Tilts pār Mēmeli šķir, nevis vieno

2020. gada 15. aprīlis 00:00

1058

Skaistkalnē ierobežojumu dēļ iedzīvotāji spiesti mainīt savus paradumus.

Kopš Lietuvā koronavīrusa infekcijas izraisītās slimības «Covid-19» dēļ noteikts karantīnas režīms un atjaunota robežkontrole uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ar Poliju un Latviju, nepieredzēta aina vērojama Vecumnieku novada Skaistkalnē. Tilts pār Mēmeli, kas gadu desmitiem abas valstis vienojis, tagad tās šķir, jo robeža faktiski ir slēgta.

Upes labajā krastā, Latvijas pusē, uz ceļa pirms tilta novietotas plastmasas barjeras un nostiepta norobežojoša lente, savukārt kreisajā krastā, kur Lietuva, ceļu aizšķērso betona bloki, iztālēm pamanāmas informācijas un aizlieguma ceļa zīmes, dzīvojamā treilerī iekārtots pagaidu postenis un patrulē robežsargi. Šķiet, gan latvieši, gan lietuvieši ar situāciju ir apraduši un samierinājušies, tomēr «Bauskas Dzīve» pārliecinās, ka ne visiem pirms mēneša ieviestā kārtība zināma.

Dežurē visu diennakti
Piebraucis pie tilta Skaistkalnē un pamanījis šķēršļus, pagalam apjucis ir kāds lietuvietis. «Vai tiešām tilts slēgts satiksmei?» viņš brīnās. No rīta caur Grenctāli no Panevēžas iebraucis Latvijā un devies uz Rīgu; atceļam izvēlējies citu maršrutu, taču, izrādās, priekšā «tupiks». Īsti negribēdams ticēt žurnālistes teiktajam, ka būs vien jādodas uz Grenctāli, jaunais cilvēks acīmredzot to grib dzirdēt no robežsardzes dienesta darbiniekiem, jo raitā solī uzsāk ceļu Lietuvas virzienā. Divi vīri sejas aizsargmaskās gājēju pamana un steidz pretī. Pārmijis dažus teikumus ar robežas sargātājiem, viņš vīlies atgriežas pie sava auto, lai mājup stūrētu pa citu ceļu.

Arī «Bauskas Dzīve» izmanto iespēju aprunāties ar robežsargiem, kuri apliecina – tiltu pār Mēmeli šķērsot nedrīkst ne transportlīdzekļi, ne kājāmgājēji, bet kravu pārvadātājiem jāizmanto citi robežpunkti. «Robeža slēgta, lai samazinātu cilvēku pārvietošanos noteiktās karantīnas laikā. Tie, kuri dzīvo Lietuvā un strādā Latvijā vai otrādi, uzrādot apliecinošu dokumentu, var šķērsot robežpunktu Saloči–Grenctāle, taču no Skaistkalnes uz Germanišķiem un pretējā virzienā pāri Mēmeles tiltam neviens netiek laists,» uzsver Lietuvas robežsargi Daļus un Andrus. Lai nepieļautu pārkāpumus, robeža tiek uzmanīta visu diennakti un katru dienu kādam nākas skaidrot Lietuvas valdības ieviestos noteikumus.

Lietuvieši saprot, ka abu valstu iedzīvotājiem robežas slēgšana radījusi neērtības, taču situācija ik dienu kļūst nopietnāka – arvien vairāk cilvēku inficējas ar koronavīrusu, pieaug mirušo skaits, tāpēc, «ja grib uzveikt šo neredzamo ienaidnieku», jāievieš arvien stingrāki nosacījumi, jārīkojas tā, lai krīzi ātrāk pārvarētu. «Viss pāries, un būs labi!» optimistiski nosaka robežsargi, kad tilta vidū atvadāmies.

