Strādā no mājām. Kā?

2020. gada 31. marts 00:00

Svarīgi ir strukturēt dienu, lai darbs būtu produktīvāks.

Darbs no mājām pašlaik – ārkārtas situācijā – daudziem nav izvēles jautājums. Tāpēc ir vērts ievērot dažus priekšnoteikumus vai padomāt, kā darbu varētu padarīt efektīvāku.

Neviens birojā nestrādā astoņas stundas no vietas. Ir pusdienlaiks, ir vienkārši brīdis, kad sagatavo kārtējo kafiju, ir izstaipīšanās, dažādu lietu pārrunāšana ar kolēģiem un, būsim godīgi, arī vienkārša pļāpāšana, kas ir pilnīgi nesaistīta ar darbu.

Turies pie dienas plānojuma!
Tikai tāpēc, ka strādā no mājām, tev nav jābūt visu laiku pie datora. Ir ieteicams ievērot dažus noteikumus, lai tu kā darbinieks, kurš strādā no mājām, būtu pēc iespējas produktīvāks.

Svarīgi ir nedaudz strukturēt dienu, piemēram, cikos sāksi darbu. Ir cilvēki, kuriem vieglāk ir to sākt pulksten piecos no rīta, bet citiem viss sākas divpadsmitos. Tieši tāpēc arī ārvalstīs arvien biežāk lietots darbs no mājām, lai ļautu darbiniekam būt produktīvākam, pašam izveidojot savu darba režīmu. Darbs no mājām ļauj tev rīta stundas veltīt ģimenei, kā arī pavingrot, izskriet rīta skrējienā. Nevajag justies vainīgam, ka birojos darbs sākas astoņos, – tieši tāpēc tu esi privileģētā situācijā un atrodies mājās.

Taču, lai darbs būtu produktīvs, ir jāsaprot un, galvenais, jāievēro savas dienas plānojums. Tagad jo īpaši svarīgi, jo bērni mācās un visu dienu pavada mājās, tāpēc jāieplāno laiks viņiem. Ir tikšanās, kurām jāpakļauj dienas režīms. Vārdu sakot, plānošana palīdz būt produktīvam, nevis kādu dienu aiz slinkuma izkāpt no gultas divas stundas vēlāk, tad jau pusdienlaiks klāt, mīļākais seriāls arī, un mājinieki jau atgriezušies. Diena būs izbojāta, produktivitātes – nekādas.

Izliecies, ka ej uz biroju!
Svarīgi ir pārdomāt sava darba vidi. Darbistaba ir ideāls variants, taču ne tuvu visiem ir tāds plašums mājoklī. Labs variants ir kāda norobežota vide, kāds stūrītis, savs rakstāmgalds. Te arī svarīgi nebaidīties no šādiem vairākiem «stūrīšiem» – varbūt rakstīt ērtāk ir pie galda, bet zvanus veikt uz dīvāna. Nevajag sevi iegrožot, kā tas būtu jādara birojā. «Tomēr ir svarīgi, lai būtu vieta dzīvoklī, kurā darbs nekad netiek veikts. Piemēram, būs grūti naktī atpūsties, ja uz naktsskapīša stāvēs dators ar atvērtu darba e-pastu,» iesaka organizāciju un produktivitātes konsultante Džūlija Morgenšterna (ASV).

Svarīgs arī apģērbs. Ja darbs no mājām ir īslaicīgs, varbūt būs neviltots prieks par iespēju visu dienu pavadīt pidžamā. Taču, ja darbs ir uz ilgu laiku vai esi pieņēmis lēmumu birojā nestrādāt «nekad vairs», vērts dienu sākt tā, it kā dotos uz biroju – atbilstošās drēbēs, uztaisot kafiju un sēžoties pie datora. Savukārt darbadienas beigās, lai nu cikos kuram tā ir – pārģērbties mājas tērpā, aizvērt datoru un veltīt laiku sev, ģimenei, hobijiem.

Darbs no mājām nenozīmē tam veltīt vairāk laika – ir skaidri jānosprauž robežas, ka pulksten četros no rīta vai desmitos vakarā «nelidosi» pie datora tikai tāpēc, ka citam kolēģim tā gribas. Taču ir jāvienojas par tā saucamajām kontaktstundām – ir jābūt skaidram laikam, kad varat pārrunāt darba lietas, lai otram nebūtu ik pārdesmit minūtes jāver vaļā e-pasts un jāgaida atbilde. Ir svarīgi būt pieejamam, kad tas ir norunāts vai kad ir plānota videokonference.

Augšā žakete, apakšā – čības
Videokonferencē tikās arī, piemēram, Eiropas Savienības valstu līderi, kad sprieda par nepieciešamību slēgt bloka ārējo robežu. Šādā veidā pašlaik notiek lekcijas daudzās augstskolās. Un nekad īsti nevar zināt, kur lektors vai ministrs tobrīd atrodas – varbūt virtuvē, jo tur ir vienīgā baltā siena, kas ir ieteicamais fons, lai šādi sarunātos, bet varbūt savā darbistabā, taču ar čībām kājās.

Cilvēks nav paradis atklāt publiski savu mājvietu, un tas ir tikai saprotams. Tāpēc ir vērts ievērot dažus noteikumus, lai videokonferences laikā nebūtu mulsinošas situācijas. Pirmkārt, apģērbs. Nav jābūt obligāti uzvalkā, taču nevajadzētu sēdēt kameras priekšā arī pidžamā (vismaz ne augšā) vai priekšautā.

