domes saņēmis atalgojumu 24 368,93 eiro.
Kopš 2018. gada Iecavas novadā strādā izpilddirektora vietnieks Normunds Vāvers. Viņš no pašvaldības administrācijas pagājušajā gadā saņēma atalgojumu 23 666,48 eiro, kā arī 3902,9 eiro no pašvaldības SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība».
Vecumnieku novada domes izpilddirektore Aiga Saldābola gūst ienākumus ne tikai no novada domes, bet arī citos veidos.
25 240,22 eiro 2019. gadā saņemti no Vecumnieku novada domes. 5925,01 eiro saņemts no Lauku atbalsta dienesta, savukārt 4611 eiro deklarēti kā ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības.
Divu personu ienākumu deklarācijas par 2019. gadu vēl 15. aprīlī nebija publicētas, tāpēc salīdzinājumam izmantosim 2018. gada datus. Iecavas novada izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs 2018. gadā atalgojumā no paš-valdības saņēma 29 290,95 eiro. Savukārt Vecumnieku novadā 2018. gada 1. martā darbu sāka izpilddirektora vietnieks Guntars Veismanis, kurš 2018. gadā atalgojumā no novada administrācijas desmit mēnešos saņēma 14 483,25 eiro.
Kopā četru novadu izpilddirektori un viņu vietnieki saņem gandrīz 180 tūkstošus eiro. Ja pieņem, ka apvienotajā Bauskas novadā būs viens izpilddirektors un divi viņa vietnieki, kas saņems aptuveni 80 tūkstošus eiro, tad ietaupījums šajā jomā varētu būt ap simts tūkstošiem eiro. Tomēr jāuzsver, ka Iecavā, Vecumniekos un Rundāles pagastā būs jāatstāj pārvaldnieki, kas spēs atbildēt par apdzīvotajām vietām, un šādam pārvaldniekam beidzot būtu jābūt arī Bauskā. Tas nozīmē, ka potenciālais ieguvums varētu būt apmēram 20 tūkstoši eiro.
Vairāk – uz nodaļu un iestāžu rēķina
Vēl viena teorētiskā ietaupījuma sadaļa varētu būt uz administrācijas nodaļu un dažādu iestāžu rēķina – tagad katrai no nodaļām ir vadītāji, un ir skaidrs, ka to skaits samazināsies ievērojami.
Administrācijas nodaļu vadītāju atalgojums novados parasti ir apmēram ap 20 tūkstošiem eiro – citiem nedaudz mazāk, citiem vairāk. Visvairāk nodaļu ir Bauskas novadā, citos novados mazāk. Praktiski visur ir kanceleja, attīstības un plānošanas nodaļa, finanšu nodaļa, ir nodaļa, kas atbild par saimniecisko darbību. Pieņemot, ka nodaļas apvienos un daļu vadītāju tomēr atlaidīs, teorētiskais ieguvums varētu būt apmēram simts tūkstoši eiro.
Interesanti, ka apmēram tikpat liels ieguvums varētu būt uz sabiedrisko attiecību nodaļas rēķina, turklāt lauvas tiesa – apmēram 70 tūkstoši eiro, ja pārtrauks izdot informatīvo izdevumu «Iecavas Ziņas» un Vecumnieku novada informatīvo izdevumu. Pašlaik sabiedrisko attiecību jomā novados strādā vairāk nekā desmit personas, un pastāv liela iespējamība, ka tikpat daudz šajā jomā darbiniekus nevajadzēs. Tiesa, nav teikts, ka jaunās novada domes vadība neizvēlēsies ļoti aktīvu publicitātes stratēģiju, tad šeit atalgojums var arī nesamazināties.
Sarēķinot visu kopā, ieguvums sanāk salīdzinoši neliels – minētajās summās kopā apmēram 360 tūkstoši eiro. Var jau pieļaut variantu, ka jaunievēlētie deputāti pēkšņi sāks atlaist desmitiem administrācijas darbinieku un samazinās štatus, tomēr tas nozīmētu atzīt, ka pašlaik darbinieku ir stipri par daudz. Un pieredze rāda, ka process parasti notiek pretējā virzienā... Pašvaldības darbinieku skaits pieaug katru gadu, un diez vai jaunajā formātā tendence būs pretēja. Tāpēc jāatzīst, ka pašvaldību apvienošana, pamatojoties uz finansiālo ieguvumu no administrācijas izdevumu samazinājuma, nav īsti pamatota. Uz tik lielu novadu summa būs pārāk maza.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»