BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunu iespēju un lielas slodzes laiks

Jaunu iespēju un lielas slodzes laiks

Novadu skolās audzēkņi mācās un pedagogi strādā attālināti; procesa vērtējums un atziņas.

Jau nedēļu novadu skolās mācības aizrit attālināti. «Bauskas Dzīve» aptaujāja pedagogus, audzēkņus, viņu vecākus, lai izzinātu, kā process notiek, ar kādām problēmām nākas saskarties, kādus plusus un jauninājumus skolu dzīvē tas ievieš. Pārsvarā visi atzīst, ka mēģina ne tikai strādāt, bet arī domāt, dzīvot citādāk, šis ir jaunu iespēju un izaicinājumu laiks, bet reizē ir arī palielināta slodze, turklāt visām iesaistītajām pusēm – pedagogiem, skolēniem, vecākiem. Avīzes 27. marta numurā bija publikācija par situāciju Iecavas un Vecumnieku novadā, šoreiz – Bauskas un Rundāles novada skolās.


Bauskas novadā izdevies iesaistīt visus skolēnus

Liels un ilgs skolotāju darbs, bet sekmīgs – tā pašreizējo attālinātās mācīšanās procesu raksturo Bauskas novada izglītības iestāžu vadības pārstāvji. Galvenais – pašlaik izdevies iesaistīt mācību darbā visus skolēnus, bet lielākā problēma – ne visām ģimenēm ir datori.

Svarīgākais saziņas rīks ar skolēniem un vecākiem pašlaik ir e-klases sadaļa «Dienasgrāmata», kā arī iespēja sazināties ar vēstuļu palīdzību starp skolēniem un vecākiem, kā arī dažādiem izglītības iestādes pedagogiem. Lielākā daļa pedagogu arī strādā no mājām, izglītības iestādi apmeklē retais, lai arī ir pedagogi, kuri tomēr strādā no savas klases, it īpaši, ja tur ir materiāli, kurus ir jāizmanto mācību procesā.

Griķu un Bauskas pamatskolā
Skolu vadības pārstāvji atzīst, ka attālinātais mācību process notiek ļoti labi, bet vienalga iznāk apgūt daudz jaunu lietu, kā arī rēķināties ar to, ka darbs var ilgt līdz pat astoņiem un vēlāk vakarā, jo iznāk konsultēt arī vecākus, kas atgriežas mājās pēc darba un līdz pat vēlam vakaram mēģina saprast, kas bērniem jāpaveic.

«Mums viss kārtībā. Galvenais, ka skolā ir ļoti radoši, jauki pedagogi, kas strādā e-klasē, soma.lv, filmē video, sadarbojas kopējās interneta vietnēs. Bērni ļoti aktīvi iesaistās, jautā pedagogiem. Ja kaut kas nav skaidrs, sazinās, dalās pieredzē. Visu cieņu pedagogiem, ka spēja reaģēt un sagatavoties,» stāsta Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa.

«Galvenais, lai skolēni spēj tam visam sekot. Pašlaik vislabākā darba platforma ir interneta vietnes soma.lv un uzdevumi.lv, kur arī visvairāk strādājam. Šeit uzreiz parādās arī laba statistika – redzam, vai skolēni ir pieslēgušies. Ar kontroldarbiem neplānojam pārspīlēt, galvenais pašlaik saņemt atgriezenisko saiti, kā skolēniem ir veicies. Viņi fotografē savus darbus, sūta, filmē. Ir nianses, bet esam saprotoši un strādājam tālāk,» informē Bauskas pilsētas pamatskolas direktora vietniece Anna Dupure.

Bauskas 2. vidusskolā
Bauskas 2. vidusskolā skolotāji ikdienā strādā no mājām, bet pirmdien tomēr ir plānota kopēja mācību jomu pārstāvju un skolas vadības sanāksme. «Tiekamies lielajā zālē, ievērojot attālumu. Vienojamies par to, kā tālāk strādāsim, analizējam paveikto. Tālāk jomu pārstāvji nodod ziņas pārējiem skolotājiem,» darbu gaitu raksturo skolas direktore Vera Grigorjeva. Viņa uzsver, ka veidojas ļoti laba sadarbība ar vecākiem.

