BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Literārā lappuse

Spēks vienkāršībā
Mūžībai šis ir tikai mirklis, ko piedzīvojam uz Saules meitas Zemes. Vēstures liecībās par šo laiku būs tukšums – tukšas skolas, baznīcas, ielas, tukši muzeji, teātri, stadioni.  Visi palikuši mājās, kur ieeja pat draugiem liegta, lai reizē durvīs neiesprauktos neredzamais, nāvi nesošais ienaidnieks, kas sēj neziņu, jo par to visu nezina neviens, tas nav notverams un sodāms.

Cilvēks saskaldījis un iegrožojis atomu, likdams tam strādāt savā labā un... arī postīt, bet šajā mirklī viņš ir bezspēcīgs pats sava spēka priekšā. Vēlāk spriedīs zinātnieki un zintnieki, gudrinieki un ģeķi – kas radīja šo gadsimta postu, kas bremzēja uzblīdušo pasaules industriju, apdzēsa milzu kurtuvju dūmvadus, apturēja lidmašīnas un vilcienus. Varbūt tā bija alkatība un baudas, kas galu galā salauza pašas negausības plecus?

Līdz spēku izsīkumam pūlas medicīnas darbinieki, lai glābtu cilvēkus, politiķi – lai glābtu valsti.  Bet mūsu katra paša ziņā ir sakopot spēkus, lai, kā allaž, izšķirīgos brīžos izturētu un uzvarētu. Šādu apņemšanos pauž mūsu dzejas draugi, savas vārsmas veltot pavasarim, kas nemainīgi pārsteidz ar  neizskaidrojamu spēku, ko zemes auklētie asni un agrīnie ziedkausi slēpj tik sarežģītā vienkāršībā.

INTA BALTGALVE

Tikšanās baznīcā

Ir vēl viens pavasaris vējam atsaucies,
un pasaule uz laiku skaņu pilna,
no lapas lapa skan,  no lāses lāse,
un maigu vienmērību salauž līkloč dzilna.
Es drošāk jūtos, kad pēc ziemas dusas,
ir mani brāļi koki pamodušies,
un šajā baznīcā, kur arī mana balss
slej Dieva slavai kastaņziedu sveces,
sveic dvēsele vēl vienu  atnākušu.

Paldies par rītu

Paldies Tev, Dievs, par brīnišķīgu rītu!
Es mazā ceļa gabaliņā tik daudz padarīju
un dzirdēju, par to Tev pateicos, ko teici Tu,
ka esmu laimīga,  pat ja to nezinu,
un grēks ir šķendēties, ka nieka trūkst.
Ja trūkst, tad tāpēc, ka tas nebij lūgts.

Aprīlis

miglu un pāreju laiks
no vienas nokrāsas otrā
debess dūmainās mākoņu kārtās
laukos saule pa sniegpārslām nokāpj
it kā steigtos un norūpējies
paspēt visu pirms nāves
steidzas klupdams un asaras bērdams
ziemas izpluinīts aprīļa vējš
māņu smieklu un sulu laiks
ieliek pamatus vasarai visai
kad saule atsegtām kājām
ies pie Jāņa un dzisīs

GUNTRA VILKA

Padomam pietrūkst vārdu

No vēstules ebr., 3. nodaļas: (4) «Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs. (6) ..Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam.»
Dzeļ tāda smeldze.
Vajadzīgs brītiņš pārdomām.
Malks auksta ūdens veldzē.
Īss, vērtējošs skatiens spoguļa attēlā:
sīkas sāpju rieviņas, skumjas acīs bezgalīgas...
Sirdī spējas sāpes, it kā tā būtu vijole,
Kurai pārrautas stīgas.
Ko acīm spogulī prasu?
Ko taujāju?
Kādu atbildi lasu?
Plūst ūdens pāri manām saujām,
Tā vēsumam ļaujos,
Bet – padomam pietrūkst vārdu.

