Dievs palīdz ikdienā pamanīt citus cilvēkus

Agris Ruļuks, Iecavas Svētā Antona katoļu draudzes prāvests

2020. gada 9. aprīlis 00:00

Dievs palīdz ikdienā pamanīt citus cilvēkus

Katrs kristietis ir aicināts šajā laikā smelties spēkus un gudrību no mūsu debesu Tēva lūgšanā, lai varētu savā ikdienā izdarīt pareizās izvēles, kas attiecas uz šo karantīnas laiku Latvijā un pasaulē. Dažkārt nepareizās ikdienišķās un mazās izvēles var ietekmēt mums visu dienas gājumu un pat attālināt mūs citu no cita. Mēs esam aicināti vienmēr atrasties Jēzus tuvumā. Mēs varam tuvoties Dievam lūgšanā, lasot Svētos Rakstus vai arī apmeklējot dievnamus.

Mainīties un kļūt labākiem
Tieslietu ministrijā 17. martā notika sanāksme ar Baznīcas bīskapiem, kuras gaitā tika uzsvērts, ka arī krīzes laikā iedzīvotājiem ir nepieciešama garīgā aprūpe, ko sniedz reliģiskās organizācijas, tomēr tika uzsvērti arī nepieciešamie ierobežojošie un piesardzības pasākumi, ņemot vērā «Covid-19» straujo izplatīšanos. Tāpēc arī Iecavas Svētā Antona katoļu draudzē, sazinoties ar prāvestu, baznīca ir joprojām pieejama ikdienā, lai varētu saņemt garīgo aprūpi vai arī vienkārši palūgtos, protams, ievērojot piesardzības pasākumus.

Apmeklējot baznīcu, mēs arī pret Dievu praktiski parādām savā sirdsapziņā nostāju, ka mēs gribam Viņam tuvoties. Tādā veidā, vienkārši nostājoties uz ceļiem Viņa priekšā, mēs atveram savu sirdi, lai ļautu Viņam mūs uzrunāt un stiprināt. Sevišķi Vissvētākā Sakramenta priekšā, kur Jēzus ir klātesošs zem maizes zīmēm, mēs varam būt šajā pasaules vētrā vienā laivā kopā ar Jēzu un Viņam teikt, ka ticam. Mēs varam teikt, ka ticam Tev Jēzu, ka Tu esi stiprāks par jebkuru vētru, kas nāk pār mani vai pār visu pasauli. Es ticu, ka Tu vari nomierināt vētras viļņus un izklīdināt tumsu, kas ir manas sirds pārdzīvojumu baiļu viļņi un manas vājās ticības vai neziņas tumsa.

Tieši lūgšana Jēzus priekšā ir auglīgāka, kā to apliecina Svētā Terēze no Kalkutas (1910–1997), kas kalpoja Indijā visnabadzīgākajiem. Viņa saka: «Mums ir daudz darba. Mūsu slimnīcas un paliatīvās aprūpes centri ir pārpildīti. Kopš sākām katru dienu praktizēt Vissvētākā Sakramenta adorāciju – pielūgsmi, mūsu mīlestība pret Kristu kļuva dziļāka, savstarpējā mīlestība saprotošāka, mūsu mīlestība pret nabadzīgajiem – līdzjūtīgāka, bet aicinājumu skaits divkāršojās.» Mēs redzam, ka Jēzus palīdz ne tikai pārvarēt dzīves vētras, bet arī mainīties mums pašiem un kļūt par labākiem cilvēkiem citiem kolēģiem, kaimiņiem, draugiem, labākiem vecākiem saviem bērniem vai arī labākiem bērniem saviem vecākiem. Mēs vairs nevaram darīt ikdienišķās lietas tikai darīšanas pēc automātiski vai arī dēļ tā labuma, ko iegūsim. Dievs palīdz mums savā ikdienā pamanīt otru cilvēku, kurš ir ar saviem pārdzīvojumiem, sirds ilgām un vēlas būt pamanīts un novērtēts. Tā ir būtiska atšķirība, kad cilvēks kļūst spējīgs pamanīt otru cilvēku starp lietām un darbiem, ko viņš dara.

«Lai visi ir viens!»
Ko mēs varam mācīties no tagadējās pasaules situācijas? Pirmkārt, mēs redzam, cik ļoti pasaulē cilvēki ir saistīti savā starpā un cik svarīga ir katra pareiza rīcība, lai mēs visi būtu kā viens, neatkarīgi no tā, kas mēs esam pēc tautības, rases, valsts piederības, ticības pārliecības, amata vai statusa sabiedrībā. Jēzus savā laikā lūdzās par saviem mācekļiem un tiem, kas viņu vārdiem ticēs, sakot: «Lai visi ir viens kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.» (Jāņa 17:21 – 23).

Otrkārt, mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi cits pret citu, ne arī rīkoties, vadoties tikai pēc sava personiskā labuma. Mēs nedrīkstam vienaldzīgi paiet garām cilvēkam, kas cieš. Lai kalpošana nebūtu vārds, no kā jāizvairās, bet gan iespēja mīlēt otru cilvēku ar pilnīgu mīlestību, kā to māca Jēzus saviem mācekļiem: «Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps; tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu un atdotu Savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.» (Mt. 20:27 – 28).

Treškārt, mums no jauna jāmācās garīgās vērtības un jāpārvērtē tās uz garīgiem labumiem, kas nes tādus augļus mūsu dzīvē kā prieks, gandarījuma izjūta, draudzība un mīlestība. Ne velti, kad Jēzus tika kārdināts tuksnesī akmeņus pārvērst par maizi, tad Viņš atbildēja: «Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.» (Mt. 4:4). Var sabrukt visa pasaules ekonomika un nauda kļūt papīra vērtībā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka cilvēks var pastāvēt arī tad, ja sapratīs, ka pēc daudzām lietām, pēc kā dzinās katru dienu līdz šim, nav vairs vajadzības. Mūsdienās daudzi cilvēki ir pieraduši visu mērīt naudas mērvienībā, pat tādas vērtības kā laiks, palīdzība, draudzība un mīlestība, jo meklē tikai savu labumu vai izdevīgumu.

Novēlu katram raudzīties uz šo saspringto laiku nevis ar pasaules acīm, bet ar atvērtu sirdi pamanīt otru cilvēku, augt mīlestībā un trūkumos ieraudzīt izaugsmes iespējas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dievs palīdz ikdienā pamanīt citus cilvēkus

Kategorijas