Vēsturnieks raksta grāmatu un veido muzeju
Pagājušajā nedēļā Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas zinātņu fakultātē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atklāja Latvijā pirmo Muitas un nodokļu vēstures muzeju. Vienlaikus notika arī grāmatas «Nodokļi, nodevas un muita Latvijā» atvēršanas svētki. Grāmatas līdzautors ir Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns.Baušķenieks ir arī jaunā muzeja zinātniskās koncepcijas autors. Lai gan baušķenieks 2003. gadā publicēja mācību līdzekli par muitu un nodokļiem, monogrāfija ir apjomīgākais Latvijā izdotais pētījums par nozares vēsturi, sākot no vikingu laikmeta līdz mūsdienām.Muzeja un grāmatas atvēršanas svētki Latvijas Tehniskajā universitātē bija valsts neatkarības 90. gadadienas sarīkojumu cikla nozīmīgs akcents. Atklājot Muitas un nodokļu vēstures muzeju, Dzintars Jakāns sacīja: «Ar šo soli mēs tuvojamies pasaules labākajiem paraugiem, jo daudzās valstīs darbojas līdzīgi muzeji, kas ir nepieciešami sabiedrības izglītošanai un valstiskuma stiprināšanai. Savukārt grāmata par mūsu nozares vēsturi ir Tehniskās universitātes un Valsts ieņēmumu dienesta veiksmīgas sadarbības rezultāts. Monogrāfiju saņems dāvanā Latvijas augstskolas, lielākās bibliotēkas un skolas.» Rektors Ivars Knēts uzsvēra, ka Tehniskā universitāte pagaidām ir vienīgā civilā augstskola Eiropā, kas studentiem piedāvā triju līmeņu izglītības programmu «Muitas un nodokļu administrēšana», citur šīs zinības var apgūt tikai slēgta tipa izglītības iestādēs. Arī nozares muzeji parasti darbojas muitas departamentu ēkās, nevis universitātēs. Rīdzinieku pieredze izraisījusi plašu rezonansi citu pasaules valstu universitātēs, kas vēlas ieviest līdzīgu modeli. Gan muzeja ekspozīcija, gan grāmata sniedz atbildes uz jautājumiem – kas ir muita, cik svarīga ir nodokļu sistēma, vai valsts varētu pastāvēt bez muitas? Grāmatas līdzautors, RTU Inženierekonomikas zinātņu fakultātes Muitas un nodokļu katedras vadītājs profesors Aivars Krastiņš, citē premjera Ivara Godmaņa savulaik pausto atziņu: «Kas ir pret muitu, tas ir pret valsts neatkarību.» Ar grāmatas un muzeja ekspozīcijas saturu iepazīstina Aigars Urtāns: «Grāmatas ideja pieder profesoram Aivaram Krastiņam. Viņš, tāpat kā RTU asociētais profesors Kārlis Ketners un Māris Ankalniņš, ir monogrāfijas līdzautori. Es esmu uzrakstījis desmit nodaļu, vēl vienu – kopā ar profesoru Krastiņu. Atzīšos, ka rakstīšana izrādījās mazliet vieglāka par muzeja veidošanu, kas bija ilgstošs, nopietns vairāku gadu pētniecības darbs. Muzeja koncepcija ietverta tēzē «Valsts sākas ar nodokļu maksāšanu». Ekspozīcijas galvenais akcents ir laika posms starp Pirmo un Otro pasaules karu. Mums izdevās atrast visu aplūkojamo periodu muitnieku formas tērpus, unikālas fotoliecības no bruņotās vienības OMON uzbrukumiem Latvijas 23 muitas posteņiem 1991. gadā. Ekspozīcijā redzams arī 1919. gada Valsts kases oriģinālais zīmogs, neatkarīgās Latvijas Muitas departamenta pirmais karogs, kā arī mana kolēģa Māra Ankalniņa formas tērps.Materiāli par kontrabandu vitrīnās izvietoti tā, lai varētu salīdzināt, piemēram, pagājušā gadsimta 30. gadu un mūsdienu preces. Interesanti, ka to klāsts palicis nemainīgs, vienīgi padomju okupācijas laikā tas bija citāds. Atsevišķā stendā novietotas īpaša patēriņa preces, kam dažādos periodos ticis piemērots valsts akcīzes nodoklis.Tehniskajā universitātē es lasu lekcijas programmas «Muitas un nodokļu administrēšana» pirmā kursa studentiem. Eksponātus muzejam piedāvāja arī daži mani audzēkņi, Rīgas muita, bijušo muitas posteņu darbinieki, vairāki muzeji un citas iestādes. Savākto materiālu klāsts ir ļoti plašs. Ekspozīcijā redzama tikai neliela daļa. Muzeja noformējumā dizaineri izmantoja muitas zonas motīvu, kas, manuprāt, ir atraktīvs veids, lai ieintriģētu apmeklētājus.» Muzeju valsts pārvaldes direktors Jānis Garjāns nule atvērto ekspozīciju uzskata par brīnišķīgu dāvanu sabiedrībai. Viņš atzinīgi vērtēja Tehniskās universitātes vadības izvēli sadarboties ar profesionāliem muzejniekiem: «Aigaram Urtānam ir liela pētniecības un muzeju darba pieredze. Viņa veikums zinātniskās koncepcijas izstrādē patiešām ir uzslavas vērts.»Sarīkojuma viesu vidū bija arī kādreizējie baušķenieki Aigars Undzēns un Pēteris Sējāns. Deviņdesmito gadu otrajā pusē viņi strādāja VID Bauskas nodaļā. Pēteris Sējāns pašlaik ir VID Zemgales reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājs un reģionālās muitas pārvaldes priekšnieks. Uz jautājumu, vai, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, muitas darba apjoms ir krasi samazinājies, viņš atbildēja: «Tā ir noticis tikai iekšzemē, bet Latgalē, Kurzemē un Rīgā, kur atrodas valsts ārējā robeža, darbs kļuvis vēl intensīvāks. Joprojām darbojas iekšzemes kontrolposteņi Jelgavā un Jēkabpilī, bet piecos reģionu centros ir muitas nodaļas.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»