Bauskas un Iecavas novadā – visvairāk kūlas dedzinātāju
2020. gada 24. marts 00:00

Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Zemgalē reģistrēja 678 kūlas ugunsgrēkus, kas ir par 19% vairāk nekā 2018. gadā, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 548. Šajos ugunsgrēkos Zemgalē izdega 771 hektārs teritorijas, kas ir vairāk nekā 30% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu.
Laikapstākļi un nekopta zeme
«Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Sausos un agros pavasaros kūlas ugunsgrēku ir daudz, tie ir plaši un postoši. Tāda situācija bija arī pagājušajā gadā, kad ilgstošā sausuma ietekmē kūlas ugunsgrēki norisinājās lielās platībās, iznīcināja ēkas, automašīnas un izraisīja arī daudzus meža ugunsgrēkus. Izvērtējot aizvadīto gadu ugunsgrēku skaitu, diemžēl nevaru apgalvot, ka, neskatoties uz laikapstākļiem, kūlas ugunsgrēku skaitam ir tendence samazināties. Kamēr daļa cilvēku nemainīs savus ieradumus un strauji nesamazināsies nesakopto teritoriju platības, katru pavasari ievērojamus dienesta resursus veltīsim cīņai ar kūlas ugunsgrēkiem,» skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks majors Raivis Pužulis.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 119 reģistrēti Jēkabpils pilsētā, tālāk seko Dobeles novads ar 98 ugunsgrēkiem un Bauskas novads ar 62, bet Jelgavas pilsētā – 61 ugunsgrēks. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku jeb divi dzēsti Jaunpils novadā, bet Aknīstes un Tērvetes novadā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki katrā no tiem, Viesītes un Rundāles novadā – četri katrā no tiem.
Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits pieauga pusē Zemgales administratīvo teritoriju, turklāt Bauskas, Dobeles un Krustpils novadā kūlas ugunsgrēku skaits pieauga par 50% un vairāk. Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita samazinājums aizvadītajā gadā reģistrēts Engures, Ozolnieku un Skrīveru novadā.
108 izdeguši hektāri
Kopējā kūlas ugunsgrēku platība bija vairāk nekā 771 hektārs, no tiem visvairāk teritorijas jeb 133 hektāri izdega Dobeles novadā, 121 hektārs – Jēkabpils pilsētā un 108 hektāri – Bauskas novadā.
Salīdzinot kūlas ugunsgrēku skaitu Latvijas reģionos, Zemgale ar 678 ugunsgrēkiem ierindojas otrajā vietā aiz Latgales, kur reģistrēti gandrīz deviņi simti kūlas ugunsgrēku.
2019. gadā Latvijā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769 gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumā kūlas degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Salīdzinot ar 2018. gadu, kad reģistrēti 2152 kūlas ugunsgrēki, pagājušajā gadā pērnās zāles ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%. Kūlas dedzināšanas rezultātā 2019. gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 61% vairāk nekā 2018. gadā, kad izdega 2018 hektāri Latvijas teritorijas.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas dēļ tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»