Par prieku
Vēja vijoles šorīt spēlē ābeles zaros.
Kāda iztraucēts, gaisā uzspurdz zvirbuļu bars.
Var – savām skumjām par spīti –
Šūpoties šūpolēs, saule no zirnekļu tīkliem
Sudraba smilgās ko kar.

Esmu gatava sarunām

Uz augšu, uz leju, taurenīt,
Mana dzīve rit –
Ne paguvu, ne paspēju ieraudzīt,
Cik balta jau esmu citurīt.
Dievs, dod tik baltu dvēseli man,
Kur bitēm kā ziedos pulcēties sanot!

MĀRĪTE ČORNAJA

Krāsas

Dzeltenā krāsa
Ir saulei māsa.
Pirmās zied māllēpes mazās.
Tās kautrīgi galvu ceļ,
Kaut vējš
Vēl sniega mākoņus veļ.
Un tad jau
Pāri visam dzeltenās tulpes
Kā cēlas dāmas
Pārlaiž lepni skatu rāmu.
Vēl mirklis – klāt pieneņu laiks,
Kā skuķes draiskas
Matu kodaļas kaisa.
Cik tālu vien skatiens veras,
Pie zeltainā klājiena tveras.
Nāk vasara.
Tai savas krāsas –
Baltā, sarkanā, zilā,
Kā maigs glāsts,
Bet tas jau ir
Cits stāsts.

DAGNIJA GASŪNA

***

Iededzu sveci.
Ēnas salien pa
Kaktiem paslēpes
spēlēt ar gaismu.
Noslēpums plīvuru
atsedz – brīnums
Ir klāt.

***

Ja negribi dzirdēt –
nedzirdi.
Ja negribi mīlēt –
nemīli.
Tikai esi kā
dziesma, kā strauts,
kā saules stars
ceļā uz bezgalību.

***
Sēžu pasaules malā –
kājas debesu ezerā,
zvaigznes uz plaukstas,
un klēpī pavasaris
smaržo kā sapnis.
Kāda burvīga nakts!

***
Miers, ietinies
sveces liesmā,
klusu lūgšanu skaita,
Vienīgi vējš
aiz loga čukst –
nav laika, nav laika.

AIGA LUDVIGA

***

Un šodien 
katrs zina, kā labāk vajag,
un Dievam neprasa,
kā vajag?
Bērns bērna acīs
viedu domu meklē,
vairs nemanot,
ka sen
ir savā
peklē.

***

Zibeņo pērkoni,
aizšalc vēji,
kaut kur tālumā kāds
ugunskuru dzēš.
Es vakar tur sadedzināju domas,
tās sadega
kā jāņtārpiņš savā gaismā.
Domas sadega,
apdzisa liesmas,
bet manī palika neizdziedāta
dziesma,
Mīņājos ugunskura pelnos
un jutu
sevi melnu.

AIJA ČEPULE

Lieldienas

Upe šalc, upe šalc,
Upes malā bērziņš balts.
Bērza zaros strazdi dzied,
Lejā vizbulītes zied.

Pieliecos un straumē skatos –
Pati saule manos matos!
Viļņi sauli neaiznes,
Saules staros smaidu es.

Prieks par Lieldienām, kas nāk,
Cīruļi kad dziedāt sāk.
Visa daba līksmi smej,
Svētki vajadzīgi tev!

Olas krāsotas liks galdā.
Svētki ienāks katrā mājā.
Par mīlestību, jaunu dzīvību,
Kungs Jēzu, godināts!

