Komentāri: Koronavīruss

Sandra Giptere-Ivanova, Sandra Danosa, Ruta Keiša

2020. gada 20. marts 00:00

Kā reaģējam ārkārtējā situācijā saistībā ar «Covid-19»?

Spēcināt psihisko noturību
INGA GRĪNBERGA, Bauskā un Iecavā praktizējoša psihoterapeite:
– Ārkārtas situācijas izsludināšana izjaukusi ierasto lietu kārtību. Šie apstākļi sagādājuši visdažādākās emocijas un emocionālos stāvokļus: spriedzi, trauksmi, bailes, vainas apziņu, bezspēku, neziņu un tam līdzīgus, kas neļauj cilvēkam normāli funkcionēt un liek meklēt jaunus pielāgošanās jeb adaptācijas veidus, jo esošā dzīves pieredze, zināšanas un prasmes vairs nepalīdz.
Pašlaik vajadzētu pieņemt izmaiņas, pildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus koronavīrusa izplatības ierobežošanai, bet tomēr nepārspīlēt. Īpaši trauksmainiem cilvēkiem noderētu speciālista vai vismaz tuvinieku atbalsts. Varētu līdzēt informācijas plūsmas ierobežošana, piemēram, ziņām atvēlot vien 30 minūtes dienā. Noderīga būtu dalīšanās ar pozitīvu pieredzi.
Attiecības, piederības un kopības izjūta spēcina psihisko noturību, kas ir nozīmīga, lai tiktu galā ar sarežģījumiem. Laiks mājās kopā ar tuviniekiem sniedz iespēju piedzīvot emocionālu saskarsmi un daudz vairāk ķermeņa kontakta, kas sekmē baiļu mazināšanos.
Katram iesaku izvērtēt rīcības iemeslus un apzināties sekas.

Izvēlas darīt pa savam
Uldis Mantons, ģimenes ārsts Vecumnieku novadā:
– Piesargāties it īpaši vajadzētu ar hroniskām slimībām – iedzimtām sirdskaitēm, plaušu un citām kaitēm sirgstošajiem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem. Viens otrs seniors gan norāda – es jau tāpat vecs esmu, jāmirst būs šā vai tā, ko es tur īpaši sargāšos, un turpina iet uz veikaliem, kā arī reti ievēro noteikto divu metru distanci no citas personas. Diezgan pavirši un vieglprātīgi, iespējams, cilvēki ir pārāk iebiedēti, jo no rīta līdz vakaram citu neko nedzird kā tikai koronavīruss. Tālab daļa vecīšu izvēlas darīt un dzīvot pa savam.
Kā par brīnumu, mazāk slimo bērni un vieglākā formā. Šai grupai teju varētu atļaut rīkoties, kā paši vēlas, taču tas nav iespējams, jo infekciju var atnest mājiniekiem, kam sekas var izrādīties smagākas. Savukārt tām personām, kas bija devušās uz ārvalstīm, tur vajadzēja arī palikt, nevis skriet uz šejieni un vazāt infekciju apkārt pa pasauli. Varēja tur pārslimot un tad atgriezties Latvijā.
Savulaik arī gripai nebija vakcīnas, ļaudis to izslimoja un dzīvoja tālāk.
Neatkarīgi no vīrusiem cilvēkam jāievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipi.

Uzturā lietosim Latvijas preci!
Ingūna Gulbe, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:
– Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji mūsu valsts iedzīvotājus ar pārtiku spēj nodrošināt pilnībā. Un tas nav tikai uz pāris mēnešiem, bet daudz ilgāku periodu. No veselīga uztura viedokļa tas ir ļoti pozitīvi, jo visi nepieciešamie produkti tiek ražoti uz vietas, Latvijā.
Pēc kāda laika varētu samazināties veikalos esošo importa produktu dažādība. Ja nebūs Beļģijas šokolādes, Šveices siera, minerālūdens no Francijas vai banānu no Ekvadoras, ēdīsim savu sieru, zemenes un dzersim vietējo ūdeni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Koronavīruss

Kategorijas