Dzīvžoga «frizēšana» trīs kilometru garumā

2020. gada 27. marts 00:00

157

Dzīvžoga «frizēšana» trīs kilometru garumā

Rundāles pils franču dārzs apmeklētājiem slēgts; kopšana un uzturēšana turpinās.

Ar savu daili Rundāles pils dārzā žilbina krokusi, briedumā pumpuri jau agro šķirņu narcisēm un hiacintēm. Ziedoni steidz sagaidīt arī tulpes, kuras savas lapas jau izlaidušas virs augsnes. Valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ pavasara gaidītāko vēstnešu burvība jāvēro no attāluma, jo Rundāles pils dārzs apmeklētājiem slēgts. Visticamāk, tas nebūs pieejams arī krāšņajā tulpju ziedēšanas laikā, prognozē Rundāles pils muzeja parka nodaļas vadītāja vietniece Ieva Reinvalde.

Nezāles jau zeļ
Speciāliste atklāja, ka dārza augi ir pārziemojuši labi. Siltā ziema pasteidzinājusi lazdu ziedēšanu, kā arī kizils jau esot savu pavasara spozmi zaudējis. «Kopumā situācija ir pieņemama, bet, ņemot vērā silto ziemu, būs vairāk jādomā par augu kaitēkļu ierobežošanu, jo tie īsti nav izsaluši. Rozes ir veiksmīgi pārziemojušas, taču ziemai neraksturīgie laikapstākļi ir veicinājuši arī rožu krūmu izplaukšanu, tādēļ pašlaik esam piesardzīgi un krāšņumaugus, kas ir jutīgāki, piesedzam ar džutas maisiem. Tiklīdz vairs nebūs brīdinājumu par aukstuma periodiem, rozes atsegsim,» skaidro I. Reinvalde.

Viņa uzsver, ka patlaban uzmanība pievērsta rožu dārza sakopšanas darbiem, kā arī ir plānots sastādīt heihēru un atraitnīšu stādus parterdobēs. Šonedēļ izlīdzas ar esošajām darbarokām, bet nākamajā nedēļā gan talkā nāks sezonas strādnieces. I. Reinvalde skaidro, ka nepieciešams jau ravēt, jo virza nekur nav pazudusi un lekni zeļ pils dārza dobēs. Netiekot aizmirsts arī par sīpolpuķu mēslošanu, jo pašlaik tām ir nepieciešams mēslojums, kur slāpeklis un fosfora saturs ir apmēram vienādās attiecībās, bet kālija ir vairāk, jo tas nodrošina sīpolaugu augšanu un ziemcietību. Pārējos dārza augus, tai skaitā rozes, plānots bagātināt aprīļa sākumā ar komplekso mēslojumu, kam pievienots nitrifikācijas inhibitors, kas augiem nodrošina slāpekļa pakāpenisku izmantošanu, tā samazinot slāpekļa zudumus.

Apjomīgi darbi
Vienlaikus pašlaik parka teritorijā norisinās arī skābaržu dzīvžoga formēšana, kas iepirkuma ceļā uzticēta SIA «Galantus» speciālistiem, no pils muzeja budžeta atvēlot 24 377 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Iepriekš ar darbiem tikuši galā paši pils dārznieki, bet tagad tie nodoti ārpakalpojumā. I. Reinvalde uzsvēra, ka tik pamatīga formēšana notiekot pirmo reizi. Koriģēšana jāveic, lai vienādotu dzīvžoga augstumu un platumu, kas, gadu gaitā formējot dzīvžogus, ir mainījušies.

«Dzīvžogu pielīdzināšana un koriģēšana ir laikietilpīgs process, un nepieciešamas arī iemaņas šī darba veikšanai. Izmantojot firmu pakalpojumu, mēs varam vairāk novirzīt savu darbaspēku regulārā dārza sakopšanas darbiem, kas arī nav mazsvarīgi. Manos pienākumos ietilpst uzraudzīt paveikto,» teic I. Reinvalde.

