Ceļš uz zinātni – no vidusskolas sola

2020. gada 17. aprīlis 00:00

725

Latvijas Skolēnu 44. zinātniskās pētniecības darbu konferencē augstu novērtēts Bauskas un Vecumnieku jauniešu veikums.

Šomēnes aizvadīts Latvijas Skolēnu 44. zinātniskās pētniecības darbu (ZPD) konferences valsts posms, kas saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju šogad pirmo reizi norisinājās attālināti.

Skolēni savu darbu prezentācijas iesūtīja videoformātā, kā arī iesaistījās tiešsaistes diskusijās ar vērtēšanas komisiju. Konferencē godalgoto vidū augstu novērtēti arī mūspuses skolēni.

ZPD kopumā vērtēti vairākās zinātņu grupās: dabaszinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, sociālajās zinātnēs, medicīnā un veselības zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, lauksaimniecībā, kā arī meža un veterinārajās zinātnēs, kam pakārtotas kopumā 22 nozares, informē Valsts izglītības satura centrā.

Izaicinājums kartupeļu krustošanā
No mūspuses izglītības iestādēm uz zinātniski pētniecisko darbu konferences valsts posmu bija uzaicināti septiņi audzēkņi, vienu darbu bija izstrādājušas divas meitenes, informē Līga Kirilko, Bauskas novada izglītības nodaļas metodiķe. Otrā pakāpe piešķirta Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) 11. klases skolēnam Mikum Kampusam par darbu «Jaunu bioloģiski augstvērtīgu kartupeļu klonu izveide», otrā pakāpe arī BVĢ 11. klases audzēknei Dārtai Ušackai par darbu «Īpaši jūtīgu cilvēku izplatība Latvijas sabiedrībā», trešā pakāpe – Vecumnieku vidusskolas 11. klases skolniecei Rūtai Ansonei par darbu «Patērētāju izvēles un paradumu maiņa».

BVĢ bioloģijas skolotāja Alda Baranova, Mikus Kampusa zinātniski pētnieciskā darba vadītāja, stāsta, ka darba tēmu puisis izvēlējies kopā ar vecākiem – Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem. «Paldies vecākiem, kas ievirza bērnus! Darba aizstāvēšana bija grūta, jautājumi neatbilda tam, ko māca vidusskolā,» stāsta pedagoģe. Jautātāji bijuši universitātes mācībspēki. Atbildēt vajadzējis tiešsaistē, izmantojot «WhatsApp» videozvana iespējas. Pirms tam elektroniski bija jāaizsūta trīs minūšu garš prezentācijas video. Bijis jāveido arī darba plakāts ar mērķiem, uzdevumiem un secinājumiem. Par to Mikus no desmit punktiem ieguvis deviņus.

Ar darbu Mikus strādājis divus gadus – tas sākts 10. klasē. Diemžēl laikapstākļu dēļ nenotika apputeksnēšanās, jaunās šķirnes kartupeļu hibrīdi netika iegūti. Skolēns darbu turpināja nākamajā gadā, tad viss izdevās. «Vairāk sekoju tehniskajam procesam, atbilstīgam noformējumam. Turklāt liels datu apjoms, bet jāiekļaujas 16 lappusēs, darbam jābūt ļoti koncentrētam. Malacis! Man prieks par Miku! Lielu darbu ieguldījis, kompetents, atbildīgs,» vērtē skolotāja.

Mikus teic, ka gribējies darbu paveikt pēc iespējas profesionālāk. «Tiešsaistē bija pat vienkāršāk, turklāt sūtāmo video jau varēja «noslīpēt». Aizstāvēšanā gan jautājumi bija sarežģīti,» atzīst jaunietis. Pētījuma mērķis bijis iegūt kartupeļus ar paaugstinātu karotīna (nosaka dzelteno krāsu) un antocianīna (noteic sarkano, violeto krāsu) daudzumu. Abi vienādā daudzumā kartupeļos parasti nemēdzot būt. «Ja viena viela daudz, tad otra ir maz. Krustojot izdevās iegūt plankumainus kartupeļus,» priecājas Mikus. Septiņus neparastos, vērtīgos tupeņus jaunietis pavasarī stādīs dārzā. Laboratoriskie darbi puisim nelikušies grūti, bijis aizbraucis arī uz Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu staciju, tur guvis vērtīgus padomus par kartupeļu krustošanu. Smagākā daļa šķitusi literatūras meklēšana un darba noformēšana.

Latvijā nepētīta tēma
Savukārt Bauskas Valsts ģimnāzijas (BVĢ) audzēkne Dārta Ušacka darbu sākusi tikai šī mācību gada oktobrī. Tēmu bijis grūti izvēlēties. Pati meitene esot jūtīga, tādēļ palikusi pie šīs – «Īpaši jūtīgu cilvēku izplatība Latvijas sabiedrībā». Latvijā neesot izdevies atrast pētījumus par šo tēmu. Latviski materiālu bijis maz, lielākoties vajadzējis lasīt angliski, internetā par šo tēmu esot daudz, īpaši Amerikas Savienoto Valstu pētījumos.