Cepelīni joprojām cieņā
Otrpus upei, Germanišķos, dzīvo Regīna Ukriņiene, kurai Skaistkalnē pieder kafejnīca «Pie Mēmeles». Slēgtās robežas dēļ viņa «piespiedu kārtā» kļuvusi par skaistkalnieti. Kad izskanējis paziņojums par Latvijas–Lietuvas robežas slēgšanu, uzņēmēja vēl paguvusi aizbraukt uz mājām un paņemt ilgākai prombūtnei nepieciešamo – apģērbu un citas lietas.

Varējusi jau kafejnīcu aizvērt, taču produkti bija sagādāti, un nolēmusi turpināt strādāt, nedaudz koriģējot darba laiku. «Cilvēku ir mazāk, taču sūdzēties nevar. Piedāvājam ieturēt maltīti uz vietas, protams, nodrošinot visas prasības, gatavojam arī porcijas līdzņemšanai. Pārsvarā visi tomēr izvēlas ēdienu ņemt līdzi, vien retais pusdieno telpās,» teic kafejnīcas īpašniece, kura tagad pati strādā virtuvē. Par to, ka tik iecienītie cepelīni Skaistkalnē joprojām ir pieprasīti, pārliecinājās arī «Bauskas Dzīve», jo visiem kārotājiem todien lielo, ar maltu gaļu pildīto kartupeļu klimpu pat nepietika.

Dezinficē pat naudu
Skaistkalnes pasta nodaļas durvis pusdienlaikā ver retais. Kāds ienāk nopirkt žurnālus, cits – avīzi. «Pie mums var iegādāties visu – pat sēklas un kruasānus,» piedāvājumu slavē pasta nodaļas vadītāja Svetlana Štrobindere. Pastā tiek tirgots arī odekolons «Šiprs», kas satur 62% spirta un ko var izmantot, lai pagatavotu dezinfekcijas līdzekli. Pievienojot odekolonam nedaudz «tīra» spirta, var iegūt maisījumu, kas efektīvi iznīcina vīrusus. Koncentrācijai gan jāsasniedz vismaz 70%. Tā rekomendējuši speciālisti. Pasta darbiniekiem šādi eksperimenti nav jāveic, jo, kā apgalvo S. Štrobindere, vadība ļoti rūpējas par savējiem un nodrošina ar visu nepieciešamo, lai ārkārtējos ap-stākļos būtu droši strādāt – ierīkots aizsargstikls, ir cimdi, sejas maskas un dezinfekcijas līdzekļi, pat citroni, ķiploki, burkāni un banāni piegādāti, lai stiprinātu darbinieku imunitāti. Vienīgais, ko varētu vēlēties, – lai iedzīvotāji izlasa to, kas rakstīts uz pasta nodaļas durvīm par distancēšanos, un ievēro uz grīdas «sazīmētās» līnijas.

«Esmu vīlusies latviešos, jo daudzi ir ļoti bezatbildīgi. Ai, mani tas neskars! Ai, man nav bail! Un tieši cilvēki gados pauž šādu attieksmi. Tad es saku – ja jums nav bail, man gan ir bail, un aicinu atkāpties, saudzēt mani un pašiem sevi. Cenšos skaidrot, ka inficēties var pavisam nemanāmi, ka ne visiem parādās simptomi un, nedod Dievs, ja cilvēks, kuram jau citu slimību buķete, saķer vēl šo kaiti,» ikdienā piedzīvotajā dalās pasta nodaļas vadītāja. Viņa prāto, ka acīmredzot cilvēka dabā ir iet pret likumu, taču esot arī pozitīvi piemēri, kad apmeklētāji ir ļoti disciplinēti, iepazīstas ar informāciju, ievēro divu metru distanci un atklāj, ka pat naudiņu esot dezinficējuši.

«Latvieši ir stipri un vareni. Tik daudz kam esam izgājuši cauri un arī šo pārbaudījumu izturēsim,» ir pārliecināta skaistkalniete.

