BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā strādā sociālie darbinieki krīzes apstākļos?

Ligita Asare

2020. gada 27. marts 00:00

65
Kā strādā sociālie darbinieki krīzes apstākļos?

Izskan vairāki priekšlikumi, arī šis – iedzīvotāju uzklausīšanai varētu piesaistīt pašlaik mazāk noslogotos pašvaldības darbiniekus.

«Bauskas Dzīve» nedēļas sākumā aptaujāja Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldību sociālos dienestus par aktivitātēm un iniciatīvām, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības «Covid-19» izplatību un valstī noteikto ārkārtas situāciju. Īpaši akcentējām jautājumus par to, ko sociālie darbinieki veic, lai identificētu un sevišķu uzmanību veltītu tieši veciem, vientuļiem cilvēkiem, kuri līdz šim nav bijuši sociālā dienesta redzeslokā. Arvien vairāk cilvēkiem tiek noteikta pašizolācija – vai pašvaldības var palīdzēt iedzīvotājiem ar telpām pašizolācijas vajadzībām? Sakarā ar attālinātajām mācībām izglītības iestādēs skolēni vairs nesaņem brīvpusdie-
nas – kā ir tagad ar siltu ēdienu mājās bērniem sociālā riska ģimenēs?

Palīdzības lūgumi Vecumniekos nav saņemti
Vecumnieku novada sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča pastāstīja, ka dienests ir izvietojis rakstiskus paziņojumus visās iespējamās vietās novada teritorijā, arī internetā, sociālā tīkla «Facebook» lapā. Tiek aicināti pieteikties vai pieteikt citus gados vecus un vientuļus cilvēkus, kam nepieciešama palīdzība saistībā ar ārkārtas situāciju. Bet, tā kā vairums šīs kategorijas ļaužu visvieglāk sasniedzami telefoniski, tad sociālā dienesta darbinieki ir sazinājušies arī tieši. Visi iedzīvotāji, kas ir dienesta redzeslokā, esot apzināti. Līdz šim nav saņemts neviens palīdzības lūgums saistībā ar ārkārtas situāciju.

I. Jankeviča skaidroja, ka dienesta kompetencē nav rūpēties par palīdzību ar telpām cilvēkiem, kuriem jāatrodas 14 dienu pašizolācijā vai karantīnā, tāpēc šādas iniciatīvas dienestam nav; pašvaldībai arī nav tam piemērotu telpu. Šādu iespēju iedzīvotājiem novadā piedāvā tūrisma uzņēmēji «Makšķernieku paradīzē» Valles pagastā.

Bijusi tikšanās ar skolu direktoriem, kurā skolas aicinātas informēt sociālo dienestu, ja kādā ģimenē vajadzīga palīdzība; pašlaik nav plānots pievest brīvpusdienas skolēniem mājās. Trūcīgās ģimenes kā allaž saņem pārtikas pakas. Bet dienests ir lūdzis līdzcilvēkus informēt par konkrētiem gadījumiem, lai varētu rīkoties papildus. I. Jankeviča uzsvēra, ka sociālais dienests darbojas atbilstīgi likumam; ja būs nepieciešams, izmantos pabalstus vai pārtikas paku piešķiršanu konkrētās situācijās.

Iecavā ir gatavi ātri reaģēt Iecavas novada sociālā dienesta vadītāja Sigma Strautmale pastāstīja, ka pagaidām palīdzības lūgumi pārtikas piegādei saistībā ar ārkārtas stāvokļa noteikšanu nav saņemti, kā arī dienests nav veicis īpašu to veco, vientuļo cilvēku apzināšanu, kuri līdz šim nav bijuši dienesta aprūpējamo lokā.

Viņa uzsvēra, ka dienesta mobilā aprūpes grupa ir gatava ātri reaģēt un sniegt palīdzību gan pārtikas piegādē, gan transportēšanai konkrētām vajadzībām; ir iespēja palīdzēt ar pārtikas paku piešķiršanu.

«Mūsu novadā visiem ir informācija un kontakti, lai sasniegtu sociālo dienestu. Mēs problēmas risinām, kad tās ienāk, – tad un tūlīt,» sacīja S. Strautmale. Viņa atklāja, ka pašlaik ir rasts teorētisks risinājums bērnu izmitināšanai iespējamiem gadījumiem, ja vecākiem jāārstējas slimnīcā. Pašlaik šim nolūkam iecerēts izmantot skolas bijušā internāta telpas un virtuvi. Sociālā riska ģimenēm tiek piegādātas pārtikas pakas mājās. Pēc skolas ieteikuma papildu pakas piegādā konkrētām ģimenēm, kurās ir skolēni.

Būs signāli – dienests Rundālē tiem pievērsīsies

Rundāles novada sociālā dienesta darbiniece Sandra Upīte, kas pašlaik aizvieto arī dienesta vadītāju, paskaidroja, ka pagaidām nav mērķtiecīgi apzināti vecie un vientuļie cilvēki, kuriem būtu nepieciešama palīdzība saistībā ar ārkārtas situāciju. «Pašlaik nav saņemts neviens palīdzības lūgums; ja būs signāli, tad arī dienests reaģēs,» pauda speciāliste.

