Vērtē latviešu valodas kvalitāti presē

2020. gada 20. marts 00:00

377

«Bauskas Dzīve» saņem laureātes apbalvojumu par labu valodu laikrakstā.

Valsts valodas centrā Rīgā ar laureātu un veicināšanas balvu ieguvēju apbalvošanu noslēgusies Valsts valodas centra rīkotā akcija «Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē».

Šis konkurss notika ceturto reizi sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju un Kultūras ministriju. Akcijas mērķis ir noteikt, izvērtēt un apbalvot periodiskās preses izdevumus, kuros lietota laba latviešu valoda, kā arī sniegt ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai. Tā paredzēta visai periodiskajai presei, izņemot pašvaldību informatīvos izdevumus.
Reģionālo preses izdevumu grupā laureāta balvas saņēma trīs laikraksti: «Bauskas Dzīve», «Kursas Laiks» un «Kurzemes Vārds».

Brīnuma veidotāji un liecinieki
Pasākumā, kas notika 13. martā, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš teica: «Mūsu valoda būs stabila un drošās rokās, kamēr to varēs lasīt periodiskajā presē. Turklāt lasītājs ir ar visaugstākajām prasībām, tādēļ izdevuma redaktora un korektora darbs līdzinās spiega profesijai – viņa darbu neslavē, tikai tad, ja kas noiet greizi, tad saka, cik tas ir briesmīgi. Lai gan kļūdu, nebūšanu procents ir kļuvis mazāks, reizēm ir lietas, kur «drukas velniņš» mūs pieviļ. Ja spējam kļūdu pamanīt, tad varam to arī novērst.»

M. Baltiņš ir bijis žurnāla «Latvijas Ārsts» medicīnas redaktors, tādēļ labi saprot darba specifiku. Viņš uzsvēra drukāto izdevumu nozīmi, jo īpaši pašlaik, kad tie saskaras ar daudzām grūtībām, bet tomēr iznāk. «Avīze, jau pēc Karela Čapeka teiktā, ir īsts brīnums. Jūs visi esat šī skaistā brīnuma liecinieki. Jūsu preses izdevums ir gaidīts. Vienmēr ir autors, un ir arī lasītājs,» pauda
M. Baltiņš, uzsverot, cik nozīmīga allaž ir sadarbība.

Katra rakstītāja stils
Laikraksts «Kurzemes Vārds» Liepājas pusē iznāk jau 102. gadu. Pašlaik tas pie lasītājiem dodas piecas reizes nedēļā 8 – 16 lappušu formātā atkarībā no dienas, tajā darbojas septiņi astoņi žurnālisti, stāsta izdevuma korektore Skaidrīte Gertnere. Viņa šo darbu laikrakstā veic piekto gadu. «Pārāk grūti nav, jo žurnālisti ļoti cenšas. Viņi jautā, izglītojas. Sarežģītākais ir jaunu zīmolu nosaukumi, jaunvārdi. Gandarījums ir tad, kad avīze iznākusi un saproti, ka ar numuru viss kārtībā,» darba specifiku raksturo S. Gertnere.

M. Baltiņš sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja, kas pievērš uzmanību preses izdevumu valodā: «Man patīk, ka cilvēki izmanto bagātus valodas resursus, nerak-sta vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Ziņās gan nav brīvības. Bet citos žanros ir labi, ja ir salīdzinājumi, tēlainība, kas tāds, kas vienu rakstītāju ļauj atšķirt no cita. Bēdīgi, ja visi raksta vienādi.» Kā vērtēt to, ka preses izdevumos nav tikai literārā valoda, bet arī barbarismi, savureiz žargonismi un citi ne tik «sterili pareizi» vārdi, lai atklātu, piemēram, intervējamā raksturu, būtību vai situācijas specifiku? «Valodas lietojumam jābūt motivētam,» izņēmuma gadījumus nenoliedzot, pauž M. Baltiņš.

Cilvēciskais aspekts
Akcijas laureāti un veicināšanas balvu ieguvēji varēja noklausīties Latviešu valodas institūta pētnieces, lektores Dr. philol. Dites Liepas, Valsts valodas centra Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta redaktoru Annas Zahares un Rūtas Lazdas, kā arī departamenta vadītāja p. i. Artura Krastiņa prezentācijas par laikrakstu vērtēšanas gaitā gūtajām atziņām. Vairāki pierakstīja lietas, kas noderēs turpmākajā darbā, daudzi pārliecinājās, ka lielākoties darīts pareizi, gādājot par sava preses izdevuma valodu.