Tērpa izvēlē jāņem vērā organizācijas ierastā kultūra – iespējams, liela uzņēmuma vadītāja izvēlēsies ierasto lietišķo kostīmu, bet kādas reklāmas vai mediju aģentūras darbinieki jutīsies ērti arī krekliņos un raibās blūzēs. «Pielāgojiet savu izskatu personai, ar kuru sarunāsities! Domāju, ka šajā laikā gan cilvēki varētu būt vairāk piedodoši, etiķete var palikt nesvarīgāka,» runājot tieši par ārkārtas apstākļiem, saka ASV Palmbīčas etiķetes skolas dibinātāja Žaklīna Vaitmora.

Otrs – kameras novietojums. Tā ir jānovieto tā, lai runātājs būtu skaidri redzams. Būs neveikli visiem, ja viens runātājs būs redzams ar plašu grāmatu plauktu aiz muguras, bet cits – ar pusi no sejas. Svarīgs arī fons – jāatrod pēc iespējas neitrālāka vieta, kur novietot datoru. Ideāls variants ir siena istabā vai grāmatu plaukts. Arī logs nav slikts variants. Taču fons nav tik svarīgs, cik pirms tam apskatīt, vai kamerā nav redzamas liekas lietas, piemēram, iekostas sviestmaizes blakus datoram.

Svarīgs aspekts ir arī izvairīties no momentiem, kas videokonferences laikā var novērst uzmanību – izslēdziet skaņu telefonam, aizveriet telpas durvis, ja dzīvoklī ir mājdzīvnieks, pabrīdiniet mājiniekus, ka uz stundu būsit tiešraidē, un tamlīdzīgi!

Modinātājzvani
Pie darba vides pieder arī apkārtējie trokšņi. Kādam vajadzīgs pilnīgs klusums, kādam fonā vajag televīziju vai radio. Darba vidē šo nevar regulēt, taču mūziku klausīties austiņās var arī birojā. Vai tas ir traucēklis vai absolūti nepieciešams, jāsaprot katram pašam. Dažādās straumēšanas vietnēs ir atrodama mūzika, kas liek koncentrēties, mūzika, kas nomierina. Katram darba veidam un cilvēka tipam savs.

Eksperti iesaka, ka šos mūzikas ierakstus var izmantot arī kā taimerus – proti, laiku, kad ir jāpaņem pauze. Īpaši svarīgi tas ir, strādājot no mājām, kad tu aizsēdies un pacel acis, kad esi drukājis tekstu jau trīs stundas pēc kārtas. Acis sāp. Birojā tas nav iespējams, jo apkārt ir kolēģi – tie ik pa laikam novērš uzmanību. Tāpēc fona trokšņi var būt arī kā modinātājzvans – kad dziesmu saraksts galā vai radio ieskanas kārtējais ziņu izlaidums, laiks atpūtināt acis. Starp citu, par modinātājzvanu mājas apstākļos var izmantot arī veļasmašīnu, ja nepatīk intensīvs troksnis, nevarēs nedzirdēt, kad ieslēdzas centrifūgas režīms, tātad laiks piecelties no krēsla vai dīvāna!

Šādas pauzes vajag izmantot arī pusdienām – neēdiet tās pie datora! To iesaka arī veselības speciālisti – ēdot pie datora vai skatoties televīziju, tu apēd it kā uz pusi mazāk. Tas attiecas arī uz biroja darbiniekiem, starp citu.

Ar mazu bērnu pie sāniem
Daudzi ārkārtas apstākļos ir spiesti strādāt no mājām, lai gan ļoti labprāt dotos uz biroju. Darbu apgrūtina, piemēram, trīsgadnieks, kurš netiek laists uz bērnudārzu.

Taču ne vienmēr šādas situācijas «piespēlē» ārkārtēja situācija valstī – bērni mēdz slimot, turklāt bieži, un vecāki ne vienmēr izvēlas ņemt slimības lapas. Darba devēji to arvien biežāk atļauj.

Kāda mamma dalās pieredzē: «Kad strādāju mājās, mana pusotrgadīgā meita arī paliek ar mani. Šķiet nesaprātīgi, taču tieši tā spriedze, ka man ir jātiek galā ar viņas pieskatīšanu un izklaidēšanu laikā, kamēr darbam jābūt paveiktam, man palīdz fokusēties. Kad viņa guļ pusdienlaiku vai spēlējas pati, es spēju ieiet superproduktīvā darba režīmā. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem, kuri, jo vairāk darba, jo vairāk izdara – tu iemācies, kā ļoti efektīvi izmantot savu laiku. Brīžos, kad meita vēlas manu uzmanību, es to vienlaikus veltu arī mājas darbiem, kurus būtu darījusi vakarā – ielikt veļu mazgāties, ieslēgt televizoru vai darīt citus mājas darbus, kurus, iespējams, nekad neizdarītu. Darbu sāku darīt tad, kad meita vēl guļ, savukārt uz e-pastiem atbildu vakara stundās.»

Vēl ir jāatceras, ka darbs no mājām nenozīmē, ka jāsēž mājās, ja šodien nav garastāvokļa palikt četrās sienās, var doties savu darbu darīt uz parku.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Strādā no mājām. Kā?

Kategorijas