Olimpiādes izaicinājumi

2020. gada 20. marts 00:00

Izcilākie sportisti meklē veidus, kā trenēties un cīnīties par vietu Tokijā.

Šogad no 24. jūlija līdz 9. augustam Japānas galvaspilsētā Tokijā vēl aizvien ir plānotas Vasaras olimpiskās spēles. Tiesa, karantīnas pasākumi, kas pieņemti saistībā ar koronavīrusa izplatību, var traucēt vairākiem mūspuses novadu vieglatlētiem tikt uz šīm spēlēm.

Aprīlī, maijā un jūnijā ārzemēs un Latvijā bija plānots rīkot virkni sacensību, kas noteiktu, kuri sportisti dosies uz Tokiju. Tagad ir apdraudēta gan šo sacīkšu norise, gan iespēja iegūt ceļazīmi uz Olimpiādi.

Ilgs process
Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) norāda, ka visā pasaulē sporta organizācijas gaida liels un ilgs darbs. «Kvalifikācijas sacensību rīkošana ir process, ko nevar atrisināt divās vai trijās dienās. Tas ir nedēļām, varbūt pat mēnešiem ilgs vienošanās un risinājumu meklēšanas process,» informē Mārtiņš Mālmeisters, LOK preses sekretārs.

«Šī situācija skar visas nacionālās olimpiskās komitejas pasaulē un to pārstāvētos sportistus. Starptautiskā Olimpiskā komiteja sadarbībā ar starptautiskajām sporta veidu federācijām un Tokijas Olimpisko spēļu orgkomiteju plāno, kā organizēt kvalifikācijas turnīru un sacensību norisi, kuri jau ir atcelti vai tiks atlikti. Skaidrs, ka risinājumu piedāvās, un tas būs jāakceptē visiem sportistiem, kuri pretendē uz dalību Olimpiskajās spēlēs,» atklāj preses sekretārs.

Sacensības atceļ
Visreālākais kandidāts dalībai Olimpiādē ir Ruslans Smolonskis. Viņš un Raivo Saulgriezis ir bijušie Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi un nodarbojas ar soļošanu. «Infekcijas «Covid-19» straujā izplatīšanās ir ietekmējusi pilnībā visus sportistus. Pasaulē atceļ gandrīz visas sacensības. Pagaidām šķiet – ja nekas nemainīsies, tad tiem sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies, tikt uz Olimpiskajām spēlēm būs diezgan grūti,» vērtē R. Smolonskis.

Par sevi viņš jūtas diezgan droši – ranga pozīcija ir pietiekami augsta. Tomēr tā neesot pilnīga garantija dalībai spēlēs. «21. martā bija paredzētas 50 kilometru sacensības Dudincē Slovākijā, bet tās ir atceltas. 2. maijā bija iecerēts startēt Pasaules komandu čempionātā soļošanā Minskā Baltkrievijā, bet arī šīs sacensības nenotiks. Tas nozīmē, ka līdz Olimpiādei nav nevienu pasaules vieglatlētikas organizācijas apstiprinātu 50 kilometru sacīkšu,» stāsta soļotājs.

R. Saulgriezim pozīcija nav tik droša, un viņam pavisam noteikti vajadzēja piedalīties soļošanas sacensībās. Pašlaik nav skaidrs, vai tāda iespēja būs.

Neviens vairāk nezina
Čehijas galvaspilsētā Prāgā Olimpiādei gatavojas daudzcīņnieks Reinis Krēgers no Vecumnieku novada. Arī viņam sajaukts viss sacensību kalendārs. «Pirmā un ļoti svarīgā daudzcīņa bija paredzēta Ziemeļitālijā, Lanā, jau aprīļa beigās. Loģiski, ka to atcels. Nākamā plānota 6. un 7. jūnijā Latvijas čempionātā Ogrē. Pagaidām nav jēgas tālāk domāt,» teic sportists. Viņš paspējis aizvadīt treniņnometni Portugālē februārī. Atzīst, ka tā bijusi laba iespēja mācīties no čehu daudzcīņniekiem.

Vācijā nedēļas sākumā turpināja trenēties māsas Inese un Jolanta Tarvidas no Bauskas novada. Tekvondo meistarēm kvalifikācijas turnīrs sākumā bija plānots Itālijā, tad Maskavā. «Notikumi mainās nepārtraukti. Nav zināmi ne kvalifikācijas datumi, ne norišu vietas. Maskava tā nebūs, jo vairāku valstu pārstāvji turp nevar doties. Viss var ievilkties uz vēlāku laiku, iespējams, jūniju. Grūtākais ir tas, ka, nezinot datumus, nav skaidrs, kurā brīdī jābūt labākajā formā. Pašlaik turpinām trenēties, cenšamies uzturēt pozitīvu gaisotni. Ja godīgi, man labāk, ka kvalifikācija ir iekavējusies – ir laiks sadziedēt traumu. Turklāt sacensību datumus tāpat neviens nezina, un nevienam arī nav vairāk informācijas kā mums,» teic I. Tarvida.

