Labi sadzīvot ir liela māksla

2020. gada 31. marts 00:00

Mīluļu trijotne – zemes, gaisa un ūdens stihiju pārstāvji – vienā iecavnieces dzīvoklī.

Iecavnieces Jolantas Ignates mamma savulaik stāstījusi, ka kādā no jaunākajām skolas klasēm meitenei mājas darbā bija jāapraksta sava nākotnes sapņu profesija. Jolanta esot gribējusi kļūt par dzīvnieku dresētāju cirkā. Tas mammu nepavisam nav pārsteidzis, jo mājas suņi vienmēr bijuši labi izskoloti. Visi pratuši, kā Jolanta saka, «elementārās suņu gudrības – dot ķepu, gulēt, sēdēt, padot balsi, atnest kociņu, staigāt uz pakaļkājām, griezties uz riņķi, skriet caur kājām».

Visdažādākās cihlīdas
«Bērnībā, cik sevi atceros, mums vienmēr ir bijuši mājdzīvnieki, tiesa gan, vai nu kaķis, vai suns, bet nekas eksotiskāks. Iespējams, tādēļ pašlaik mājās ir akvārijs un papagaiļi,» stāsta Jolanta Ignate, E. Virzas Iecavas bibliotēkas vadītājas vietas izpildītāja. Akvārijs mājās esot apmēram piecus gadus. Kad pārvākušies no privātmājas uz dzīvokli, ilgu laiku nav bijis neviena dzīvnieka, bet meitiņai Lauriņai ļoti gribējies kādu dzīvu radību mājās un Jolantai pašai arī.

Tā kopīgi tika nolemts iegādāties saldūdens akvāriju. Sākumā bija 30 litru akvārijs, tad 80 litru, tagad jau 250 litru, nu jau Jolanta ir sapratusi, ka viņai ļoti patīk «akvāriju lietas», tādēļ tiek kaldināti plāni nākotnē iegādāties vēl lielāku, ap 700 litru tilpuma, akvāriju.

Jolantas lielajā akvārijā dzīvo cihlīdas. Viņa daudz pētījusi, vākusi informāciju un lasījusi internetā par šīm zivīm – tika meklētas sugas, kuras spēj savstarpēji labi sadzīvot. «Cihlīdas ir ļoti izturīgas un krāšņas zivis, manā akvārijā to ir 18 – vesels «zoodārzs», jo tur ir gan leopardcihlīdas – brūnas ar plankumiem kā leopardam, zebru cihlīdas – tumšas ar melnām svītrām un citas mazāka izmēra cihlīdas, kā arī divi diezgan palieli sami un, protams, kā tautā sauc, papagaiļcihlīdas, kuras ir iespaidīgas sava izmēra dēļ un ir spilgti oranžā krāsā – īstas skaistules.

Žanis un Rodžers – modinātājzvans
Ja jau tiek minēti papagaiļi, jājautā, kā klājas Jolantas papagaiļiem. Ģimenē ir divi papagaiļi – viļņpapagailītis Žanis, ko atdevis iepriekšējais saimnieks. Jolanta sākusi meklēt un pētīt informāciju par papagaiļiem un skatīties filmiņas youtube.com, tur arī nejauši atradusi ziņas par ļoti gudru žako šķirnes papagaili Grišu un sapratusi, ka mājās būs arī žako. Šīs šķirnes putns Rodžers jau savulaik ir bijis «Bauskas Dzīves» zvaigzne. Zinot Jolantas, dzīvnieku skolotājas, talantus, jautāju, ko pēc iepriekšējās pieminēšanas reģiona presē Rodžers ir iemācījies.

Sasniegumi esot ļoti labi, Jolanta joko: «Pa šo laiku Rodžers ir iemācījies mēdīšanās skaņu un prasmi pabiedēt. Kad iet garām būrim, viņš piepūšas un saka: «Būūūūu!» Ir iemācījies no rītiem modinātāja signālu. Tas nu ir kas tāds, kas kaitina. Kad nav jāceļas agri un var pagulēt, nezvana modinātājs, bet «zvana» Rodžers. Skaņa ir precīzi nokopēta, un saimniekus ir izdevies pamodināt uzreiz.