Vīruss nav pirksta sāpes
Cilvēki atzīst, ka robežas slēgšanu pārdzīvo mierīgi, lai gan zināmas neērtības tas tomēr radot. Vietējie uz Lietuvu braukuši gan pēc lētākas gāzes mājsaimniecības vajadzībām, gan degvielas. Nu kādu laiku jāpaciešas. «Gāzes balons Lietuvā maksā krietni lētāk, pie mums 23 eiro, tur – 16. Kāpēc neizmantot? Tāpat pie reizes varēja uzpildīt degvielu, ko kaimiņos iegādāties izdevīgāk, iepirkties veikalos un tirgū,» teic kāds pastā sastapts vīrs.

Pie veikala «Vesko» satiktais un uzrunātais bārbelietis Deivids Peleckis atturas vērtēt, kā atjaunotā robežkontrole ietekmē vietējo ļaužu dienaskārtību, jo šajā laikā cenšas apkārt daudz nebraukāt. «Nekontaktējos ne ar vienu, izvairos, cītīgi mazgāju un dezinficēju rokas. Kad sāksies dārza darbi, visu dienu pavadīšu laukā. Ja grib dzīvot, noteikumi jāievēro,» uzsver bārbelietis. Šoreiz no mājām izkustēties spiedusi vajadzība – ceļš uz Skaistkalni mērots, lai kādā saimniecībā iegādātos kartupeļus lopiņiem.

Kopā ar viņu uz kaimiņu ciemu atbraukusi arī dzīvesbiedre Aiga Staņulāne. Vajadzējis doties uz aptieku. Pārmijam dažus teikumus par lauku cilvēku priekšrocībām pirkumus gādāt mazajos veikalos, kur neapgrozās tik daudz ļaužu kā pilsētās, un secinām, ka visur ir svarīgi ievērot distanci. «Es tam ļoti sekoju, taču diemžēl daudzi ignorē. Skumji. Vai cilvēki to sapratīs tikai tad, kad sāksies masveida izmiršana?» retoriski vaicā bārbeliete. Viņa piekrīt, ka laukos situācija ir mierīgāka, taču bažas rada tie, kuri ik dienu dodas uz darbu Rīgā un pakļauj riskam gan sevi, gan citus. A. Staņulāne cenšas izvairīties no saskarsmes ar gados jauniem cilvēkiem, distancējas no bērniem, kuri dzīvo citur, un dezinficē rokas. «Šis vīruss nav nekāds joks un nepāries tik drīz kā pirksta sāpes,» viņa noteic.

Tirdzniecība iet «uz urrā»
Robežas slēgšana nenoliedzami mainījusi iedzīvotāju iepirkšanās rituālus, cilvēki vairāk apmeklē vietējās tirgotavas, jo izpaliek citkārt ierastā došanās uz tirgu un bodēm Lietuvā.

Veikalā «Vesko», kas atrodas šosejas malā, dienas vidū cilvēku nav daudz, tāpēc «Bauskas Dzīve» nevar pārliecināties, vai pircēji ievēro distanci. Pārdevējs Aivars Kundziņš atklāj, ka pārsvarā ļaudis esot disciplinēti, taču, ja kāds ierobežojošās līnijas nepamana, nākoties aizrādīt. Veikalnieks atzīst, ka pēdējā laikā apmeklētāju kļuvis vairāk, taču tā, ka visa prece būtu «izķerta», kā rādīts televīzijā un redzēts bildēs, gan nav bijis – visa kā joprojām diezgan.

Uzņēmējam Intam Auziņam piederošajā veikalā «Liene» Kurmaņa ielā pārdevējas plauktos kārto preci un ik pa laikam kādu apkalpo. Pircēju plūsma palielinājusies, un tam esot vairāki iemesli. Slēgtās robežas dēļ cilvēki vairs netiek uz Lietuvu, uz Biržiem, kur skaistkalnieši bija bieži viesi, jo pie kaimiņiem šis tas lētāks, arī sortiments citādāks. Tagad lielāks pieplūdums manāms vietējos veikalos, kur apgrozījums uzlabojies. Valstī noteikto ierobežojumu laikā daudzi iemanījušies strādāt attālināti un no Rīgas atmukuši uz laukiem, pa Skaistkalni dzīvojas arī skolēni un studenti, tāpēc likumsakarīgi, ka audzis arī pieprasījums pēc pārtikas produktiem un citām precēm. «Šķiet, uzkrājumu veidošanai pirkts nekas netiek, vien ikdienas patēriņam, jo pie mums viss ir. Tualetes papīrs – pilna noliktava, arī griķu netrūkst un ir pat izvēle,» smejas pārdevējas. Par piedāvājumu sūdzēties būtu grēks, jo preces tiek krautas «trijos stāvos» un tirdzniecība iet «uz urrā».

