Cirvīšu karaļvalsts

2020. gada 20. marts 00:00

482

Aizraušanās. Arturs Biezis Iecavā lepojas ar plašu darbarīku kolekciju.

Arturs Biezis ir kurzemnieks no Liepājas puses. Par to, kā pirms vairākiem gadu desmitiem nokļuvis Iecavā, viņš stāsta: «Pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas kā jaunais speciālists inženieris-celtnieks ar kvalifikāciju rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē tiku nosūtīts uz Saldu, bet 1972. gadā – uz Iecavu. Te tolaik tika būvēta putnu fabrika, arī dzīvojamās mājas strādniekiem. Kā tagad teiktu, biju projekta vadītājs. Savulaik septiņus gadus nostrādāju arī toreizējā Iecavas pagasta pārvaldē.»

Arturam iznācis celt abas putnu fabrikas – gan veco, gan arī rekonstruēt jauno. Liktenim labpatikās, ka varenā kompleksa tapšanas tēma savulaik tika izstrādāta augstskolas diplomdarbā, nu tā tika daļēji realizēta arī dzīvē.

Vēsturiski precīzi restaurēti
Artura dzīvē netrūkst liktenīgu sakritību. Viena no tādām notikusi tālā pavasarī dzimtajās mājās Kurzemē. Toreiz viņam bijuši kādi 12 – 13 gadi. No sakurtā ugunskura saimniecības ēkas šķindeļu jumtā ieskrējusi uguns un izdedzis robs. Labojot jumtu, aiz spāres atrasts strādnieku aizmirsts cirvītis – tas arī ir pirmais eksponāts tagadējā plašajā kolekcijā.

No tā laika tā vien šķiet, ka cirvīši gluži vai paši atrod visdažādākos ceļus pie kolekcionāra, meistara, pirmatnējo ieroču un darbarīku vēstures pētnieka. Arturs rēķina, ka viņa mājās tagad ir ap 120 dažādu cirvju. Visi tie ir restaurēti un atjaunoti, katram ir vēsturiski precīzs, kā arī pareizā izliekumā un garumā izgatavots kāts. Cirvju kātus meistars savā darbnīcā darina pats.

Lai tos pareizi izgatavotu, Arturs pēta senas grāmatas, žurnālus un zīmējumus, jo, kā zināms, laiki mainās, un arī darba instrumenti tiem līdzi. Daudzas zināšanas ir gluži vienkārši zudušas, tāpat kā darbs, kas reiz ticis izmantots daudzu eksponātu radīšanā.

Ļauj aplūkot citiem
Tagad cirvīši ir pārskatāmi, gaumīgi un droši piestiprināti uz stabilām planšetēm. Katru plāksni rotā kolekcionāra veidots personīgais ģerbonis, kurā attēlots bezgalīgs ceļš nākotnē, kurš jāizcērt pašam.
Par visu ir rūpīgi padomāts – gan par skatītāju drošību, gan par ekspozīcijas pārvietošanas ērtumu. Arturs neatsaka arī piedalīties kādā izstādē, izvietot apskatei savu kolekciju vai tās daļu muzejā. Cirvīši ir eksponēti Iecavā, Muzeju nakts pasākumā, bet cirvīšu tēma izmantota arī TV atjautības un erudīcijas raidījumā «Mini mani».

Saimnieku mājās šī neparastā kolekcija ikdienā majestātiski, mazliet noslēpumaini grezno sienas, bet eksponātus sarunā mīļi sauc par cirvīšiem. Te viesojušies arī skolasbērni – Artura un Antras mazdēla Gvido klasesbiedri pedagoga vadībā pētījuši darbarīku vēsturi.

Stāstus zina no galvas
Arturs ir ļoti erudīts stāstnieks – par katru cirvīti viņam ir savs brīnumains, neparasts un vēsturiski pamatots sakāmais. Arī kolekcionāra dzīvesbiedre Antra ir laba ekskursijas vadītāja un it visus stāstus zina no galvas. Kā nekā kopā aizvadīti nu jau vairāk nekā 50 gadu. Tepat, kā Arturs teic, cirvīšu klātbūtnē, bērni, mazbērni, radi, draugi, bijušie kolēģi un Iecavas novada dome abus sveikuši zelta kāzu jubilejā.

Kaut arī cirvīšu karaļvalsts saimnieks kautrīgi teic, ka ar cirvīšiem dzīvojot saimniecības mājā, Arturs kādreizējo saimniecības ēku ar savām rokām un zināšanām ir pārvērtis ērtā ģimenes namā. Vietas vajag daudz, saime liela – trīs bērni, seši mazbērni. Tepat arī blakus meitas Ilzes ģimenes miteklis.
Artura un Antras mājās visa ir tik svētīgi daudz – miera, gaismas, plašuma, grāmatu, puķu, sirsnības, savstarpējas uzmanības un ģimeniskuma. «Bauskas Dzīve» tikās ar kolekcionāru 8. marta svētdienā, kad smaržoja piparmētru tēja un ziņas par bīstamo koronavīrusu klīda vēl tikai kaut kur tālumā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cirvīšu karaļvalsts

Kategorijas