Mince – «dakterīte»
«Nebijām plānojuši iegādāties sev kaķi, bet viņa mums vienkārši pieklīda. Ļoti žēl bija atstāt šo mīlīgo kaķi uz ielas, jo varēja saprast, ka viņa ir nesen palikusi bez mājām, droši nāca klāt un mīļojās,» par Minces ienākšanu ģimenē stāsta Jolanta. Viņa turpina: «Tajā laikā mammai bija veselības problēmas, arī pēc slimnīcas vēl nebija īsti atlabusi, Mince vienmēr leca klēpī, murrāja, ņurcīja ar ķepām – «ārstēja», un mamma diezgan ātri atguvās. Sakritība vai placebo efekts, bet esam pārliecināti, ka Mincīte palīdzēja.»

Jolanta nevar vairs ikdienu iedomāties bez saviem mīluļiem: «Mēs savā ģimenē visi ļoti mīlam dzīvniekus. Ja vien dzīvojamā platība atļautu, tad dzīvniekiem tiktu atvēlēta atsevišķa istaba. Visi savā starpā ir saraduši un labi sadzīvo. Mince vairs neskatās ar kāru aci uz akvārijā peldošajām zivīm vai pa istabu lidojošajiem putniem, tomēr bez uzraudzības viņus vienus nekad neatstājam.
Ar Jolantu sazvanāmies pa telefonu, lai vēl pārrunātu kādas lolojumu sadzīvošanas nianses. Kad saruna jau iet uz beigām, žako Rodžers arī «iekrīt» mums pa vidu ar savu «čau!». Nu skaidrs – audience, kaut attālināta, ir beigusies.

VETERINĀRĀRSTES IETEIKUMI

Skaidro AGNESE KRŪMIŅA, Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārste:

Zivju izvēle: ir plēsīgas vai miermīlīgas zivis, saldūdens vai jūras sāļā ūdens iemītnieces, to vajadzības un spēja sadzīvot ir pavisam atšķirīga. Zivju biezība akvārijā ir svarīga, aprēķins – 1cm zivs garums uz 1 litru ūdens. Ja zivju būs par daudz, gan tām būs stress, gan vajadzīga biežāka kopšana un tīrīšana.

Svarīgs ir akvārija tilpums – jo lielāks akvārijs, jo mazāk apkopes tas prasa, protams, tas atkarīgs arī no zivju daudzuma. Jo lielāks akvārijs ar dabisku mikrovidi – grunts, augi, gliemeži, dažādas zivis, gan grunts, gan peldošās – jo labāk. Viss iekļaujas bioloģiskajā apritē, un mazāk uzkrājas atkritumu produkti. Augi patērē zivju mēslus, peldošo neapēsto barību apēd uz grunts dzīvojošās zivis.
Nepieciešams arī akvārija tilpumam atbilstīgs filtrs un aerators, abi regulāri jātīra, un te atkal – jo mazāks akvārijs, jo tas biežāk būs jādara.

Trešdaļa akvārija tilpuma ūdens ik nedēļu jānomaina, ūdenim jābūt nostādinātam. Akvāriju pilnībā tīrot, nedrīkst izmantot ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus, var izmantot sodu, protams, pēc tam kārtīgi izskalojot trauku. Grunti, pilnībā tīrot akvāriju, var kārtīgi izskalot un tad apmēram 40 minūtes vārīt, tas nogalinās visus patogēnus, kas varētu uzkrāties gruntī.

Akvāriju nedrīkst novietot tiešos saules staros (pie loga), tas aktivizē aļģu savairošanos akvārijā: kļūst zaļš stikls, viss akvārijā apaug ar zaļu kārtu, kā arī vasarā neliels akvārijs tiešos saules staros var uzkarst.

Zivis iesaku vienmēr iegādāties no zināmām un pārbaudītām audzētavām, jo citādi var ievazāt dažādas slimības, parazitozes, ar kurām tiks aplipinātas veselās akvārija iemītnieces. Ideāli, ja ir vēl kāds mazāks papildu akvārijs, kur tikko iegādātās zivtiņas ievietot «karantīnā» uz 14 dienām, lai novērotu un, iespējams, pamanītu kādas slimības pazīmes.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labi sadzīvot ir liela māksla

Kategorijas