BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apstiprina Bauskas pilsētas paplašināšanu

Uldis Varnevičs

2020. gada 31. marts 00:00

138
Apstiprina Bauskas pilsētas paplašināšanu

Iedzīvotāju negatīvo nostāju deputātu vairākums neņem vērā.

Bauskas novada domes sēdē pagājušajā nedēļā deputāti lēma par Bauskas pilsētas teritorijas paplašināšanu, iekļaujot apkārtējos ciemus. Vairākums nobalsoja par šo lēmumu, paredzot, ka pilsētas teritorijā iekļauj Bērzkalnu, Janeiku, Jauncodes, Elektriķu un daļēji Mūsas ciemu.

Lēmums saistīts ar Bauskas novada teritorijas plānojumu, un šīs izmaiņas gan pagastos, gan kopējā sapulcē Bauskā apspriestas jau vairākus mēnešus. Jāatzīst, ka neapstrīdamus argumentus nespēja piedāvāt nedz novada dome,
nedz ciemu pievienošanas pilsētai pretinieki.

Maksājumi nemainīšoties
Jautājuma apspriešanas ievadā Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas teritorijas plānotāja Dace Platonova informēja, ka viens no galvenajiem šāda lēmuma iemesliem – ciemi jau ir saplūduši ar pilsētas teritoriju, un izveidojusies kopēja infrastruktūra. Attiecīgi lēmums tikai apstiprinās to, kas noticis jau praksē.

Viņa norādīja, ka nav pamatotas informācijas par to, ka pieaugs nodokļu maksājumi iedzīvotājiem, kurus pievienos pie pilsētas, kā arī virkne citu maksājumu, par kuriem klīda baumas, ir sadomāti. «Adrešu maiņa uzņēmējiem notiks automātiski, bez maksas,» sacīja D. Platonova. «Tāpēc arī rakstījām lēmumprojektā, ka būtiskas finansiālas ietekmes nav arī uz pašvaldības budžetu. Šīs izmaiņas nav jāsavieno ar lēmumu īpašumiem mainīt lietošanas mērķi,» uzsvēra speciāliste.

Bauskas novada domes nekustamo īpašumu nodaļa apkopo ielas, kurām jāmaina nosaukumi. D. Platonova norādīja, ka ielu nosaukumus tāpat būtu bijis vēlams mainīt, jo ik pa brīdim gan pilsētā, gan tuvajos ciemos saņem vēstules, kuras domātas viena un tā paša nosaukuma ielas iemītniekiem.

Aptaujas kā arguments
Virkne deputātu bija pret lēmuma pieņemšanu. Galvenais arguments – visas aptaujas, visas tikšanās uzrādījušas vienu – lielākā daļa iedzīvotāju ir pret pievienošanos pilsētai.

«Pati dzīvoju Jauncodē. Pirmajā aptaujā Jauncodes iedzīvotāji bija ļoti negatīvi noskaņoti. Redzu, ka arī otrajā aptaujā, kur no Jauncodes piedalījās 282 iedzīvotāji, 243 ir pret apvienošanos. Pati esmu par, bet kā deputāti mani ievēlēja iedzīvotāji, un tāpēc balsošu pret šo lēmumprojektu. Pat ja tas būtu vajadzīgs «megaprojektiem», kurus turklāt, ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, nevarēsim īstenot, es balsošu pret,» savu nostāju pamatoja deputāte Mārīte Ķikure. Viņa akcentēja, ka otrajā aptaujā piedalījās 861 dalībnieks un lielākā daļa balsoja pret. Daļa deputātu vienalga pauda viedokli, ka kaut kādas izmaksas tomēr būs, tiesa, tā arī īsti nenorādot, kā tieši to aprēķināt.
Citi deputāti uzsvēra, ka iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā. «Mēs ignorējam iedzīvotāju vēlmes un aptaujas. Neesam varējuši izskaidrot, kāds ir ieguvums, to nesaprot arī iedzīvotāji,» pauda Aleksandrs Novickis. «Bija iespēja uzklausīt iedzīvotāju viedokli, kas ir krasi pret šādām izmaiņām. Mēs neesam spējuši pārliecināt iedzīvotājus, ka šī apvienošana būs par labu, un nevaram ignorēt iedzīvotāju viedokli,» teica Andris Arcimovičs. «Neredzu, ka būtu atbildēts uz iedzīvotāju iebildumiem. Iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā,» sacīja Juris Landorfs.

