Trīs pīlāri, un visi neveiksmīgi

2020. gada 17. marts 00:00

Saruna Bauskā ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāju Jāni Vitenbergu.

Sākts reģionālo vizīšu cikls, lai ar pašvaldībām, uzņēmējiem, nozaru pārstāvjiem, lauksaimniekiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) diskutētu par tautsaimniecībā aktuāliem jautājumiem. Šo diskusiju mērķis ir gūt ieskatu problēmās, kas sekmētu Saeimas komisijas darbu, iekļaujot arī reģionu intereses, informē deputāta, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Jāņa Vitenberga palīdze Iveta Ziemele. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs Bausku apmeklēja 6. martā.

Slava skrien pa priekšu
Tiesa, vietējo uzņēmēju atsaucība bija maza – atnāca trīs uzņēmēji, un par ceturto var atzīt arī Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku, kura ģimenei pieder zemnieku saimniecība.

«Vēlos tikties ar pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem. Lai radītu kontaktus, lai pēc tam var sazināties un sadarboties,» iepazīstoties skaidroja J. Vitenbergs. Reizē izrādījās, ka Bauskas pilsētas slava diemžēl skrien jau pa priekšu – saistība ar kautiņiem un agresiju jau ir vispārzināma. «Kolēģi prasīja, kur braukšu: «Uz Bausku?! Diezgan drosmīgi!»,» ar smaidu sacīja deputāts.

J. Vitenbergs uzskaitīja galvenos jautājumus, par kuriem vēlas dzirdēt viedokļus – kūdras nozare, darbaspēka trūkums un darbaspēka nodokļi. Interesēja arī atsevišķas situācijas, piemēram, pagājušais gads, kad zemniekiem vienu brīdi trūka graudiem vagonu. Kopā ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu risinot šo problēmu, lai tas vairs neatkārtotos.

Par maksu daudz ātrāk
Pirmo no uzņēmējiem J. Vitenbergs uzrunāja Aivaru Svarenieku, kurš pārstāvēja SIA «Kroni», SIA «Gastex» un reizē piedalījās kā Bauskas novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. Galvenais jautājums bija par jauno būvniecības sistēmu, kad dokumentu aprite norit elektroniski.

«Pilnā mērā šādus objektus vēl neesam iesākuši. Pabeidzam tos, kas bija papīra formātā. Gan jau ar laiku iemācīsimies, problēmām nevajadzētu būt,» pauda A. Svarenieks. Viņš norādīja, ka problēmas pārsvarā ir saistītas ar birokrātiju. Piemēram, ja viena no iesaistītajām pusēm paziņo, ka neakceptē projektu, tad pēc pārstrādātā varianta vajag ne tikai šīs personas apstiprinājumu, bet arī visu pārējo iesaistīto iestāžu akceptu, kas ievērojami kavē projektu izstrādes gaitu. Saskaņošana aizņem ļoti ilgu laiku, un to vajadzētu paātrināt. «Piemēram, valsts iestādēs dokumentu saskaņošanu veic 20 – 30 dienās, bet, ja par atsevišķu maksu, tad to var izdarīt līdz trim dienām,» uzsvēra uzņēmējs.

Divi, kas kontrolē
Gan A. Svarenieks, gan Gunita Kugrēna, SIA «Poļu nams» vadītāja, uzsvēra, ka vietējā tirgū savi ražotāji ir diezgan neaizsargāti. Pārsvarā tas saistīts ar divu lielveikalu ķēžu valdošo stāvokli vietējā tirgū. «Uzņēmums mums ir neliels un var kļūt vēl mazāks, jo nozarē, kur esam, valda divi lielie lielveikalu uzņēmumi, kas diktē savus noteikumus. Vietējā tirgū neesam pasargāti ne no kā, jo lielie spēlētāji dara, kā grib. Vienkārši vienu brīdi pasaka, ka preci neņems un pat nekādā veidā nepamato, kāpēc, vai kaut kas būtu jāmaina – nekādu diskusiju,» pauda G. Kugrēna.

«Apmēram 80 procentus produkcijas pārdodam vietējā tirgū, 20 procenti aiziet eksportā,» par SIA «Kronis» produkciju pastāstīja A. Svarenieks. Arī viņš atzina, ka ar lielveikaliem ir sarežģīti sadarboties. «Jāatzīst, ka abas lielās lielveikalu ķēdes jūtas ļoti komfortabli,» piekrita J. Vitenbergs. «Abi lielveikali dominē arī Bauskas pilsētā, tāpēc mazajiem veikaliem un mazajiem vietējiem ražotājiem grūti attīstīties,» piekrita A. Jātnieks.

Ārzemju pieredze
Arī citās jomās valsts nepasargā savus ražotājus, norādīja Gunita Kugrēna. Kā piemēru viņa minēja Īriju, kur lielveikali drīkst iepirkt ārzemju ābolus tikai tad, kad vietējiem zemniekiem krājumi ir beigušies. Tāpat pašlaik konditorejas nozarē ienāk Ukrainas lētie produkti. «Mēs savulaik bijām dārgais gals konditorejā. Tagad sen jau vairs tādi neesam, bet tik lētus produktus saražot nevaram,» pauda G. Kugrēna.

