Pastaigā apvienot vēsturi un atpūtu

2020. gada 3. aprīlis 00:00

706

Dosimies dabā! Iepazīstam Garozas muižas parku.

Laikā, kad koronavīruss «Covid-19» ir mainījis ikviena cilvēka ikdienu, kopā ar ģimeni vai pa vienam, diviem iespējamas pastaigas mūspuses novadu takās. «Bauskas Dzīve» turpina iepazīstināt ar iespējamiem apskates objektiem un maršrutiem. Kopā ar ģimeni šoreiz izvēlējāmies Garozas muižas parku.

Kungu ēkas vairs nav
Vairāki man zināmi cilvēki Mežotnes pagastu saista ar Mežotnes pili, taču varu teikt, ka Mežotnes pagasts bijis bagāts ar vairākām muižām, tai skaitā Garozas muižu, kas mūsdienās diemžēl nevienam vairs nav pieejama, jo tā ir nojaukta. Atmiņām par Garozas muižu ir palicis tās parks, kas arī slēpj bagātības.

Iebraucot Mežotnes pagasta Garozas ciemā, nākas šķērsot atjaunoto Garozas strauta vēsturisko tiltu, kur vienlaikus no ceļa labajā pusē sākas arī Garozas muižas vēsturiskais parks.

Šī parka ainava ir unikāla ar to, ka caur parku plūst nelielais Garozas (vēsturiskais – Garoze) strauts, kam pāri ved romantisks arkveida tiltiņš ar dēļu klājumu, kā arī netālu no parka ieejas izveidots dīķis.

Garozas muižas pirmsākumi meklējami 15. – 16. gadsimtā, bet jau kopš 1973. gada, kad uz jauno mājvietu pārcēlās skola, muižas ēka tika pamesta likteņa varā. Muižas kungu māja celta 18. gadsimta beigās un pārbūvēta 19. gadsimta pirmajā pusē. Tā bija neliela divstāvu mūra ēka ar mezonīnu jeb augšējo pusstāvu. Fasāžu dekoratīvajā apdarē izmantots stūru un cokola rustojums. Šāda tipa nelielas un vienkāršas kungu mājas nav raksturīgas Zemgales muižu arhitektūrai, tādēļ Garozas muižas sav-
dabība paaugstina tās kultūrvēsturisko vērtību. 2017. gadā Garozas muižas nams kopā ar citām ēkām tika nojaukts, taču derīgie materiāli nodoti Bruknas muižai.

Akcenti – strauts un uzkalniņš
Tā kā man vairs nebija iespējams apskatīt Garozas muižas ēkas, ielūkojos, kas atrodas muižas parka teritorijā. Tas gaida ikvienu pastaigu mīļotāju vai ģimeni, jo parks tiešām ir izveidots ļoti skaists. Pēc muižas nojaukšanas bija plāns labiekārtot parku iedzīvotājiem. Tas ir izdevies – ir izveidoti soliņi, atjaunots tiltiņš, regulāri parks tiek tīrīts, un nesen parādījušies jauni apstādījumi. Parks ir atvērts visu diennakti un pieejams ikvienam.

Mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis savā grāmatā «Garozas muiža. Lambārtes muiža» Garozas parku aprakstījis tā: «Garozas parkā ieraugāmi vairāki kompozīcijas paņēmieni, kas ir līdzīgi citiem tajā pašā laikā veidotajiem Zemgales parkiem. Viens no veidiem, kā organizēt vidi, kam Zemgales līdzenumā trūka izteiksmīga reljefa, bija mākslīgi veidots piramidāls uzkalniņš, ko parasti uzbēra parka stūrī. Šajā vietā izveidoja skatu platformu, no kuras ir pārredzams parks un apkārtne. Parka uzkalniņš ir pavisam neaugsts – tas paceļas 4,5 metrus virs zemes līmeņa, tomēr dod paaugstinātu skata punktu, no kura var redzēt gan strauta līkumotos krastus, gan kopto parka ainavu. Galvenais Garozas nelielā parka kompozīcijas elements un atdzīvinošais akcents ir strauts, kas, strauji līkumojot, šķērso parku un piešķir tam vajadzīgo romantisko noti.»

Vēl labiekārtošanu gaida parkā esošā skatuve, kas tika uzbūvēta padomju laika 60. – 70. gados. Laikā, kad nojauca Garozas muižu, uz skatuves uzstājās Latvijā pazīstamais mūziķis Renārs Kaupers.

«Dvīņumāsa» pavisam netālu
Netālu no Garozas muižas parka atrodas dzejnieka Vitauta Ļūdēna mājas. Viņš savu radošo iedvesmu ir smēlies no šī parka.
Dodoties mājup, izvēlējāmies piestāt pie Bērzmuižas, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Garozas muižas parka. Muiža un tās teritorija ir privātīpašums, taču, skatoties no ceļa, var redzēt Garozas muižas «dvīņumāsu».

Imants Lancmanis par Garozas muižas parku:
– Garozas muižas parkam piemīt vēsturiska vērtība.

Tā pirmsākumi meklējami 1791. gadā. Vēsturiskajās liecībās tas aprakstīts kā skaists un labi kopts atpūtas dārzs, minēti elementi, kas attiecināmi gan uz baroka, gan sentimentālisma laika dārzu kultūru – paviljoni, tiltiņi, eremīta namiņš. Šo izskatu muižas apbūve būtiski mainīja 19.gadsimta otrajā ceturksnī, kad parks ieguva savu pašreizējo izskatu – angļu ainaviskā parka veidolā. Ne velti, kad 1924. gadā notika muižas taksācija, aleju koki vērtēti kā apmēram 100 gadu veci, līdzīgs vecums uzrādīts parkā augošajiem skuju kokiem.

1837. gadā dokumentos minēts dārznieks Ģederts, kas liecina par sistemātisku parka veidošanu un kopšanu.

1907. gadā muižas inventārā uzrādīti parka apmēri – 16,77 pūrvietas, kas atbilda 2,5 ha. Tā konfigurācija veido samērā precīzu trapeci, kas paplašinās virzienā pret bijušo kungu māju (tagad stāvlaukumu).

Avots: grāmata «Garozas muiža. Lambārtes muiža», izdevējs Rundāles pils muzejs, 2001. gads.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pastaigā apvienot vēsturi un atpūtu

Kategorijas