Atbalsts drošajiem un čaklajiem

2020. gada 24. marts 00:00

262

Valsts finansējums mazo saimniecību dzīvotspējas stiprināšanai.

Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību mazajiem lauksaimniekiem. Finansējums paredzēts 4 miljonu eiro apmērā.

Noteikumi «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība mazajiem lauksaimniekiem» stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis». Projektu pieteikumus varēs iesniegt Lauku atbalsta dienestam (LAD) no 3. jūnija līdz 3. augustam. Atbalsta mērķis ir veicināt iespējas strādāt lauksaimniecības nozarē un motivēt lauksaimniekus integrēties tirgū, kā arī stiprināt mazo saimniecību dzīvotspēju un sekmēt Latvijas reģionu apdzīvotību un ainavu sakoptību.

Vairāki priekšnosacījumi
Lai pretendētu uz naudas piešķīrumu, ir vairāki priekšnosacījumi, kas balstīti uz saimniecību 2019. gada vienotā iesnieguma datiem. Proti, ja lauksaimnieka deklarētās dzīvesvietas vai juridiskā adrese visā laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 1. decembrim ir reģistrēta Latvijā ārpus republikas pilsētām; ja vienotā platību maksājuma vai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma saņemšanai deklarēto hektāru skaits 2019. gadā nepārsniedza septiņus hektārus; ja 2019. gadā tiešo maksājumu atbalstam noteiktā platība bija vismaz 0,3 ha ar laukaugiem, dār-zeņiem, augļu kokiem vai aramzemē sētajiem zālājiem vai no 2019. gada 15. maija līdz 15. septembrim lauksaimnieka īpašumā bija lauksaimniecības dzīvnieki, kas ekvivalenti vismaz vienai liellopu vienībai. Pēc šiem kritērijiem var izvērtēt, vai lauksaimnieks veic lauksaimniecisko ražošanu.

Atbalstu piešķirs kā vienreizēju maksājumu – papildinājumu ES tiešo maksājumu atbalstam, ja lauksaimnieka ES tiešo maksājumu summa par 2019. gadu bija vismaz 100 eiro un nepārsniedza 1200 eiro. Valsts atbalsta summa lauksaimniekam veidos 50 procentus no apstiprinātās ES tiešo maksājumu summas, un lauksaimnieks kopumā varēs saņemt ne vairāk par 1250 eiro, skaitot kopā gan 2019. gada ES tiešo maksājumu atbalstu, gan valsts atbalstu.

Projektu iesniegumus palīdz izstrādāt
Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, atzīst, ka piemājas saimniecībām tie ir nelieli papildu ienākumi, kas dod iespēju iegādāties dārza darbiem visnepieciešamākās lietas – dārza frēzi, sēklas, plēvi un citu – un sākt produkcijas ražošanu. «Visbiežāk šādās saimniecībās viens vai visi ģimenes locekļi strādā arī algotu darbu, bet dzīvo lauku sētā, to sakopj, veido un uztur vidi. Vai šāda veida papildu finansējums, kāds pieejams jau vairākus gadus, būs arī nākamgad, mēs nezinām. Šogad tas bija Zemkopības ministrijas piedāvājums, ko atbalstīja lauksaimnieku organizācijas.

Apzinoties, cik strauji, pat radikāli pasaule var mainīties, daudzi, iespējams, padomās par savas saimniekošanas sākšanu. Varbūt kāds skaista zālāja vietā izveidos dārzeņu dobi, kas kādreiz pie lauku mājām bija tik ierasta. Pašlaik zemnieki, kuri ražo pārtiku vietējam tirgum, ir zelta vērtē.»