Viens novada iedzīvotājs ir vērsies ar lūgumu palīdzēt ar mitekli pašizolācijai. S. Upīte skaidroja, ka sociālajā centrā nav iespējams šādus cilvēkus izmitināt, jo tur dzīvo veci ļaudis, kuriem iespējamā saslimšana ar vīrusu var būt nāvējoša. Viņa uzskata, ka cilvēkiem pašizolācijas nolūkam jāmeklē apmešanās iespējas viesnīcās. Sociālā darbiniece atzina, ka pašlaik nav domāts, lai riska ģimenēs dzīvojošie skolēni būtu nodrošināti ar siltām pusdienām to brīvpusdienu vietā, kuras saņēma skolā. Trūcīgās ģimenes saņem pārtikas pakas tāpat kā iepriekš. «Pusdienas noteikti pa mājām nevadāsim,» pauda speciāliste.

Sociālais dienests klātienē pašlaik apmeklētājus nepieņem, bet iesniegumus iedzīvotāji var iesniegt. Samazinājies cilvēku skaits, kas vēršas sociālajā dienestā pēc palīdzības. «Pašlaik ir tāds pieklusuma brīdis, situācija noteikti saasināsies, ilgstošāk turpinoties ārkārtas stāvoklim, kad cilvēki sēž mājās bez darba un naudas,» prognozē S. Upīte.

Bauskā meklē iespējas un risinājumus
Bauskas novada sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska informēja, ka pašlaik nav saņemti signāli par nepieciešamu palīdzību iedzīvotājiem saistībā ar ārkārtas situāciju. Kāds uzņēmējs ir izrādījis iniciatīvu sadarboties ar dienestu šo ļaužu apkalpošanā, kā arī pieteikusies viena brīvprātīgā ar vēlmi palīdzēt. D. Romanovska atklāja, ka ir sastādīts rīcības plāns par atbalstu iedzīvotājiem – dažādām riska grupām gan pašlaik, gan ārkārtas situācijai attīstoties. Šajā nedēļā dienests noteicis un sācis apzināt iedzīvotāju mērķa grupu, kam būtu nepieciešams piegādāt pārtiku vai palīdzēt kā citādi. Tiks apzinātas iespējas par autoveikalu izbraukuma tirdzniecību tuvāk cilvēku dzīvesvietām laukos.

Speciāliste prognozē, ka tuvākajā laikā pieaugs iedzīvotāju vajadzība komunicēt ar sociālo dienestu, lai risinātu krīzes situācijas. Tāpēc, lai veicinātu saziņu, ir iecere noteikt krīzes tālruņa numuru. Iedzīvotāju uzklausīšanai varētu piesaistīt pašvaldības darbiniekus, kas pašlaik ir maz noslogoti.

Ir notikusi saziņa ar izglītības nodaļu, lai noskaidrotu, vai un cik daudz ir skolēnu no riska ģimenēm, kuriem, neapmeklējot skolu, ir risks palikt bez ēdiena. Dienesta vadītāja atzina, ka pagaidām nav skaidrības, kā šo problēmu risinās novadā, par to vēl jādomā.

Par pašizolācijas vajadzību novada iedzīvotāji dienestā līdz šim nav vērsušies. Dienests iesaka pašizolācijas iespējām meklēt privātas apmešanās vietas, kurās šādu pakalpojumu piedāvā par samaksu. Pašlaik Bauskas novada Tūrisma informācijas centrs vēsta par vairākiem viesu namiem pašizolācijai – brīvdienu mājā «Baltās anemones» Mežotnes pagastā un kaimiņu novados – atpūtas bāzē «Makšķernieku paradīze» Valles pagastā, motelī «Brencis» Iecavas novadā. «Ja šādā situācijā nonāks cilvēki no sociālā riska ģimenēm, tad būs jāvērtē iespējas palīdzēt,» pauda D. Romanovska.

Saistībā ar ārkārtas situāciju mainīta arī komunikācijas forma darbam ar sociālā riska ģimenēm, kuras ir dienesta redzeslokā. Sociālā dienesta ģimeņu asistenti ar šīm ģimenēm sadarbojas attālināti, aktualizēts arī situācijai atbilstīgs saturs konsultācijām. Šonedēļ vecākiem atgādināja par attālinātām mācībām skolā, kā arī pārjautāja – vai ir pietiekama pārtika ģimenei, kā arī sniedza padomus, kā pagatavot dažādus ēdienus no vienkāršiem un lētākiem produktiem.

UZZIŅAI

22. martā stājās spēkā Valsts prezidenta Egila Levita izsludinātie grozījumi likumos saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības «Covid-19» izplatību. Tie paredz vairākas izmaiņas arī sociālajā jomā, nodrošinot palīdzību maznodrošinātiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, kā arī darba devējiem.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pašvaldība varēs piešķirt pabalstu. Valsts nodrošinās mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50 procentu apmērā no personai piešķirtā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai trīs mēnešu periodā.

Grozījumi paredz arī to, ka gadījumā, ja trūcīgai vai maznodrošinātai ģimenei beigsies pašvaldības sociālā dienesta izsniegtās izziņas derīguma termiņš, tad tas tiks pagarināts uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāro mēnesi pēc šīs situācijas beigām.

Avots: Labklājības ministrija.