No jauna jāmācās garīgās vērtības

Agris Ruļuks, Iecavas Svētā Antona katoļu draudzes prāvests

2020. gada 12. aprīlis 08:30

1401

atrs kristietis ir aicināts šajā laikā smelties spēkus un gudrību no mūsu debesu Tēva lūgšanā, lai varētu savā ikdienā izdarīt pareizās izvēles, kas attiecas uz karantīnas laiku Latvijā un pasaulē.

Dažkārt nepareizās ikdienišķās un mazās izvēles var ietekmēt mums visu dienas gājumu un pat attālināt mūs citu no cita. Mēs esam aicināti vienmēr atrasties Jēzus tuvumā. Mēs varam tuvoties Dievam lūgšanā, lasot Svētos Rakstus vai arī apmeklējot dievnamus.

Arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr jāuzsver arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā «Covid-19» izplatīšanos. Tāpēc arī Iecavas Svētā Antona katoļu draudzē, sazinoties ar prāvestu, baznīca ir joprojām pieejama ikdienā, lai varētu saņemt garīgo aprūpi vai arī vienkārši palūgtos, protams, ievērojot piesardzības pasākumus, distancēšanos.

Ko mēs varam mācīties no tagadējās pasaules situācijas? Pirmkārt, mēs redzam, cik ļoti pasaulē cilvēki ir saistīti savā starpā un cik svarīga ir katra pareiza rīcība, lai mēs visi būtu kā viens, neatkarīgi no tā, kas mēs esam pēc tautības, rases, valsts piederības, ticības pārliecības, amata vai statusa sabiedrībā. Jēzus savā laikā lūdzās par saviem mācekļiem un tiem, kas viņu vārdiem ticēs, sakot: «Lai visi ir viens kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.» (Jāņa 17:21 – 23).

Otrkārt, mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi cits pret citu, ne arī rīkoties, vadoties tikai pēc sava personiskā labuma. Mēs nedrīkstam vienaldzīgi paiet garām cilvēkam, kas cieš. Lai kalpošana nebūtu vārds, no kā jāizvairās, bet gan iespēja mīlēt otru cilvēku ar pilnīgu mīlestību, kā to māca Jēzus saviem mācekļiem: «Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.» (Mt. 20:27 – 28).

Treškārt, mums no jauna jāmācās garīgās vērtības un jāpārvērtē tās uz garīgiem labumiem, kas nes tādus augļus mūsu dzīvē kā prieks, gandarījuma izjūta, draudzība un mīlestība. Ne velti, kad Jēzus tika kārdināts tuksnesī akmeņus pārvērst par maizi, tad Viņš atbildēja: «Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.» (Mt. 4:4). Var sabrukt visa pasaules ekonomika un nauda kļūt papīra vērtībā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka cilvēks var pastāvēt arī tad, ja sapratīs, ka pēc daudzām lietām, pēc kā dzinās katru dienu līdz šim, nav vairs vajadzības. Mūsdienās daudzi cilvēki ir pieraduši visu mērīt naudā, pat tādas vērtības kā laiks, palīdzība, draudzība un mīlestība, jo meklē tikai savu labumu vai izdevīgumu.
Novēlu katram raudzīties uz šo saspringto laiku nevis ar pasaules acīm, bet ar atvērtu sirdi pamanīt otru cilvēku, augt mīlestībā un trūkumos ieraudzīt izaugsmes iespējas!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

No jauna jāmācās garīgās vērtības

Kategorijas