VALIJA REINICĀNE

Atskaņas

Izlasīju Jāņa Tomaša  dzeju
Melnie darba cimdi un Smagatlētiku
Palika slikti un gribējās izvemt
To visu ko apēdu
Izvemt lai attīrās sabiedrības
Melno atkritumu pilnas smadzenes
Smagie ikdienas piedzīvojumi
Un pārdzīvojumi apšļaksta tevi
No galvas līdz kājām
Zābaku dubļainie melnraksti
Skaistuma cerības sabradā
Kādas pēdas un rakstus atstāju aiz sevis es
Tāpēc lai iedarbinām smadzenes
Kāpēc esam iebraukuši tādā purvā
Grimstot katrs savos muklājos
Kopā ejam bojā no neredzamā koronavīrusa
Redzama kļūst nāve
Cilvēks Radības kronis
Pats sev uzlika Nāves kroni
Sabruka viss vienā mirklī uz smiltīm būvētais
Tas uz ko liktas visas dzīves cerības
Vecie algoritmi nedarbojās vis
Esam brīvās izvēles priekšā
Turpināt bojāeju
Vai pagriezties Dieva Dzīvības Gaismas
Un patiesās Mīlestības virzienā
Vēl ir iespēja apstāties skrējienā
Klusumā atklāt sevī apslēpto
Tu esi Lielā Visuma daļa
Vēl vari paspēt Augšāmcelties
Kopā ar Kristu kas mūsu grēku Krustā sists
Viņš ir Lieldienu Jaunās Dzīvības uzvaras Rīts
Pāri visam spēj augšāmcelt
Lai jaunais cilvēks dzimst
Dzīvības mīlestības un gudrības pilns!

GATIS ZOTOVS

Nesviediet akmeņus debesīs

Iemetu akmeni debesīm sejā
No mums visiem kas esam šeit lejā
Par to ka vienmēr mēs esam par zemu
Par to ka tās mūsu prātiem par augstu
Zeme ar mākoņiem nesajaucas
Krīt vien saplēsto debesu lauskas
Asiņo pēdas un asiņo spārni
Krīt nu tās visai pasaulei pāri
Nesviediet akmeņus debesīs
Akmeņiem jāpaliek zemē
Mākoņus atstājiet debesīm
Akmeņus atstājiet zemei

Glezna
Tu jautāji man vai tas ir pa īstam
Kad nepeldot abi mēs kaut kur slīkstam
Es nespēju izteikt nevienu vārdu
Bet atbildi uzgleznoju

Ar siltu rīta vēju matos
Tu labi iederies dabasskatos
Kurus gleznoju savādos
iedvesmas brīžos
Kad ar sevi es cīnos

Bet šīs gleznas neiekļaujas rāmjos
Pat ja viens mēs otram piekāptos
Beigās viss no jauna sāktos
Un vējš būs tavos matos

Pat ja mans mākslas darbs šķiet nepiedienīgs
To radot es kļūstu rāms un mierīgs
Vissaldākais šķiet tas kas aizliegts
Lūk no tā tu mazliet baidies

Kad šī glezna kļūs pēdējais mierinājums
Kāds būs ielicis stiklotu sienu starp mums
Pie manis atnāks atbildes visas
Pirms vēl tev būs radies kāds jautājums

BRIGITA KĀRKLLŅA

***

dzīvību nesoša gaisma
katrā no mums
mostas reizē ar pirmo saules staru
ar pirmo sniegpulkstenīti dārzā
ar pirmo maigo pūpolu sirmo vaigu
ar pirmo vizbuli meža piekalnē
ar pirmo strazda dziesmu

dzīvību nesoša gaisma
katrā no mums
slavina Dievu
un mūžīgo saules kalnā kāpšanu

***
Pie savas zemes pienaglots,
Pie putna,
Pie saules pienaglots
Un pienaglots pie krusta.
Tā tikai puse!
Pie mīlestības pienaglota
Nemirstīgā puse.

Sasiets necaurredzamām stīgām,
Laimīgs laižas ar bezdelīgām,
Jautri vidžina, spurdz,
Klausās, kā avots guldz,
Kā pumpuri plīst.
Kā nedzirdami naktīs zāle dīgst.

Pie savas zemes, saulei austot,
Atnācis
Ziedonis.

***

Sirds sadeg sarkanās liesmās,
Dziesmās, smieklos, pieskārienos,
Skatienu zibšņos, saules rietos!

Sirds gavilē priekā,
Kad ievas, ceriņi, liepas
Saldkaislu smaržu dvesmo!

Sirds gavilē priekā,
Jo tieši šobrīd, tagad un šeit tu esi!

Visskaistākais var notikt tikai tad,
Kad gavilē sirds!