Pārdomāti un mērķtiecīgi – novadam

2020. gada 17. marts 00:00

414

Rundālē sarīko tradicionālo lauku uzņēmēju forumu.

Rundāles multifunkcionālajā centrā 12. martā notika gadskārtējais uzņēmējdarbībai veltītais «Uzņēmēju forums 2020».

Konferences atklāšanā uzrunu teica pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis. Laikrakstam «Bauskas Dzīve» viņš raksturoja dažus svarīgākos jautājumus: «Šoreiz vēlējāmies uzņēmējus tuvāk iepazīstināt ar sociālās uzņēmējdarbības iespējām. Taču, izvērtējot kopējās tendences novadā, tās ir pārskatāmas, un nav radikālu izmaiņu. Mazie uzņēmēji, kas pārstāv, piemēram, tūrisma nozari, mājražošanu un citas, vēlas vairāk sadarboties ar savu pašvaldību. Tas ir apsveicami un saprotami, jo viņi ar savu uzņēmību un vēlmi šeit strādāt veido mūsu lauku vidi ilgtermiņā. Iespēju robežās cenšamies viņus atbalstīt. Domājam, ka, ieklausoties viņu priekšlikumos, ir vērts mazo lauku uzņēmēju darbību koordinēt un saskaņot tā, lai iedzīvotājiem un tūristiem varētu piedāvāt kvalitatīvu, dažādām interesēm atbilstīgu produktu.

Novads var lepoties, ka mums ir augsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādes procents. Lielie lauksaimnieki ir mūsu stūrakmeņi, turklāt gana spēcīgi, un jautājumus lielākoties risina savās organizācijās. Protams, aktualitāti nezaudē administratīvi teritoriālā reforma un jaunākais izaicinājums – vīrusa uzbrukums mums, ekonomikai un veselības sistēmai. Nāksies izturēt abas «frontes».»

Sociālās uzņēmējdarbības eksperte Lāsma Līcīte pastāstīja par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kā to attīstīt, pieminot daudz dažādu piemēru. Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu un radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, biznesa modeļi, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi – sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme, izmantojot biznesa metodes, radīt augstu sociālo pievienoto vērtību.

Top Mežotnes pilskalna stāsts
Ar aktuālajiem projektiem iepazīstināja Laura Ārente, novada attīstības nodaļas vadītāja. Nozīmīga 2019. gadā bija multifunkcionālā centra celtniecība, kas noslēdzās gada otrajā pusē, un Pilsrundāles–Svitenes ceļa pārbūves pabeigšana. 2020. gadā turpinās projekta «RUNRARO» ieviešana, kurā sadarbojas pašvaldības, veicinot pieredzes apmaiņu un savstarpējo sadarbību tūrisma jomā. Projekta aktivitātes vērstas uz vietējo uzņēmēju iesaistīšanu daudzpusīga tūrisma piedāvājuma veidošanā, izmantojot esošos kultūrvēsturiskos resursus.

Atsevišķu pārskatu L. Ārente bija sagatavojusi par topošajiem Mežotnes pilskalna svētkiem, kas šogad iecerēti plaši un vērienīgi, – «Man ir stāsts par seno Zemgali». Projekta poētiskais raksturojums teic: «Mežotnes pilskalns – tā ir spēka vieta, kur ieelpot gaisu, pilnu senas enerģijas. Tas ir kalns, kura pils desmit reižu postīta un desmit reižu celta no jauna. Šodien tas mostas no gadsimtu miega, lai tev stāstītu savus neticamos stāstus un leģendas. Nāc, kāp augstu Lielupes krastā, klausies un skaties – ieraugi seno un jauno Zemgali!»

Laura Ārente atzina, ka, neraugoties uz nopietno aktuālo situāciju valstī, darbs pie šī projekta neapstājas. Svētki plānoti 23. maijā. Sestdienas pēcpusdienā svētkus atklās Vīna kalnā ar ugunsrituālu, kam sekos aktivitātes pilskalnā – seno zemgaļu karavīru turnīrs un 1220. gada pilskalna ieņemšanas kauju rekonstrukcija.

Īpaša programma paredzēta mazākajiem svētku apmeklētājiem. Atpūtas laukumiņā pie slieteņa būs iespēja uz ugunskura izcept pašam savu ceļinieka maizi, uztaisīt niedru stabulīti, pārbaudīt savu veiksmi, veiklību un attapību lielajās koka spēlēs.

Vakara gaitā Lielupes kreisajā krastā – Mežotnes pilskalna pusē – pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas ar teikām, leģendām un nostāstiem par zemgaļu cilts varenību. Ar pasakām un dzīvesstāstiem atgādinās, ka katra tauta dzīvo tik ilgi, cik ilgi par to kāds stāsta stāstus.

Turpat arī folkloras kopas no tuvienes un tālienes izdziedās dziesmu upi un sauks apmeklētājus uz vakara koncertuzvedumu «Man ir stāsts par seno Zemgali». Šis būs īpašais Mežotnes pilskalna stāsts no tā izveidošanas līdz mūsdienām: pirmās apmetnes pie Lielupes, Mežotne kā senās Zemgaļu valsts Upmales centrs, seno zemgaļu 1220. gada cīņas ar krustnešiem un pilskalna ieņemšana. Mežotnes pilskalns kā vērtība mūsdienās.

