Gailīšu pagasta siltumnīcās briest saldi gurķi

SIA «Ints un Co» tirgotavā «Rozīte» Bauskā jau otrdien, 14. aprīlī,
varēja nopirkt pirmos pašu siltumnīcās izaudzētos salātus un sīpollokus,
nedēļas beigās pārdošanā gaidāmi arī gurķi. Pavasara vitamīni pie pircējiem nokļuvuši
dažas dienas agrāk nekā citus gadus.
Uzņēmuma vadītājs Ints
Jākobsons atklāja, ka kundes jau februārī dārzniecībā meklējušas zaļos
dārzeņus. «Siltā ziema radīja mānīgu iespaidu, ka ražai jābūt agrākai,
taču mūsu darba procesā aukstajam gadalaikam neraksturīgie laikapstākļi
maz ko ietekmēja. Svarīgākā ir saules gaisma. Nav vērts augu agrāk
dēstīt, ja nav pietiekama apgaismojuma. Stāds nīkuļos, un resursi tiks
patērēti vajadzīgās temperatūras uzturēšanai, kas, piemēram, gurķim ir
plus 17 grādu,» stāsta I. Jākobsons un atzīmē, ka šogad marts bijis
aukstāks par janvāri un temperatūras ziņā līdzinājies iepriekš
pieredzētajiem, taču šosezon gana bijušas saulainas dienas, kas
labvēlīgi ietekmēja kopējo augu attīstības procesu.
«Grozies, kā gribi, bet parasti
pirmo ražu vācam ap 20. aprīli. Vērojot laikapstākļus, izskatās, ka dabā
viss izlīdzināsies. Pavasaris nekur nav aizsteidzies, koki nav
saplaukuši, puķes nav saziedējušas,» teic I. Jākobsons.
Zaļo
dārzeņu apjomi «Ints un Co» dārzniecībā šogad nav palielināti un ir
tādi paši kā pērn. Divās siltumnīcās tūkstoš kvadrātmetru platībā
februārī iestādīti vairāk nekā divi tūkstoši stādu. No iedēstīšanas līdz
ražai paejot aptuveni mēnesis, skaidro dārzniecības saimnieks.
Gadu
gaitā nemainās arī gurķu iecienītākās šķirnes – pusgarajiem, gludajiem
tā ir ‘Melen’ un ‘Katrina’, bet īsā, rupjkārpainā – ‘Merengue’ un
‘Mirabelle’. «Gludie ir daudz gardāki, jo ir ar mīkstāku, plānāku mizu un sulīgāki. Lauka gurķis ir konservējamais dārzenis, sausāks, tam nav
īpaša salduma. Taču ir grūti mainīt paradumus. Daļai vajag tieši
pumpaino lauka gurķi, par alternatīvu nevar būt ne runas,» stāsta I.
Jākobsons. Viņš neslēpj, ka nedaudz ļaujas eksperimentiem. Tā šogad
vienas siltumnīcas galā iestādīti uz ķirbja saknēm uzpotēti gurķi. Tiem
jāizaugot varenākiem, jo ķirbja sakne ir stiprāka un nav pakļauta sakņu
kakliņa puvei vai citām kaitēm.
Cīņā ar kaitēkļiem ķimikālijas
netiek izmantotas, apliecina I. Jākobsons. «Ja lieto ķīmiju, tad zūd
jēga vietējam produktam. Mums svarīga ir gan garša, gan kvalitāte, lai
arī mazulis var pieiet siltumnīcā pie dobes, noplūkt zaļo kraukšķi un
tajā iekosties,» paziņo I. Jākobsons. Ar kaitniekiem siltumnīcās cīnās,
izmantojot dabiskos ienaidniekus. Parasti tos visus apzīmē vienā vārdā –
entomofāgi. Piemēram, pret baltblusiņu regulāri izlaižot spožlapseni
enkarsiju. Pavisam siltumnīcās tiek izlaistas septiņas entomofāgu sugas.
Vaicājot
par cenām, «Ints un Co» vadītājs atzīst, ka pirmie jaunās ražas gurķi
parasti ir nedaudz dārgāki, taču lielā mērā cenu nosaka aina
lielveikalā. I. Jākobsons pieļauj, ka sāks tāpat kā pērn – trīs eiro par
kilogramu, izvērtēs arī pieprasījumu un pirktspēju.
«Neko
skaidri nevar zināt. Aina var mainīties, bet pagaidām izskatās, ka iet
uz labo pusi. Ar pesimistisku attieksmi jau tālu netiksi. Ražošanu
nevaram apstādināt, ir uzturēšanas izmaksas, kredītsaistības, arī
darbaspēkam jānodrošina atalgojums,» uzņēmējdarbības nianses raksturo I.
Jākobsons.
Viņš akcentē, ka zaļumi tiek audzēti vien sortimenta
dažādošanai, jo pamatnozare ir vasaras puķu stādu audzēšana. Patlaban
vispieprasītākās ir atraitnītes, aptuveni puse jau iztirgota, lēš
saimnieks. Krāšņos ziedos jau ir pelargonijas, bet tās gan var sals pabojāt, tālab vēl līdz to stādīšanai jāpaciešas.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»