Izglītības iestādes direktores vietniece Juta Gaiķe norāda, ka nepārtraukti kontrolē, vai bērni ir pieslēgušies platformām. «Ja no rīta nav pamanāms, ka bērns ir atvēris e-klasē dienasgrāmatu, uzreiz klases audzinātāja zvana vai raksta vecākiem, zvana bērniem. Ir bijis tā, ka pieceļ bērnu pat no gultas, jo vecāki aizgājuši uz darbu, bet bērns ir aizgulējies,» stāsta J. Gaiķe. Viņa norāda, ka saziņa ar skolēniem ir ļoti dažāda – arī ar videoierakstu, prezentāciju un dokumentos sagatavotu aprakstu. Viss atkarīgs no priekšmeta specifikas.

Direktore atzīmē, ka notikušais licis piepildīties sava veida kuriozam paziņojumam. «Augustā paziņoja, ka šis mācību gads būs informācijas tehnoloģiju gads. Mācību gada noslēgumā tas būs izdevies par simts procentiem. Šīs prasmes attīstās gan skolēniem, gan vecākiem, gan pedagogiem,» smaidot saka  Vera Grigorjeva.

Vecsaules pamatskolā
Vecsaules pamatskolas vadība vērtē, ka līdz šim darba process ir veiksmīgs. «Sokas ļoti labi. Divās pirmajās dienās piedalījās 98 procenti bērnu, bet nu jau piedalās visi simts procenti,» stāsta skolas direktores vietniece Agra Ķēniņa. Pedagogi strādā attālināti, bet uz vietas skolā ir direktore un lietvede.

«Koordinējošais darbs ir milzīgs. Esam izveidojuši kopēju skolotāju grupu interneta vietnē. Reaģējam uz visu aktuālo, ļoti daudz strādā klašu audzinātājas. Katru rītu rakstu skolotājām vēstuli, analizējam, kādas problēmas ir bijušas, risinām, saņemam atbildes. Plānojam laiku arī atpūtai. Ātri reaģējam uz notikumiem,» stāsta A. Ķēniņa.

Interesants ieguvums – esot iespēja labāk kontrolēt tos skolēnus, kas ikdienā ne visai centīgi piedalās mācību procesā. Problēma – vairākiem desmitiem bērnu datori nav pieejami, bet tur sadarbība notiek caur viedtālruņiem. «Tas ir sarežģītāk, bet bērni tiek galā,» atzīst A. Ķēniņa. Viņa uzslavē mūzikas skolotāju Antru Balgalvi, kas izveidojusi speciālu mājaslapu ar materiālu katrai klasei.

Vecuma grupu īpatnības
Vecāku vērtējumi par šo procesu ir dažādi. Vieni norāda, ka apjoms brīžiem tomēr ir pārāk liels – ja visu grib kvalitatīvi izpildīt, tas aizņem par daudz laika. Bauskas 2. vidusskolā citās klasēs piedāvā papildus apgūt dažāda veida programmas, un tas izraisījis skolēnu interesi.

Vēl viens atzinums – sākumskolas audzēkņiem ir grūtāk patstāvīgi izpildīt darbus – tomēr vajag diezgan lielu vecāku atbalstu, turklāt bērnam vēl nav tās motivācijas un pienākuma izjūtas. Toties 5. klasēs un vecāko klašu audzēkņi jau ir pietiekami saprotoši, turklāt arī tehnoloģijās zinošāki, lai varētu veiksmīgi apgūt uzdevumus. Turklāt, ja pirmajās dienās arī bijis grūtāk, nu jau ir vienkāršāk, un citiem pat sāk iepatikties.