Rūpes ne tikai par «zelta» ogu
Mazā uzņēmēja darbību un veikumu prezentēja Viesturu pagasta piemājas saimniecības «Padegas» saimniece Sandra Icaka. Pirms pieciem gadiem kopā ar vīru Arti atstājuši Rīgas ērtības, sākuši atkopt dzimtas mājas un nolēmuši dārzā audzēt ko vērtīgu un interesantu. Tā pievērsušies veselīgajiem smiltsērkšķiem. Sandra Icaka uzsver, ka tā nebūt nav vienīgā kultūra. Liela vieta atvēlēta arī rabarberiem, kuru auksti spiestā sula pārsvarā tiek pārdota «tīrā» veidā kā koncentrāts. Sandra teic, ka nelielajā saimniecībā tiecas uz to, lai pēc iespējas saglabātu ogu primāro vērtību – dabiskumu un vitamīnus. Taču «Padegās» gozējas arī avenes, upenes un citi Latvijai raksturīgi ogulāji.

S. Icaka iepazīstināja foruma dalībniekus ar «Padegās» saražoto un pastāstīja par nākotnes iecerēm. Smiltsērkšķus audzē pusotra hektāra platībā. Ražas laikā iespējams doties uz saimniecību palīdzēt ogu novākšanā. Sandra atzīst, ka nav vienkārši tikt ar visu galā saviem spēkiem, taču pagaidām tas izdodas. Produkciju arī paši tirgo.

Sandra cītīgi mācījusies Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) un krājusi zināšanas vairāk nekā desmit kursos. Šogad LLU nominācijā «Uzņēmējs nākotnei» Icaki ieguvuši gada balvu. Sekmes gūtas, ieviešot savā saimnieciskajā darbībā LLU mūžizglītības programmā iegūtās zināšanas.

«Aijā, žūžu...»
Pārliecinošs bija uzņēmuma SIA «Zintao» īpašnieka Mārča Zinta Zilgalvja pozitīvais pieredzes stāsts par sadarbību ar pašvaldību līdzfinansējuma saņemšanā un savu radošo ieceru īstenošanu. Uzņēmumu jaunietis izveidojis 2018. gadā. Līdz šim dažādos projektos gūtais finansiālais atbalsts ieguldīts amatnieku darbnīcas būvniecībā un dažādu galdnieka instrumentu iegādē, jo uzņēmuma pamatdarbība ir indivuduāla pasūtījuma bērnu iekarināmu šūpulīšu izgatavošana, plānots strādāt arī pie jumta un fasāžu segumiem no apdedzinātiem dēļiem. Savukārt šim projektam atbalstu sniedza Rundāles novada pašvaldība. Mārča mērķis ir atjaunot nepamatoti aizmirstas unikālas senās amatnieku tradīcijas, taču pagaidām mazā biznesa lielajam ceļam iedrošina piedāvājuma unikalitāte un pārliecība, ka ar laiku šo produktu augstu novērtēs arī citur Eiropā un pasaulē.

Pagājušā gada «bilance»

Izvērstu ziņojumu par uzņēmējdarbības norisēm un rezultātiem 2019. gadā sniedza Santa Švāģere, Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja. Iepazīstinām ar nelielu daļu no teiktā:
– Uzņēmumu likvidācija un jaunu reģistrācija ir ļoti mainīga. Pērn reģistrēti 12 jauni uzņēmumi, savukārt 21 likvidēts. Uz 2019. gada 31. decembri kopējais aktīvo uzņēmumu skaits bija 384. Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra darbības pamatmērķis ir uzņēmējdarbības un cilvēku kompetences attīstība ar finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai, kura mērķis ir atbalstīt jaunos un esošos uzņēmējus (līdz trim gadiem) ar iespējamo atbalstu līdz pat 6000 eiro; ar kvalitātes zīmes «Kronēts Rundālē» – Rundāles novada ģerboni vai tā elementu salikumu, kad, saņemot pašvaldības atļauju, to var lietot fiziskās un juridiskās personas: izstrādājumu (suvenīri, produkti) izgatavošanā un izstrādājumu iepakojuma dizaina izgatavošanā. Savukārt mājtirgus – tā ir iespēja iegādāties vietējo mājražotāju un amatnieku produkciju; Uzņēmēju konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības vides attīstību Rundāles novadā. Tūristu piesaistei joprojām varētu būt diezgan daudz brīvu nišu. 2019. gadā Rundālē durvis apmeklētājiem vēra restorāns «Rezidence». Vēl ļoti būtiska informācija ir par pašvaldības īpašumā esošo ēku «Piena savākšanas punkts», «Avoti», «Upes māja» teritoriju tālāku iespējamo redzējumu nākotnē, kas atkarīga no investoriem un to idejām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārdomāti un mērķtiecīgi – novadam

Kategorijas