Ģirts Krūmiņš, LAD direktors, aicina mazos lauksaimniekus izvērtēt savas iespējas un pieteikties atbalstam šajā pasākuma kārtā: «Pieredze ar klientiem, kuri jau īsteno mazo lauksaimnieku projektus, ir ļoti pozitīva. Ja izvirzītie mērķi ir bijuši izsvērti, sasniedzamie rezultāti izvirzīti objektīvi, tad problēmu tos sasniegt nav. Saimniecības turpina izaug-smi, saimnieko inovatīvi un motivēti. Piemēram, ir radīti dažādi jauni produkti, saimnieki savu produkciju ražo vairs ne tikai savām vajadzībām, bet piedāvā to arī tirgos, ir dažādojuši savas aktivitātes.

Ceturtajā projektu pieņemšanas kārtā pieejamais publiskais finansējums ir 4,1 miljons eiro. Šajā kārtā netiks piemērots reģionalizācijas princips. Atbalsta apmērs vienai mazajai saimniecībai ir 15 000 eiro.»

Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante, skaidro, ka līdz šim naudu sadalīja deviņām reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, kuras izvērtēja pretendentus. «Šogad finansējums ir uz visu Latviju, kas nozīmē, ka, piemēram, salīdzinot teritorijas attīstības indeksu Zemgalē un Latgalē, tas varētu būt labvēlīgāks Austrumlatvijai. Taču visi kritēriji ir publiski zināmi. Visoptimālāk šo atbalstu izmanto nelielas dārzkopju saimniecības, bet var pieteikties arī lopkopības nozarē. Projektu iesniegumus palīdz izstrādāt un sagatavot mūsu konsultanti. Prakse ir tāda, ka 80 procentus saņem pamatlīdzekļu iegādei, bet 20 procentus izmaksā tad, kad sasniegti projektā izvirzītie mērķi.»

Lai dabā tāpat kā dokumentos!
Gundega Vismane, pašnodarbinātā, Bauskas novada Mežotnes pagasta piemājas saimniecībā «Ciņi» audzē dārzeņus. Apsaimniekojamā zemes platība ir nedaudz vairāk kā trīs hektāri. Par šāda projekta iespējām ir ļoti apmierināta un teic, ka atbalsts viņas saimniecībai ir bijis ļoti būtisks.

Gundega uzsver: «Projekta īstenošanas laikā visam ļoti jāseko līdzi, lai darbības dabā tiešām saskanētu ar izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Saprātīgi veidots projekts pārsteigumus nesagādās. Svarīgi, piemēram, lai iegādātie pamatlīdzekļi pildītu vairākas funkcijas un aizvietotu smago roku darbu. Lielākā daļa produkcijas aug laukā, bet siltumnīcā – gurķi un tomāti. Aukstā pavasarī bez kurināšanas neiztikt. Arī pašlaik sals ir pārāk stingrs, tāpēc darba pietiek. Laukā – pavasarī viss, kas agri padodas un ko cilvēki kāro pēc garās ziemas. Sarkanās bietītes audzē, lai iegūtu veselīgo lapu ražu. Rudenī – kartupeļi, kāposti un citi dārzeņi.»

Arī G. Vismanes realizēto projektu vēl izvērtēs LAD, un tad savus ieguldītos 20 procentus līdzekļu atgūs, saņemot tos kā projekta atbalstu.

Zita Smalganoviča, pašnodarbinātā, Vecumnieku novada Kurmenes pagastā arī pēdējos trīs gadus strādājusi ar projektu – atbalstu mazajām saimniecībām. Zitas nodarbošanās ir biškopība, kurā pieredze krāta jau 21 gadu, viņa ir arī Bauskas biškopības biedrībā. Z. Smalganoviča aprūpē ap simts bišu saimes. Projekta finansējumu vērtē kā ļoti nozīmīgu saimniekošanas atbalstu. Varējusi iegādāties jaunu medus sviedi, atjaunots inventārs un stropi. «Papīru» darbu neuzskata par šķērsli un teic, ka speciālistu atbalstu un pretimnākšanu sastapusi gan LAD, gan LLKC. Svarīgi, ka projekta laikā sasniegtais ieņēmumu līmenis (vai standarta izlaide) jānotur vēl divus gadus pēc projekta īstenošanas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atbalsts drošajiem un čaklajiem

Kategorijas