Vai ar šo centību un aizrautību pietiks, lai mācību gadu pabeigtu maija beigās, nav vēl zināms. Skolotāji norāda, ka par to lems ministrija. «To, kā mācīsies tālāk, noteiks valdība. Mēs ar bērniem vienkārši strādājam cītīgi un apzinīgi,» saka A. Dupure. «Galvenais – lai šis laiks nebūtu pārāk ilgs,» vērtē A. Ķēniņa.


Ziedo datoru

Ļoti negaidītas pārmaiņas attālinātā mācīšanās ieviesa baušķenieku Ratiņiku ģimenē. Lindai Ratiņikai ir astoņi bērni, no kuriem trīs jau ir beiguši skolu, bet pieci vēl mācās Vecsaules pamatskolā.
«Tehnoloģijas mājās pirms tam lietojām ļoti maz, bija tikai viens vecs dators un man planšete, tā ir  vajadzīga, jo mācos par pedagoģi. Nopirkām vienu jaunu klēpjdatoru. Šajā situācijā lūdzu palīdzību – ja ne atdot, tad vismaz uz šo laiku aizdot datoru, un cilvēki arī atsaucās. Vienu datoru ziedoja Pestīšanas Armija – atveda no Rīgas,» stāsta Linda Ratiņika. Rezultātā ir datori, ar ko strādāt.

Sākumā bērniem pieredzes bija maz, un mammai bija daudz jāpalīdz. Šajā ziņā esot daļēji paveicies, jo viņai pagājušajā nedēļā vēl bija slimības lapa, varēja nākt prasīt padomu. Šonedēļ mamma jau būšot darbā, tad bērniem būs jātiek galā pašiem. Vecāku atbalsts gan iznākot diezgan liels.

«Esmu nopirkusi maksas pieejamību portālam uzdevumi.lv – tad var iepazīties arī ar uzdevumu atrisinājumiem. Ja netiekam visi galā, tad meklējam, kā risināt. Visgrūtāk pašlaik ir tieši ar sestās un devītās klases matemātiku. Cenšos gan palīdzēt nevis tieši ar risinājumiem, bet gan ievirzīt ar domu, kāds varētu būt pareizais atrisinājuma ceļš,» stāsta L. Ratiņika.




Rundāles novadā pieņem ārkārtas izaicinājumus



Rundāles novada Pilsrundāles vidusskolā darbojas attālināto mācību norises kārtības noteikumi. Tajos definēti skolotāju, audzēkņu un vecāku pienākumi un darbības, kas pildāmas laikā, kamēr valstī pastāv ārkārtas situācija saistībā ar «Covid-19» izplatības ierobežošanu.

Noteikumi paredz, ka pirmskolā (5 – 6 gadi) un 1. – 2. klasē skolotājs noskaidro regulāras saziņas iespējas ar vecākiem, sniedz instrukcijas un norādījumus par veicamajiem uzdevumiem mājās nedēļai saskaņā ar sagatavotu darbu mapi. Savukārt 3. – 12. klasēs atbilstoši stundu sarakstam nodrošina mācību darbu pamatā ar e-klases, uzdevumi.lv, soma.lv platformu palīdzību. Ja rodas nepieciešamība, drīkst izmantot citu IT rīku palīdzību, paskaidroja Pilsrundāles vidusskolā.

Liels atbalsts – sociālais pedagogs
Daiga Saka, vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā, ir atbildīga par mācību norisi attālināti. «Bauskas Dzīvei» viņa elektroniski raksturoja jauno situāciju:
«No pagājušās pirmdienas, 23. marta, Pilsrundāles vidusskolā, tāpat kā visās izglītības iestādēs Latvijā, mācības notiek attālinātā režīmā. Mums visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem, gan vecākiem – tā ir jauna pieredze, tāpēc sekmīgs darbs var noritēt tikai sadarbojoties. Jaunā situācija ieviesusi arī izmaiņas mācību darba plānošanā. Nodrošinām mācības attālināti pirmsskolā 5 – 6 gadu vecuma grupā un 1. – 12. klasēs izglītojamajiem.»