Loģisks un nepieciešams
Citi deputāti atbalstīja lēmumu. «Biju pēdējā apspriedē Bauskā. Tur sanāca katrs ar savām «sāpēm», bet tās bija vairāk emocionālas sāpes. Ne visi argumenti pret apvienošanos ir pamatoti, vairāk sadzirdēju viedokļus par,» teica I. Nagņibeda. «Projekts ir loģisks un pamatots. Neredzu, kā tas negatīvi varētu ietekmēt, pilsētas paplašināšana nāks tikai par labu iedzīvotājiem,» pauda Jānis Dūmiņš. «Tas ir loģisks lēmumprojekts, jo pilsēta ir «izpletusies» iepriekšējos gados, un tas tikai sakārto situāciju. Arī ielas – tas nav labi, ka nelielā teritorijā ir ielas ar vienādiem nosaukumiem,» savu viedokli pauda Raitis Ābelnieks, norādot, ka arī viņš savā pastkastītē ir saņēmis sūtījumus, kas domāti citas ielas iedzīvotājiem. «Viņi jau dzīvo pilsētā, cilvēkiem nekas nemainīsies,» teica Gatis Skurba.

«Es tomēr skatītu plašākā mērogā šo jautājumu. Dalībnieku aktivitāte aptaujās bija maza, un, uzskatu, ka to skaits, kas atbalsta, ir daudz lielāks. Vienkārši neatnāca un nepiedalījās. Tas ir pamatojums, kāpēc jāatbalsta mūsu viedoklis,» diskusijas noslēdza Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.

Ar deviņām balsīm lēmumu pieņēma. Par saistošajiem noteikumiem, kas apstiprina jaunās Bauskas pilsētas robežas, lēma Harijs Niedra, Arnolds Jātnieks, Rudīte Čakāne, Gatis Skurba, Voldemārs Čačs, Inita Nagņibeda, Jānis Dūmiņš, Raitis Ābelnieks un Agris Mustermanis. Pret bija Mārīte Ķikure, Uldis Kolužs, Andris Arcimovičs, Aivija Kursīte, Aleksandrs Novickis, Juris Landorfs un Valdis Veips.

Tālāk strādās administrācija
Tomēr lēmums ir pirmais solis, pārējais vēl jāīsteno praksē. «Domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi apstiprina Bauskas pilsētas robežas un Bauskas novada teritoriālā iedalījuma vienības Codes, Ceraukstes un Īslīces pagasta robežu aprakstu un robežu karti. Saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu triju darb- dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniski jānosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai atzinuma saņemšanai,» informē D. Platonova. Pēc atzinuma saņemšanas lēmumu publicēs «Bauskas Novada Vēstīs», un tad saistošie noteikumi stāsies spēkā.

«Nākamais darbs, kas būs jāveic, saistīts ar administrācijas procedūrām, kas lielākoties ir nekustamo īpašumu nodaļas pārziņā. Esam diskutējuši par to, ka vislabāk būtu veidot darba grupu, kas risinātu visus šos jautājumus pēc noteikumu apstiprināšanas. Piemēram, vispirms vajadzētu izvērtēt ielu maiņas nosacījumus – cik un kas jāmaina. Grūti pateikt, kāds laiks tam būs nepieciešams. Gribētos līdz gada beigām visu sakārtot, bet laiks rādīs,» tuvāko nākotni prognozē D. Platonova.