Veikala darbinieces strādā ar cimdiem, reizēm izmanto arī sejas aizsargmaskas, cenšas raudzīties, lai pircēji ievēro distanci, taču to nodrošināt ir grūti, jo tirdzniecības telpa nav liela. Īpaša uzmanība pievērsta dezinfekcijai. «Šefs sagādājis visu nepieciešamo un vairākas reizes dienā uz desmit minūtēm veikalu pircējiem slēdzam, lai veiktu sanitāro apkopi – notīrām durvju rokturus, virsmas, groziņus,» stāsta pārdevējas.

Vairāk jāiesaistās valstij
Dažus metrus tālāk no «Lienes» atrodas veikals «Salas». Tirgotavas īpašniece Iveta Auziņa apstiprina jau iepriekš dzirdēto – proti, veikalniekiem pašlaik klājas labāk, jo slēgtās robežas dēļ pircēji vairāk atbalsta vietējo tirgu un silda savas valsts, nevis Lietuvas ekonomiku.

I. Auziņa Skaistkalnē dzīvo kopš 16 gadu vecuma un saistībā ar robežas tuvumu pieredzējusi dažādus periodus, taču tāda situācija, kā pašlaik, kad iespēja pārvietoties pilnībā liegta, nekad nav bijusi. Tomēr viņa atbalsta īstenotos pasākumus, lai cik arī smagi tie būtu.

«Viss ir ļoti pareizi. Cilvēki neaptver situācijas nopietnību, ir pārāk lieli egoisti un neapjauš, ka pat sīks, nepārdomāts solis var apdraudēt citus. Ir jābūt atbildīgākiem, jo vīruss ir ļoti lipīgs, jādara viss iespējamais, lai pasargātu sevi un citus,» uzsver Iveta. «Jūtos atbildīga ciema sabiedrības priekšā. Es nedrīkstu saslimt un nevaru pieļaut, ka manas vainas dēļ kāds inficēsies, tāpēc ļoti vērīgi sekoju tam, kas ir veikala klienti. Ja kāds sociālajos tīklos nesen atzīmējies ārzemēs un atgriezies mājās, būtu nepieņemami, ka viņš iepērkas veikalā. Biju savā «Facebook» profilā ievietojusi bildi ar sejas aizsargmasku, un tie, kuriem šo mājienu adresēju, to arī saprata.»

Par valstī noteikto ārkārtējo situāciju un iedzīvotāju iespējām sevi pasargāt Ivetai ir savs viedoklis: «Uzskatu, ka šādos krīzes ap-stākļos valstij katram Latvijas iedzīvotājam, kurš maksājis nodokļus, būtu jārada iespēja savā pašvaldībā saņemt sejas aizsargmaskas, cimdus un dezinfekcijas līdzekļus. Šīm lietām jābūt pieejamām visiem cilvēkiem. Vai tiešām neesam pelnījuši, ka šādā brīdī valsts kaut ko izdara arī mūsu dēļ? Kāda nozīme tam, ka vienam ir šī aizsargmaska, ja desmitiem citu tās nav? Lai būtu rezultāts, jācīnās visiem kopā. Ja slimība iet plašumā, valstij jānāk pretī iedzīvotājiem, lai to ierobežotu un sabiedrību pasargātu. Tad arī cilvēki varēs būt atbildīgi citu priekšā, ikdienas gaitās ejot.»

UZZIŅAI

14. martā Lietuva atjaunoja robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām ar Poliju un Latviju.

