BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārceļ uz 2021. gada vasaru

Ligita Asare

2020. gada 9. aprīlis 00:00

505
Pārceļ uz 2021. gada vasaru

Kolektīvu vadītāji cer, ka 9. un 12. klašu absolventiem tiks ļauts nākamgad piedalīties svētkos.

Latvijas Skolu jaunatnes XII dziesmu un deju svētku rīcības komiteja 31. martā pieņēma lēmumu pārcelt svētkus uz 2021. gada vasaru. «Bauskas Dzīve» skaidroja, kā to vērtē mūspuses svētku rīkošanā iesaistītie un atbildīgie.

Deju kopas skatēs – augstā līmenī
Bauskas novadā Dziesmu un deju svētku koordinatore un izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare pauda, ka šāds lēmums, ilgāk nevilcināts, ir vērtējams pozitīvi, jo noņem neziņu un neskaidrību. Vienlaikus viņa pauda nožēlu, ka deju kolektīvu un koru dalībnieku un vadītāju ieguldītais darbs negūs svētku piepildījumu šogad.

M. Bauvare atzina, ka deju kolektīvi skatēs šogad parādījuši sevi ļoti augstā līmenī. Taču divi novada kori nepaguva savu veikumu izdziedāt Zemgales skatē, kā arī izpalika Zemgales reģiona vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde «Radi rotājot» un novērtējums.

Koordinatore atklāja, ka pagaidām nav zināms, kādas izmaiņas svētku pārcelšana nesīs dalības nosacījumos nākamgad. Skolu jaunatnes kolektīvu sastāvs mainās ik gadu, tāpēc atklāts ir jautājums par to, vai nākamgad svētkos varēs piedalīties arī šī gada absolventu klašu audzēkņi, sacīja M. Bauvare.

Atspēriena spēku atradīsim
Novadu koru koordinatore un Bauskas 2. vidusskolas kora vadītāja Diāna Siliņa dalījās savās izjūtās par nepiepildītajiem svētkiem. Viņa atklāja, ka smagi to uzņem gan ģimenē, gan profesionālajā jomā kā kora un ansambļa vadītāja. «Mazais dēls kopā ar deju kopu «Mēmelīte» jau bija izturējis atlases skati, tagad ģimenē smagi pārdzīvojam līdz ar viņu. Kora bērni ļoti pārdzīvo, īpaši dalībnieki no izlaiduma klasēm – korī dzied sešas meitenes no 9. un piecas no 12. klases. Tieši darbs ar kolektīviem – kori un ansambli – rotā manu kā pedagoģes dzīvi; nu tas zudis, un pārņem profesionāla bezjēdzība. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tā ir skaistākā un svarīgākā daļa no mana darba,» rūgto emocionālo pieredzi atklāja skolotāja. Viņa atzina, ka paveiktais ar mūzikas stundu vadīšanu ne tuvu nedod tās izjūtas, ko darbs ar bērniem, kas patiesi vēlas dziedāt. Savukārt pašlaik virtuālo mācību vadīšana skolā aizņem visu skolotājas ikdienu, attālināti gatavojot mācību stundas.

Pedagoģe ir gandarīta, ka ansambļa «Adoramus» veikumu paspēja parādīt skatē pēdējā brīdī – 12. martā, diemžēl koru skates bija plānotas tikai aprīlī. D. Siliņa prognozē, ka darbu ar dziedātājiem nevarēs atsākt, kā atlaižot pauzes pogu, – no vietas, kur pārtrauca. Balsi nelietojot, dziedāšanas prasmes degradējas ar katru dienu, tai nepieciešams pastāvīgs treniņš; būs vajadzīgs laiks, lai balss noturību atjaunotu.

Tomēr uz nākotni viņa raugās optimistiski un atzīst: «Pašlaik nav pilnīgas bezpalīdzības situācija, lai gan ko tādu neesam piedzīvojuši iepriekš, tomēr tas nav ne karš, ne Sibīrija. Esmu pārliecināta, ka mēs visu izturēsim, galvenais ir būt dzīviem un veseliem, un tad jau atspēriena spēku atradīsim jaunajā darba cēlienā.»

Problēmas vecuma grupu izmaiņās
Iecavas novada izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja pauda pilnīgu atbalstu svētku pārcelšanai uz nākamo gadu tā vietā, lai to atliktu līdz septembrim šogad. Viņasprāt, būtu visai nereāli īstenot sagatavošanas procesu, jo pat visas skates vēl nav notikušas. Kā problēmu viņa saskata izmaiņas deju kolektīvu dalībnieku vecuma grupās, līdz ar ko mainīsies kolektīvu sastāvs.