Zem jautājuma zīmes
Sacīkšu atcelšana var traucēt vēl vienam potenciālajam olimpietim – Iecavas novada stenda šāvējam Dainim Upelniekam. «Sacensības visur ir atceltas. Maija sākumā paredzēts izšķirošais Eiropas čempionāts Francijā. Tas pašlaik vēl nav atcelts, bet ir zem jautājuma zīmes,» satraucies ir iecavnieks.

Labu rezultātu D. Upelnieks centās sasniegt Pasaules kausa posmā Kipras pilsētā Nikosijā 10. un 11. martā. Kvalifikācijā mūsu sportists bija ceturtais labākais starp 77 citiem. Bet cīņā par finālu piedzīvota neveiksme pēdējā šaušanā, gūstot 22 punktus no 25, un beigās ar 121 punktu viņš ierindojās 22. vietā. «Jāteic paldies Latvijas Zemessardzei, kas deva iespēju piedalīties Pasaules kausa posmā. Kiprā bija labs starts, tikai jau trešo reizi gada laikā sacensību izskaņā nesanāk kvalificēties finālam, lai arī visu sacīkšu laiku atrados starp līderiem. Mazliet nepaveicās ar izlozi, jo bija jāsāk un jābeidz sacensības uz grūtākā laukuma, un tas bija vienīgais no četriem, uz kura pieļāvu kļūdas,» sarūgtināts ir D. Upelnieks.

«Ņemot vērā ierobežotās treniņu iespējas, starts padevās vairāk nekā labs, jo ilgi turējos sava personīgā rekorda ietvaros, ko sasniedzu pērn pavasarī. Žēl, ka neizdevās atkārtot. Nekas, tāds ir sports. Jābūt pacietīgam, un viss būs kārtībā!» pārliecināts ir stenda šāvējs.
Nikosijā stenda šaušanā startēja arī Anda Lita Vāvere no Bauskas novada Ceraukstes pagasta. Šoreiz gan augstu rezultātu nav, galvenais ir gūtā pieredze.

Sods – iespaidīgs
Sportistu problēmas saistītas ne tikai ar atceltajām sacensībām, bet arī ar ierobežotām iespējām trenēties. «Čehijā kopš 16. marta izsludināta karantīna. Par pārkāpumu var piespriest sodu līdz pat trīs miljoniem kronu, kas ir apmēram 110 tūkstoši eiro. Treniņu bāzēs trenēties nedrīkst. Turklāt grūti saprast – kas atļauts un kas ne; šķiet, arī Prāgā to īsti nezina. Trenējos parkos – laiks pagaidām labs. Nākas modificēt treniņus, bet kā daudzcīņnieks vienmēr atrodu, ko darīt. Sezona būs pastumta tālāk, līdz ar to varu atļauties tagad ieguldīt laiku vispārējās sagatavotības treniņdarbā. Pašlaik varu iztikt bez treniņbāzes. Tomēr grūti plānot nodarbības, jo nevar zināt, kuras sacensības vēl var atcelt,» pauž R. Krēgers.

«Treniņā uzzinājām, ka, iespējams, mūsu sporta zāli aizvērs. Viens no ātrajiem risinājumiem būtu trenēšanās ārpus telpām, jo laiks ir ļoti labs, saulains. Fitnesa zāle gan vēl nav slēgta, bet arī to var aizvērt,» pauž I. Tarvida.

Tikmēr R. Smolonskis priecājas, ka vismaz Latvijā pašlaik nav tādi aizliegumi kā Spānijā, kur arī uz ielas nav atļauts trenēties. Dzimtenē gan var trenēties tikai mājās vai svaigā gaisā. «Man trūks peldēšanas un nodarbību trenažieru zālē. Pagaidām varēšu iekļaut tikai soļošanu un skriešanu, velo un vingrinājumus bez svariem. Tomēr mums, gargabalniekiem, ir paveicies, ja salīdzina ar citu sporta veidu pārstāvjiem,» smaida soļotājs.

Vēlas piepildīt sapni
Sportisti atzīst, ka noskaņoties nav viegli. «Uztveru situāciju nopietni, bet ar vēsu prātu, jo redzu, ka šī ir globāla mēroga krīze, ko neviens vēl nav piedzīvojis. Visi piedalāmies šajā «eksperimentā», un vīrusu varam «apmānīt» tikai kopīgiem spēkiem. Vieglatlētika un desmitcīņa nekur nepazudīs, ja arī šogad būs manāmi jāpārkārto treniņu un sacensību grafiks,» pauž R. Krēgers.

«Grūtākais ir tas, ka nav sacensību. Profesionāli sportisti trenējas, lai sacenstos, bet, tā kā tādu iespēju pašlaik nav, paredzams, ka daudziem varētu būt problēmas ar motivāciju,» vērtē R. Smolonskis. Viņu uztrauc iespējamība, ka Olimpiādi varētu atcelt vai pārcelt. «Pagaidām sportisti ir neziņā, kā trenēties tālāk, jo nodarbību plāns ir pielāgots gada svarīgākajiem mačiem, šajā gadījumā Olimpiādei,» viņš teic. «Ceru, ka viss notiks, jo Olimpiāde ir mans sapnis sportā. Sasniedzot to, es varētu uzskatīt savu sportista karjeru par izdevušos.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Olimpiādes izaicinājumi

Kategorijas