Piemēros rādītās specifiskās lietas, piemēram, defises un domuzīmes izmantošana, lielo burtu izvēle, abreviatūru jeb saīsinājumu lietojuma nianses, citvalodu īpašvārdu atveides jautājumi atklāja, cik ļoti grūts un atbildīgs ir šis darbs, kas veicams lielā tempā un laika trūkuma žņaugos, jo ir noteikts avīzes nodošanas grafiks drukāšanai tipogrāfijā. Procesu nenoliedzami ietekmē arī nemitīgi aktualizējamie notikumi. Ņemot to vērā, kā uzsvēra D. Liepa, kļūdas jeb «valodas krikumi» bijuši visiem. Izskanēja arī smieklīgi piemēri, kā «ķertākās zivis» jeb visvairāk ķertās zivis. «Bauskas Dzīves» valodu vērtējot, D. Liepai paticis latviskā un lietuviskā satikšanās laikraksta lappusēs, pietāte pret kaimiņiem. «Patika draudzības aspekts. Jauki vārdi par Bausku – «valsts dienvidu vārti». Nav bezpersoniski rakstīts, ir cilvēciskais aspekts. Iespaids, ka lepojaties ar savu valodu un novadu. Uzreiz nāk prātā skolotāja Vija Cerusa un Bauskas Valsts ģimnāzija, ko biju apciemojusi.»

Savukārt «Bauskas Dzīves» galvenā redaktore Anita Rozentāle situāciju komentē šādi: «Labu latviešu valodu laikrakstā uzturēt kļūst aizvien sarežģītāk, jo jauniešiem augstskolās ir ļoti maz latviešu valodas nodarbību, sabiedrība pāriet uz viedierīču saziņas valodu. Vairs nav nekāds brīnums, ja augstskolu beidzis cilvēks, tikai nonācis redakcijā, uzzina, ka cipars viens ar punktu (1.) nozīmē – pirmais... Lai arī novērtēts, ka mums ir laba latviešu valoda, tomēr kļūmes gadās, un to ietekmē arī avīzes darbā nepieciešamais ātrums un dzīves situāciju straujā mainība. «Bauskas Dzīvē» par labu valodu un interpunkciju rūpējas gan katrs žurnālists – citam tas padodas, citam sokas grūtāk –, gan korektore, literārā redaktore un galvenā redaktore. Nepareizības mēdz pamanīt arī maketētājas. Paldies «Bauskas Dzīves» kolektīvam un ārštata autoriem par labo darbu, ko valsts mērogā novērtējuši valodas lietojuma speciālisti!»

UZZIŅAI

Konkursa vērtēšanas komisijas locekļi: Arturs Krastiņš, Valsts valodas centra (VVC) Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs; Agris Timuška, VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta galvenais lingvists; Rūta Lazda, VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta Tiesību aktu tulkošanas nodaļas redaktore; Anna Zahare, VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta redaktore; Dite Liepa, Latviešu valodas institūta pētniece, lektore; Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors, asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks; Zane Pērkone, Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Konstitucionālo tiesību nodaļas juriste; Līga Lakuča, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte.

Vērtēja preses izdevuma latviešu valodas atbilstību žanra un stila prasībām, bet neskatīja izdevuma poligrāfisko kvalitāti, iekārtojumu, noformējumu un citus tehniskos aspektus. Izvērtējumā bija iekļauti informācijas pieteikumi, laikrakstiem tā visbiežāk ir pirmā lappuse, publikāciju virsraksti un ilustratīvā materiāla paraksti, rakstu pamatteksti (ziņas, analītiski raksti, redakcijas komentāri). Nevērtēja lasītāju komentārus, fotoattēlus un līdzīgus ilustratīvos materiālus, kā arī specifiskus tekstus (karikatūras, horoskopi, krustvārdu mīklas, televīzijas un radio programmas u. c.). Tā lasāms konkursa nolikumā.

Šogad akcijā piedalījās 20 preses izdevumu. Tika noteikti uzvarētāji katrā no šādām kategorijām: nacionālie laikraksti; reģionālie laikraksti; specializētie izdevumi; žurnāli, kas iznāk reizi nedēļā; žurnāli, kas iznāk retāk nekā reizi nedēļā. Katrs no laureātiem saņēma tiesības izmantot zīmolu «Laba valoda».

Akcijas uzvarētājs ir tiesīgs izvietot uz izdevuma vāka informatīvu logotipu par iegūto godalgu. Tas no šodienas tiek drukāts «Bauskas Dzīves» titullapā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vērtē latviešu valodas kvalitāti presē

Kategorijas