«Covid-19» izplatības ierobežošanai noteiktās karantīnas laikā privātpersonas ar savu personīgo transportlīdzekli Lietuvas–Latvijas robežu var šķērsot tikai vienā robežpunktā – Saloči–Grenctāle.

Starptautisko kravu pārvadājumu veicēji, tāpat kā līdz šim, Lietuvas–Latvijas robežu drīkst šķērsot pa šādiem autoceļiem: Būtiņģe–Rucava, Saloči–Grenctāle un Smeline–Medumi.

Avots: Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta mājaslapa www.pasienis.lt.

VIEDOKLIS

Eleonora Maisaka, pensionāre Skaistkalnē:
– Robežas slēgšana būtiski ietekmējusi skaistkalniešu sadzīvi. Visvairāk šis ierobežojums skar tos, kam savs transports. Tagad mums liegtas tirgus dienas Biržos ceturtdienās un sestdienās, kur latviešu vienmēr bijis vairāk nekā lietuviešu, veikala «Norfa» apmeklējums, arī aktīvās atpūtas iespējas. Mēs vairākas sievas trešdienās braucām uz ūdensaerobikas nodarbībām atpūtas kompleksā Sodelišķos, bet nu vairs nekā. Izpaliek arī mani iecienītie velobraucieni pa Lietuvas ceļiem. Pietrūkst lietuviešu aptieku, kur cilvēki bija raduši iegādāties ievērojami lētākas zāles, un būvmateriālu veikalu. Mana siltumnīca tā arī palikusi «nesalāpīta». Biju sākusi vest polikarbonāta loksnes, kas pie kaimiņiem atlaižu dienās – trešdienās – divreiz lētākas. Nu jāgaida labāki laiki!

Laima Indriķe, Skaistkalnes pagasta novadpētniecības centra «Novadnieki» krājuma glabātāja-lauku tūrisma speciāliste:
– Daļa vietējo regulāri devās pāri robežai iegādāties zināmas lietas, tāpat šurp brauca arī lietuvieši. Bēdīgi, ka «iestaigātā taciņa» nu slēgta un jāiztiek bez kaimiņu pārtikas veikaliem, Biržu tirgus, kafejnīcu apmeklējuma.
Mani visvairāk apbēdina divas lietas – žēl nepiedzīvoto kultūras notikumu, un skumji, ka netieku uzpost kapiņus. Tieši pirms ierobežojumu ieviešanas Biržu pilī sākās tradicionālais starptautiskais festivāls «Baroka pavasaris», ko domubiedru pulciņā mēdzu apmeklēt. Šoreiz paguvām baudīt tikai pirmo koncertu 11. martā, pēc tam sākās ierobežojumi un slēdza arī robežu. Parasti pirms Pūpolsvētdienas sakopju tuvinieku kapus Germanišķos, bet šoreiz tas izpalika. Domāju, ja šāda situācija vēl ilgi turpināsies, būs jāmeklē kāds vietējais, kurš aizietu vismaz skujas noņemt no kapu kopiņām.

Māris Beķers, strādā Rīgā:
– Robežas slēgšana pozitīvi ietekmē apgrozījumu vietējos veikalos, taču manā ikdienā neko nemaina. Uz Lietuvu devos labi ja reizi pusgadā, lai samainītu gāzes balonu, kas tur lētāks nekā Bauskā. Dažreiz Germanišķu veikaliņā nopirku kādu saldumu, jo, piemēram, mūsu pašu «Laimas» vafeles tur iegādāties izdevīgāk nekā Latvijā.
Man pašlaik vairāk rūp valsts vietējā autoceļa V1020 Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne kvalitāte posmā no mājām «Mežābeles» līdz «Gravām», kur «Latvijas Valsts ceļi» vēl līdz šim brīdim neko nav darījuši, lai sakārtotu segumu 700 metru garumā. Joprojām putekļu mākoņi kaitē iedzīvotāju veselībai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tilts pār Mēmeli šķir, nevis vieno

Kategorijas