Izrādās, ka arī šeit ir savi ierobežojošie faktori. A. Jātnieks norādīja, ka Ukrainā atļauj lietot tādus augu aizsardzības līdzekļus, ko pie mums aizliedz, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tur produkcija iznāk lētāka. «Šādā sarežģītā situācijā iznāk konkurēt mūsu zemniekiem un uzņēmējiem,» pauda domes priekšsēdētājs.

Paši sev kavē
Uz sarunu ar Saeimas deputātu sanākušie nonāca pie slēdziena, ka valsts ekonomikas konkurētspēja ar citām valstīm balstās uz trim pīlāriem – elektrība, ceļš un darbaspēka izmaksas. Un šeit, kur vien skaties, aina iznāk diezgan skumja.

«Ar obligāto iepirkuma komponenti nāksies sadzīvot ilgāku laiku, lai arī apzināmies, ka elektrības cenas kavē attīstību. Ienākot investori vērtē arī elektrības cenas. Lietuva izgriež mums pogas, un attiecīgi tur loģistikas parki veidojas ļoti strauji. Igaunijā ienāk «Enefit», vēja parki, bet te sajūta, ka mēs šo visu esam nogulējuši,» skumji atzina J. Vitenbergs. Viņš piekrita G. Kugrēnas norādēm, ka darbaspēka izmaksas, pateicoties arī nodokļiem, Latvijā ir ļoti augstas, bet konkrētas darbības, kuras jau plānots veikt to samazināšanai, nevarēja nosaukt. Arī par ceļiem nav daudz labu jaunumu.

Uzņēmēja aicināja sakārtot arī valsts likumdošanu, izstāstot atgadījumu no savas pieredzes: «Samazinoties ražošanai, nopirku mazo kravas pasažieru mikroautobusu «Opel Vivaro». Tehniskajā pasē uzrādīts, ka tā ir kravas mašīna, bet man to klasificē kā reprezentatīvo auto. No vinjetes bēgu, uzskrēju virsū kaut kam citam. Un man beigās pasaka, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības,» sašutusi bija G. Kugrēna.

Par ceļiem, politiku un investīcijām

Pirms tikšanās ar politiķiem J. Vitenbergs tikās ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku, attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Ilzi Tijoni un projektu vadītāju Jolantu Kalinku. Apspriežamās tēmas bija reģionālā politika, infrastruktūras attīstība un atbalsts projektiem.

Pašvaldības pārstāvji kritizēja reģionālo politiku. A. Jātnieks norādīja, ka ļoti sāpīgs lēmums ir samazināt Valsts kases aizdevumus pašvaldībām, jo rezultātā cieš ne tikai novada iedzīvotāji, bet arī pašu uzņēmēji, kas plānotos projektus varētu īstenot. «Neizstrādājam projektus novada attīstībai, jo nav zināms, kāds būs finansējums, vai būs iespēja aizņemties naudu. Tagad būtu īstais laiks projektiem, jo pieprasījums ir samazinājies un tie varētu būt lētāki, bet ir liela neskaidrība,» norādīja J. Kalinka. «Lai nav tā, ka iztērējam milzīgas summas projektiem, bet finansējumu neviens nedod,» sacīja A. Jātnieks.

Saistībā ar valdības darbu tika pārmesta arī neveiksmīga plānošanas politika. «Izskatās kā īstermiņa plānošana. Jau 20 gadus nevar atrast līdzekļus apvedceļa izbūvei pie Bauskas. Jau 2013. gadā būtu bijis liels uzņēmējs, kas ienāktu ar savām investīcijām Bauskā, bet pietrūkst blakus ātrgaitas šosejas. Pašreizējo ceļu kā tādu nevērtē, izvēlas Lietuvā pilsētas ar ātriem apvedceļiem,» norādīja I. Tijone. Viņa arī sacīja, ka tieši neskaidrības ar valsts atbalsta politiku kļuva par iemeslu tam, ka Bauskas Centrālās bibliotēkas projekts tā arī palika nerealizēts. Kā vēl vienu savādu plānošanas faktoru minēja finansējuma sadalījumu pilsētām centrālo tranzīta ielu apkopei un remontam – finansējumu sadala pēc ielu platības, nevis noslogojuma, lai arī remontdarbu nepieciešamība ir atkarīga no satiksmes intensitātes.

J. Vitenbergs norādīja, ka tagad domā par plašāku un ilgāku stratēģisko plānošanu, cenšoties labot pagātnes kļūmes. A. Jātnieks uzsvēra, ka būtu jādomā arī par to, lai katru reizi pēc partiju maiņām nesāktos arī izmaiņas ekonomiskajā politikā, kas rada nestabilitāti un problēmas uzņēmējiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs pīlāri, un visi neveiksmīgi

Kategorijas