Jau brīvdienu laikā noskaidrotas regulāras saziņas iespējas ar vecākiem – kā skolotājs nodos ziņu un kā vecāki informēs skolotāju par bērna mācībām – e-pasts, «WhatsApp» grupa u. c. pieejamie veidi, noskaidrots konkrēts laiks, kad var sazvanīties vai saņemt mācību materiālus, īpaši sākumskolas bērniem. Pedagogi regulāri sazinās ar vecākiem, sniedz norādījumus par veicamo darbu mājās.

Vakarā vai līdz nākamās dienas rīta plkst. 8.40 skolēnam un vecākiem e-klases pastā skolotāji nosūta  instrukcijas  par veicamo darbu mācību priekšmetā un uzdevumus, norāda, kur un kā to atrast, ievieto saites uz mācību materiāliem. Norāda arī, kādus rīkus un platformas izmantot, lai skolēns saņemtu atbildes un iegūtu atgriezenisko saiti.

Dienā, kad skolotājam ir mācību stunda, viņš ir sasniedzams skolēnam no plkst. 8.40 līdz 16 («Skype», «WhatsApp», e-klase u. c.). Tā ir ierakstīts skolas attālinātās mācīšanās kārtībā, bet realitāte rāda, ka darbadiena beidzas dažkārt pat plkst. 22, jo skolēnu darbu iesūtīšanas laiks ir dažāds, prasmes arī nav vienādas, skaidroja D. Saka.

Ja atklājoties, ka skolēns nepiedalās attālinātās mācīšanās procesā, tad sadarbībā ar sociālo pedagogu un klases audzinātāju sazinās un informē vecākus. Ļoti liels atbalsts skolotājiem ir sociālais pedagogs.

Galvenie secinājumi
Attālinātās mācīšanās pirmā nedēļa parādījusi arī problēmas, apkopoti galvenie secinājumi no kolēģu atgriezeniskās saites par mācību procesu šajā laikā, informē D. Saka:
«Skolēni darbus sasteidz, neizlasa uzmanīgi uzdevuma noteikumus, neizlasa un neiemācās teoriju, lai kvalitatīvi izpildītu darbu.  Skaidrojam bērniem un vecākiem, kā jāpielāgojas darbam attālināti. Aicinām skolēnus būt atbildīgiem un mācīties plānot savu laiku. Iesakām vecākiem veidot dienas režīmu. Skolēnus aicinām negulēt līdz pusdienas laikam un nesākt tikai vakarā «pieslēgties» mācību procesam, bet darīt to jau rīta cēlienā. Bērniem pašlaik ir jāmācās vadīt savu mācīšanos un būt atbildīgiem par darba rezultātiem. Ļoti atbildīgiem vajadzētu būt 9. un 12. klašu skolēniem.  Ir problemātiskākas ģimenes, bet mēģinām rast risinājumu.»

Skolotāji saka, ka esot tādā kā virpulī. Visas dienas garumā un vakaros jāspēj atbildēt uz vecāku zvaniem, jāskaidro lietas, ko nesaprot vecāki un arī bērni, jāspēj pārbaudīt bērnu iesūtītos darbus, rakstīt komentārus, norādījumus – dot atgriezenisko saiti katram skolēnam par darba izpildi.

«Mēs visi mācāmies – vecāki un bērni mācās, kā darboties ārkārtas situācijā, ko radījuši ārējie apstākļi. Tā nav mūsu izvēle. Atgriezenisko saiti iegūstam dažādi, atbilstoši skolēnu tehniskajām iespējām. Nekādu viedierīču nav pieciem skolēniem. Tur darbs notiek, izmantojot mācību grāmatas, darba burtnīcas un darba lapas. Saziņa notiek ar vecāku starpniecību telefoniski. Arī šis jautājums tiek risināts. Ir ģimenes, kurās uz trim bērniem ir viens dators. Skolēnu informācijas tehnoloģiju (IT) prasmes ir dažādas,» atklāj direktores vietniece izglītības jomā.

Ļoti pietrūkst kontakta ar skolēniem klātienē. Skolotājiem slodze ir lielāka nekā klātienes mācību procesā. Pedagogi pārsvarā strādā no mājām, bet vajadzības gadījumā arī no skolas, izmantojot visus IT resursus. Viegli tas nav.