«Intervēju Latvijas psiholoģes – psihoterapeiti un attīstības psiholoģi Olgu Rikmani un Kaivu Pēču, Valmieras tehnikuma izglītības psiholoģi. Grūti nebija, jo interesēja. Materiālu angļu valodā bija pietiekami. Sociālajos tīklos rīkoju aptauju par cilvēku jūtīgumu. Bija pie 30 jautājumiem. No 124 respondentiem 14,52 % atzina, ka ir īpaši jūtīgi,» stāsta meitene. Par savu nākamo profesiju jauniete vēl noteikti nav izlēmusi, tomēr virziens esot skaidrs – vai nu psiholoģija, psihoterapija, vai medicīna. Neparastā aizstāvēšana tiešsaistē šķitusi jauns izaicinājums, turpretī jautājumi neesot bijuši pārāk grūti. «Skolotāja Krastiņa bija ļoti liels atbalsts,» par ZPD izstrādes gaitu atzīst jauniete.

BVĢ bioloģijas skolotāja un metodiķe Lāsma Krastiņa teic: «Ne pirmo reizi vadu zinātniski pētnieciskos darbus. Svarīgākais ir, lai tēma bērnu interesē. Šoreiz ilgu laiku prasīja tēmas izvēle, tāpēc darbs tika vēlu sākts. Dārtas pētījums savā ziņā ir unikāls, jo par šo tēmu Latvijā nebija atrodama informācija. Meitene strādāja gana patstāvīgi, tomēr regulāri arī tikāmies.»

Mīlestība pret dabu domās un rīcībā
Vecumnieku vidusskolas sociālo zinību, ekonomikas skolotāja, kā arī ekoskolas vadītāja Sanita Roga uzskata, ka skolnieces Rūtas Ansones darba tēmas «Patērētāju izvēles un paradumu maiņa» izvēle bijusi likumsakarīga, jo jauniete darbojas skolas ekopadomē. «Meitene ir aktīva, domā par savu veselību un dabu, nāk no ģimenes, kurā vecāki strādā «Latvijas Valsts mežos». Rūtai padodas ekonomika, stiprs viņai ir gan ekoloģiskais, gan ekonomiskais aspekts,» priecājas skolotāja.

Darbam veltīti divi gadi. Ideja ir interesanta – ūdens pildīšana nevis PET pudelē, bet gan īpašā tetrapakā, kam iekšā nav folijas, kas ir dabai draudzīga. Problēmas radīja preces iespējamā cena. Skaidrots, cik cilvēki būtu gatavi paradumu maiņai. Tika izstrādātas tetrapaku skices. «Darbojās ļoti patstāvīgi, vairāk tikai konsultēju. Darbā ir laba zinātniska valoda, te ir arī vecāku pirksts, vecāku ieinteresētība. Ļoti viegli bija sastrādāties,» atzīst pedagoģe.

Rūta Ansone apgalvo: «Darbs man patika. Grūti nebija, jo esmu čakla. Tēma ir aktuāla, jo mums nav tādu tetrapaku kā, piemēram, Spānijā, Amerikā, no kartona, bioplastmasas, bez folijas iekšā. Darba aizstāvēšanas veids man patika, jo varēja redzēt arī žūriju. Sanāca labi,» rezumē jauniete. Meiteni interesē ekonomika, fizika un dizains, bet profesijas izvēle tomēr vēl nav skaidra.

FAKTI

Valsts posmam šogad tika izvirzīti 580 skolēnu 478 zinātniskās pētniecības darbi.

ZPD valsts posmā godalgoti 216 darbi, kurus prezentēja 266 skolēni. No tiem pirmās pakāpes diplomus ieguva 49 darbi, otrās pakāpes diplomus saņēma 64 darbi, bet trešās pakāpes diplomus – 103 darbi.

ZPD valsts posmam šogad tika izvirzīti skolēni no 121 izglītības iestādes, no tām godalgotas ir 83. Par apbalvotāko mācību iestādi valsts posmā kļuva Āgenskalna Valsts ģimnāzija ar 14 darbiem, otrajā vietā ierindojas Rīgas Valsts 1. ģimnāzija ar desmit darbiem, bet trešo vietu ar deviņiem godalgotiem darbiem savā starpā dala Jelgavas Valsts ģimnāzija un Rīgas Franču licejs.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) informē, ka skolēni visvairāk interesējušies par sociālo zinātņu tēmām – saņemti 148 darbi astoņās sociālo zinātņu nozares grupās.

Avots: VISC.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ceļš uz zinātni – no vidusskolas sola

Kategorijas