BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zeme gaida, jo nevar palikt tukšā

Ruta Keiša

2020. gada 31. marts 00:00

7
Zeme gaida, jo nevar palikt tukšā

Jaunie apstākļi un pārbaudījumi neiet secen nevienai tautsaimniecības nozarei, nedz cilvēkiem individuāli. Tomēr pavasari laukos neatcelt.

Bauskas novada Mežotnes pagasta «Brīvniekos» Vija un Jānis Jankūni ir dārzkopji ar cienījamu pieredzi. Arī šogad tiek sēts un stādīts, kā ik gadu. Zeme gaida, jo nevar palikt tukšā, to nevar arī aizslēgt kā veikalu un aiziet.

Kad «Bauskas Dzīve» uzrunāja saimnieci, viņa gatavoja tirgum jaunos sīpollociņus, bet bija bažīga: «Tirgus būs lielākā problēma, jo sēt un stādīt jau varam. Tikai nu jādomā, cik daudz. Iecavas tirgus tika slēgts ļoti laikus. Pārdot lokus naktstirgū, protams, nav izdevīgi, bet labāk tā, nekā neko. Vienīgi tagad svarīgi rūpīgi izvēlēties laiku, kad tur ierasties, lai nav uzpircēju drūzma. Ir diezgan daudz klientu, kuri ierodas mūsu saimniecībā, iepriekš sazinoties, un mēs sagatavojam pieprasīto. Šāda tirdzniecība nav jaunums un droši vien šajos apstākļos kļūs arvien nepieciešamāka gan audzētājiem, gan patērētājiem.»

Dilles vispirms sējot kastēs, tad stāda siltumnīcā. Jā, izklausās neparasti, bet vai tās ar savu trauslumu daudz atšķiras no salātiem? Redīsi, kas iesēti februāra beigās, gana lieli, drīz būs ēdami. Arī gurķi un tomāti jau iesēti, cerams, ka aprīļa beigās, maija sākumā būs stādāmi. Tomāti ir darbietilpīga kultūra, bet arī tie dīgst. «Brīvnieku» laukā vēl ķiploki, kas pavasarī pabarojami ar profesionāli sagatavotu organisko mēslojumu.

Vija atzīst, ka tomēr paļaujas uz saules siltumu un priecājas, ka tas kļūst arvien manāmāks. Pašlaik gan bez siltumnīcu kurināšanas neiztikt, jo nakts aukstums pārāk nikns, kā jau martā. Vija ir viena no tām dārzniecēm, kurai netrūkst arī puķu stādu. Šonedēļ piķējamas samtenes un lauvmutītes, kas īpaši dzīvelīgas mūsu siltajos rudeņos, ilgi zied. Arī lobēlijas, cīnijas, asteres un citas puķes priecē gan saimnieci, gan rod lielu piekrišanu pircējos. Vija teic: «Dažreiz tomāts vai gurķis paliek neievērots, bet pagājušogad liela piekrišana bija asterēm, taču vēl lielāka – lauvmutītēm.»