Mākslas nodaļā priekšrocība – nelielais audzēkņu skaits
Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienības – Mūzikas un mākslas skolas – mākslas nodaļas vadītāja Inese Mežkaze pastāstīja, ka mākslas nodaļā ir 28 audzēkņi un darba apjoms viņu apzināšanā nav liels, vieglāk piezvanīt un sazināties ar vecākiem un sekot attālināti, kā bērniem veicas, kāda palīdzība vajadzīga.

I. Mežkaze komentē: «Komunikācija notiek e-klasē. Bērnu atsaucība un vecāku izpratne ir tiešām laba. Daži bērni strādā ļoti ātri, jo mācīties no mājām ir kas jauns. Piemēram, 3. klases skolniece Estere Paiča izpildītu uzdevumu atsūtīja jau tās pašas dienas vakarā, lai gan termiņš bija nedēļa... Arī ieteikumus izpildīja ļoti ātri. Ja ir tik neliels audzēkņu skaits, ir iespējams piezvanīt katram un painteresēties, kā sokas. Ir arī kuriozi. Uzdevumā norādīts «saskatīt», bet skolēns aiz pārskatīšanās izlasa «saskaitīt»... Tagad tiešām var izpausties visas radošuma spējas un iespējas.»
 
Uzdevumu izpildē var izmantot otrreiz lietojamus papīrus, katram ir līme un rūtiņu lapas. Ar tehnoloģijām skola palīdz ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem, ja dators izrādās par «vecu». Gadās, ka bērniem nav telefona, viņi mācās 6. un 9. klasē, arī datoru sadalīt grūti. Risinājumus vienmēr var atrast, skola par to ir tikai jāinformē.

«Var noprast, ka bērniem šis process patīk. Grūtāk varbūt dažiem, kam lasīšana nevedas tik labi, tad teksta izpratnei vajag papildu padomu. Ērtāk jūtas tie skolēni, kur ģimenē viens vai divi bērni. Lielākā ģimenē grūtāk visu saskaņot,» rezumē I. Mežkaze.
         
Arī Saulainē mācības turpina piespiedu «neklātienē»
Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība, tāpat kā visa izglītības sistēma, mācību procesu pārkārto atbilstoši krīzes apstākļiem. Par to, kā tas notiek, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja  direktores vietniece mācību darbā Iveta Marušēna:
«Vispārizglītojošo priekšmetu apgūšanā šķēršļu nav, jo darbs notiek e-klases vidē. Arī materiāli pieejami plašā izvēlē. Patlaban e-klasei ir pievienotas papildu opcijas, lai mācības attālināti notiktu pietiekami kvalitatīvi. Priekšmetu pasniedzēji darbus lasa, labo un ar ieteikumiem nosūta atpakaļ audzēkņiem.

Profesionālajos priekšmetos, piemēram, lauksaimniekiem, ir iespēja pievērsties novērojumiem dabā, apsekot sējumus, gatavot tehniku. Topošajiem pavāriem praktiskās iespējas ir ierobežotas, taču arī viņi internetā var atrast pietiekami daudz pamācošu un izglītojošu materiālu un pieredzes stāstu. Sarežģītākus programmas tematus gan atliekam uz nedaudz vēlāku laiku.»

Students 1. kursa viesmīlības specialitātē, kurš savu vārdu nevēlējās nosaukt, teica: «Mācību uzdevumos viss ir saprotams, e-klasē visu var izpildīt. Neskaidrību gadījumos sazvanāmies, skolotāji ir pieejami.»

Agnese Sorokina, viesmīlības specialitātes 3. kursa studente, atzīst, ka tagad ir sarežģītāk... Laikam tāpēc, ka neierasti. Iepriekš daudzus it kā sīkumus varēja noskaidrot vai nu no kursabiedriem, vai skolotājiem. Tagad nedaudz jāgaida. Tomēr galvenais, ka ģimenē visi veseli.