Viņa atzīst, ka pagaidām darbu veicēji kļūdas neesot pieļāvuši, bet reizēm tiek ieteikts, kur vēl nepieciešams pielabot kokaugu joslu. «Izbirumi nav konstatēti, bet ir vietas, kur dzīvžogos aug kāds iesējies koka stāds, piemēram, kļava vai osis. Šādā gadījumā tie tiek izrakti, lai neizaug lielāki, jo skābaržu dzīvžogos nedrīkst augt citu koku sugas. Sasējušies stādi ir mazi, izrokot tos, dzīvžogos nerodas tukši posmi,» skaidro Rundāles pils muzeja parka nodaļas vadītāja vietniece.

Nogrieztie zari pašlaik tiekot izmantoti materiālu atbērtnes pamata izveidošanai. Nākotnē ir iecerēts tos šķeldot un izmantot kā mulčas materiālu dzīvžogiem, kas ir ārpus regulārā parka.

Katra dārznieka sapnis
SIA «Galantus» parku dārzniece un darbu vadītāja Agnese Krauze-Johansone, raksturojot darba procesu, smej, ka panika noplakusi un sasniegts noteikts ritms. «Kad pirmajās dienās, vedot zarus ārā, braucām pa teritoriju, likās, ka nekad nespēsim to paveikt. Vēsturiskā dzīvžoga kopējais garums ir 3,9 km, un to kopējā veidojamā platība mērāma gandrīz četros futbola laukumos,» apjomus ar piemēru ilustrē A. Krauze-Johansone. Viņa atklāja, ka iepriekš ir strādāts dažādos objektos, uzņēmumam gana daudz kopjamu koku un dzīvžogu ir Ventspilī, bet vēsturiskā dārzā ir pirmā šāda pieredze.

Nelielu daļu dzīvžoga apcirpt paguvuši jau decembrī, pašlaik būs paveikta aptuveni puse, bet atlikušas vēl vairāk nekā divas nedēļas, kurās «Galantus» sola arī iekļauties. Vidēji dienā sanāk nogriezt ap 160 metru, lēš A. Krauze-Johansone. «Īpašu grūtību nav, sākumā taustījāmies un gāja lēnāk, jo vajadzēja uzķert īsto tehniku, lai viss raiti rit uz priekšu. Sānus griež ar motoršķērēm, augšpusē, kur resnāki zari, tiek izmantotas grieznes,» darbu specifiku ataino SIA «Galantus» pārstāve, piebilstot, ka sākotnēji spēki izsīkuši ātri, bet nu jau muskuļi uzaudzēti, un nogurums iestājas vēlāk.

A. Krauze-Johansone noliedz, ka daiļajam dzimumam būtu par smagu šie uzticētie pienākumi. Tāda esot profesijas specifika, un Latvijā dārznieces vairāk esot sievietes. «Man liekas, ka šāda pieredze ir katra dārznieka sapnis. Tās ir lietas, ar kurām bieži nesastopas. Tas nav tikai kā ikdienā nogriezt visu noteiktā augstumā, te ir smalkas nianses – jāskatās no pils, lai ir vienāda līnija un simetrija, jāraugās, lai ir precizitāte, un, galvenais, nenocirpt par daudz, labāk atstāt garāku zaru, lai var ko labot,» teic A. Krauze-Johansone.

Parastie skābarži dzīvžogam esot ļoti piemēroti, arī daudzos privātmāju dārzos iedzīvotāji tos labprāt izvēlas, lai nožogotu savu teritoriju. Tie ir izturīgi, pietiekami dzīvelīgi, mūsu apstākļiem piemēroti. I. Reinvalde stāsta, ka, izvēloties konkrēto kokaugu Rundāles pils parka dzīvžogam, konsultācijas sniedza Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Arī daudzviet Eiropā piļu un muižu parkos priekšroka tikusi dota skābaržiem. Rundāles pils dārzā tie stādīti divtūkstošo gadu sākumā, un iepriekš bijusi tikai cirpšana, bet formēšanas darbi izpalikuši.

Tagad atlikšot vien uzturēt formu, pamatīga griešana turpmāk nebūs vajadzīga, spriež A. Krauze-Johansone. «Galantus» speciālisti Rundāles pils parka teritorijā darbosies vēl jūnijā, kad norisināšoties dzīvžoga frizēšana, pēc tam gan pielikšot punktu, un pārējais tiks atstāts pils dārznieku pārziņā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvžoga «frizēšana» trīs kilometru garumā

Kategorijas