Novada pašvaldības Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Sanita Reinsone atzina, ka sagatavošanās process ir pilnībā pārtraukts uz nezināmu laiku. Viņa sacīja, ka vissāpīgākais ir kolektīvu vadītāju milzīgā darba ieguldījuma zaudējums. Šogad Dziesmu un deju svētkos Iecavas novads gatavojās sevi pārstāvēt ļoti daudzās jomās – deju kolektīvi, koris, folkloras kopa, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmas.

Iecavas vidusskolas deju kolektīvu vadītāja Solveiga Lineja atzina, ka lēmumu par svētku pārcelšanu uzņēmusi ar atvieglojumu, jo tas atbrīvojis no bažām, ko raisīja idejas par to atlikšanu līdz septembrim. «Deju kolektīvi tā īsti nepaguva sevi parādīt uz skatuves, jo pat priekšskate nav notikusi. Būtu neprāts jūlijā un augustā atsākt mēģinājuma darbu, kad bērni mēnešus trīs nebūs redzēti; tas ir ļoti liels pārrāvums, ne solis vairs būs tik raits, ne fiziskā izturība dejām,» vērtē pedagoģe. Viņa cer, ka 9. un 12. klašu absolventiem būs ļauts nākamgad piedalīties atbilstīgi šī gada vecuma grupām. Svētku programmas jaunās dejas ir ļoti sarežģītas, tāpēc kolektīvu vadītājai ir bažas, vai tās varēs apgūt viena mācību gada laikā jaunpienākušie dalībnieki.

Ieņēmumi samazināsies un tēriņi arī
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atklāja, ka pašvaldības šī gada budžetā konkrēta izdevumu summa bija plānota tikai tērpu iegādei dalībniekiem; šie naudas līdzekļi 1960 eiro apmērā jau ir izmantoti. Tā kā nebija zināms, cik lielā mērā svētkiem būs finansiāls atbalsts no valsts, pārējiem izdevumiem bija paredzēts tērēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

A. Okmanis prognozē, ka krīzes dēļ nepildīsies arī pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa, līdz ar to pašlaik nav nepieciešams lemt par līdzekļu izlietojumu citām vajadzībām vai tos iesaldēt nākamajam gadam.

Domes priekšsēdētājs pauda bažas par to, vai tiks atzīti jau šogad notikušajās skatēs iegūtie rezultāti.

Kopdziedāšana pie televizoriem
Vecumnieku novada bērnu kora «Via Stella» diriģente Liene Batņa atklāja – Dziesmu un deju svētku pārcelšanai bijusi emocionāli sagatavojusies, tas bijis paredzams, jau sākoties ārkārtas stāvoklim valstī. Viņa pauda, ka pašlaik uz pieņemto lēmumu raugās ļoti pozitīvi: «Vairāk izkristalizēsies svētku repertuārs un koncepcija; Dziesmu svētku gaidīšanas laiks pagarināsies. Svarīgi, lai koru dalībnieki turpinātu dziedāt.»

Laikā, kad nav iespējams pulcēties kopdziedāšanai, L. Batņa  rosina izmantot izglītības platformas «Tava klase» televīzijas cikla raidījumus, kas atvēlēti dziedāšanai. Diriģente aicina ne tikai koru dziedātājus tos skatīties un kopīgi dziedāt. Sākot ar 6. aprīli, ik darbdienu televīzijā
20 minūtes veltītas dziedāšanai – kolektīvai muzicēšanai un svētku gaidīšanas gara uzturēšanai, kur līdzdziedāt varēs gan koru dalībnieki, gan bērni kopā ar savām ģimenēm, tiks dziedātas arī svētku repertuāra dziesmas.

«Manuprāt, atbilstoši šī brīža situācijai nekas slikts nav noticis; galvenais, lai visi bērni ir veseli, lai veseli skolotāji, vecāki un vecvecāki. Domāju, ka šis notikums nekādu nelabojamu robu dziedāšanai Latvijā neatstās,» pauda L. Batņa. Viņa ir pārliecināta, ka, sabiedrībai atgriežoties izejas pozīcijā no krīzes, visi darbosies ar dubultu enerģiju. Diriģente plāno kora dalībniekiem vasaras nometni un cer jau augustā atsākt koncertēt.