BauskasDzive.lv ARHĪVS

Desmit kilometru vēstures takās

Eva Ķeruže

2020. gada 15. aprīlis 00:00

86
Desmit kilometru vēstures takās

Dosimies dabā! Viens no iespējamiem pastaigu maršrutiem Iecavā.
   
Kad dzīve ārkārtas situācijas pieklusināta, laikraksts turpina aicināt lasītājus vienatnē, divatā vai ģimenes lokā doties pastaigās pa tuvāko apkaimi. Iecavā vienuviet var atrast un apskatīt gan vēsturiskas ēkas un objektus, gan reti sastopamus kokus un vairākus dižkokus, dolomīta atsegumus un reizē būt dabā. Ir dažādi maršruti, publikācijas autore piedāvā vienu no tiem, kas ir piemērots Iecavas daudzveidīgai iepazīšanai, ko viņa pati izstaigājusi un izveidojusi.

Baznīca un muižas parks
Pārgājiena ilgums ir aptuveni divas stundas, un pastaigas garums ir līdz desmit kilometriem. Marš-rutu sākam pie Iecavas evaņģēliski luteriskās baznīcas, kas celta 1642. gadā. 19. gadsimta 20. gadu otrajā pusē baznīcai bija iebrucis jumts, tagad tas atjaunots, un te norisinās dievkalpojumi un klasiskās mūzikas koncerti. No 50 metru augstā baznīcas torņa iespējams skatīt apkārtnes panorāmu. Tieši pāri ceļam redzams viens no trīs vēsturiskajiem romantiski neogotiskā stila sargu namiņiem. No baznīcas ceļš ved gar bijušo amatnieku māju, kas ir kultūrvēsturiski nozīmīgs Iecavas novada objekts. Tagad te iekārtojusies va/s «Latvijas Pasts» Iecavas nodaļa. Nogriežoties pa labi, var tikt līdz Iecavas parkam.

Parks veidots vienlaikus ar Iecavas muižas kompleksa izbūvi no 1795. līdz 1800. gadam angļu ainavu parka stilā, tur var atrast daudz eksotisku koku sugu. Eksperti atzīst, ka parks kopumā ir maz pārveidots, nav sabojāts un atzīstams par vienu no izcilākajiem angļu stila parkiem Latvijā. Senāko koku vecums ir 150 – 200 gadu. Valdošās sugas: parastā kļava – 909 koki, parastais osis – 407 un Holandes liepa – 316. Konstatēti arī 16 īpaši aizsargājami koki – dižkoki. Pēdējos gados parkā ir iestādītas sarkanās kļavas, trīsērkšķu gledīcijas, sudraba liepas un citi koki.

Pār skaisto Iecavas parka mīlestības tiltu ceļš ved uz Brīvības pieminekli, kas atrodas pakalnā un senlejas krastā. Pieminekli veidojis tēlnieks Pēteris Banders, lai godinātu Brīvības cīņās kritušos, un mūsdienās novadnieki pie tā pulcējas dažādos sarīkojumos un piemiņas dienās. Cauri vēsturiskajam parkam ceļš ved uz Iecavas sporta un vēstures muzeju «Arhīvs», kas atrodas Grāfa laukumā. Ekspozīcija ir veltīta ievērojamiem novadniekiem, un tajā aplūkojamas novadnieku sportistu formas, balvas, rakstveida un vizuālas liecības par viņu sasniegumiem. Gan «Arhīvs», gan blakus esošā Iecavas mūzikas un mākslas skola bija Lieliecavas muižas kompleksa daļā, kas uzcelta 1795. gadā. Lieliecavas muižu dzimtīpašumā ieguva grāfs Pēteris fon der Pālens. «Arhīva» telpās agrāk bija muižas klēts. Pa kreisi no «Arhīva» atrodas bijušais stallis, kur mūsdienās ir viesu nams un ēdnīca, pa labi – Iecavas mūzikas un mākslas skola, kur grāfa laikos bijusi bibliotēka.

Uz Sarkano skolu un dolomīta atsegumiem
No Grāfa laukuma ceļš ved pār tiltu, aiz kura labajā pusē atrodas spirta rūpnīca, kādreizējais alus brūzis. Ēka celta 19. gadsimta pirmajā ceturksnī. Ejot taisni līdz Baldones ielas beigām, var nonākt pie kādreizējās Iecavas pagasta skolas – Sarkanās skolas. 1876. gadā celtā būve bijusi modernākā skola visā Kurzemē. Mācību iestādes nosaukums daudzkārt mainījies, taču mūsdienās sarkano ķieģeļu dēļ to dēvē par Sarkano skolu. Pie Sarkanās skolas atrodas dižtūju audze un citi dižkoki, kas ir Iecavas dabas lepnums.

Pa šo pašu ceļu nonākot atpakaļ līdz spirta rūpnīcai, pa labi ceļš ved uz Iecavas centru. Ozolu alejā ir vides apskates objekts, kas veidots no šajā vietā auguša, bet 2013. gadā zibens sasperta ozola. Stendā ir stāstījumi par Iecavas novada kultūrvēsturi. Nonākot centrā, skatāmi divi lielgabali, 19. gadsimtā vairāki bijuši sarindoti gar iebraucamo ceļu. Kurzemes hercogistes laikā Dzelzāmurā darbojās lielgabalu lietuve, šie divi Iecavas centrā apskatāmie ražoti hercogistes pastāvēšanas gados.

Aiz luterāņu baznīcas, kur sākās pārgājiens, atrodas tilts, aiz kura labajā pusē ir taka. Ejot pa to, var skatīt dolomīta atsegumus, avotu, interesantus kokus un dižkoku – osi. Takas beigās atrodas Dievdārziņš jeb Dieva dārzs, no kura paveras gleznains skats uz Iecavas upi un luterāņu baznīcu. Dievdārziņā izvietots informatīvs stends un akmens ar iekaltu ornamentu. Lieliska vieta, kur pasēdēt un paskatīties uz Iecavu no cita skatpunkta.

Publikācijā izmantoti dati no interneta vietnēm iecava.lv un zudusilatvija.lv