BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Sāks tirgot vimbu makšķerēšanas licences

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2020. gada 13. marts 12:07

2197
Sāks tirgot vimbu makšķerēšanas licences

Sestdien, 14. martā, no pulksten 9 Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība (BMMB) sāks vimbu makšķerēšanas licenču tirdzniecību, informēja BMMB izpilddirektors Māris Vaitekūns. Viņš uzsvēra, ka vairākus gadus pēc kārtas izmaiņu neesot. Pat nākuši copmaņiem pretī, un otro gadu licenču tirdzniecība organizēta brīvdienā. «Nolēmām, ka katru gadu marta otrajā sestdienā sāk tirgot licences, tā būs šogad un arī nākamgad. Iespējams, pēcāk kaut kas mainīsies, jo būs jāizstrādā jauns nolikums, bet līdz tam viss pa vecam,» teic M. Vaitekūns.

Ārkārtas situācijas izsludināšana licenču tirdzniecību neietekmēs. «Vīruss vimbu makšķerēšanu nav atcēlis, ievērojot distanci svaigā gaisā, nodarbe pat ir vēlama,» paziņo M. Vaitekūns. Viņš atzīmēja, ka arī sestdien licenču tīkotājus aicinās nerokoties un izvairīties no drūzmēšanās.

Šogad rinda uz licencēm tiks organizēta līdzīgi kā pērn – pieraksta veidā. Reģistrēt copmaņus sāks piektdienā, pa nakti nevienam dzīvajā rindā pie biedrības ēkas durvīm stāvēt nevajadzēs.

Pieejamas 50 sezonas licences A zonā ar atlaidi, 25 bez atlaides. Maksa arī līdzšinējā – ar atlaidi sezonas licences tīkotājam jāšķiras no 50 eiro, bet bez atlaides 75, B zonā ar atlaidi – 40 eiro, bez – 50 eiro, plus desmit eiro drošības nauda.

B zonā pieejamas 80 sezonas licences ar atlaidi, 180 bez atlaides, 140 vienas dienas licences ar atlaidi un 600 licences bez atlaides.
Šogad jauninājums, uz kuru mērķtiecīgi iets, ir iespēja vienas dienas licenci B zonā iegādāties interneta vietnē manacope.lv. Ja šis solis attaisnosies un būs veiksmīgs, iespējams, jau nākamgad būs plašāks licenču loks, kuras varēs nopirkt internetā.

M.  Vaitekūns, skaidrojot par licencēto makšķerēšanu, kas sāksies 1. aprīlī, uzsvēra, ka atļaujas ar cenas atlaidi var iegādāties BMMB biedri, kas aktīvi piedalās biedrības rīkotajos zivju resursu pavairošanas un dabas aizsardzības pasākumos, upes krastu zemes īpašnieki un viņu ģimenes locekļi, invalīdi, politiski represētie, makšķernieki vecumā līdz 16 un pēc 65 gadiem, kā arī mazturīgie un trūcīgie.

Katram pašam jāvērtē, vai viņš vēlas uzņemties atbildību būt biedrs kādā organizācijā vai ne.

M. Vaitekūns atklāja, ka divi cilvēki atklāti paziņojuši, ka biedrībā iestājušies tik dēļ samazinātās maksas vimbu licencēm. Viņš neslēpj, ka liela daļa šo pašu argumentu pauž, taču slēpti – aiz muguras.

«Mēs nevienam ar varu nespiežam šajā biedrībā sastāvēt. Kārtībai ir jāmainās, un es ticu, ka mēs to spēsim īstenot. Biedram tomēr ir arī pienākumi. Jāpiedalās biedrības pasākumos, projektos, mācībās, talkās, pašam jānāk ar iniciatīvu, jābūt gatavam veltīt savu laiku, spēkus un, ja nepieciešams, līdzekļus biedrības darbā, pašam jābūt godīgam pret noteikumiem un jāiestājas pret pārkāpējiem. Patlaban, piemēram, Bangu dīķī ir daudz darāmā. Šeit sākam visu no nulles, un palīgi noteikti būs nepieciešami talkā, kurā kārtosim apkārtni, tiklīdz to atļaus laikapstākļi. Jāvāc kritušie zari, jāuzlasa atkritumi, sagāzušās laipas jānoņem un jāsadedzina, tādēļ papildspēki ir vajadzīgi,» skaidro M. Vaitekūns, uzsverot, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti.

Pašlaik BMMB ir 37 biedri, desmit gadu iepriekš to bijis ap 300. Tolaik neesot bijusi vimbu licenču gradācija un biedri varēja atļaujas iegūt pilsētas teritorijā. Tagad kārtība ir mainījusies, un cilvēki arī izklīduši. «Esam sabiedriskā labuma organizācija, vien daži entuziasti, kuri mēģina darīt, lai visiem būtu labi,» teic M. Vaitekūns. Viņš uzskata, ka arī kritika par augsto biedra naudas maksu ir nevietā. Desmit eiro pensionāriem un invalīdiem, 20 eiro pārējiem neesot liela nauda, piemēram, mednieku biedrībā šī maksa esot 150 eiro.

Divdesmit procenti no licenču ietirgotā jāatmaksājot valstij, līdzekļi nepieciešami dažādu projektu līdzfinansēšanai, kā arī nauda vajadzīga komunālo maksājumu segšanai. Pērn īstenoti divi projekti upju gultnes tīrīšanā un zivju nārsta vietu ierīkošanā, kopsummā ieguldot 18 tūkstošus eiro, kā arī viens projekts zivju resursu atjaunošanā, ielaižot 30 tūkstošus līdaku mazuļu, kam savukārt tērēti deviņi tūkstoši eiro.

«Licencēm maksa nav mainījusies, lai gan daudzi apgalvo, ka kļuvušas dārgākas, bet tas tādēļ, ka neatminas, cik gadu iepriekš ir maksājis par atļauju. Rīdzinieki man apgalvo, ka šīs vēl ir lētas atļaujas, viņu skatījumā licencei jābūt dārgākai, bet pieejamai visiem. Kaut 20 eiro maksātu vienai dienai, bet ir garantija, ka varēs makšķerēt pilsētā,» stāsta M. Vaitekūns.

Viņš sacīja, ka nevienam nav noslēpums, ka lielākā daļa vietējo vimbas ķer tirdzniecības nolūkos.  Sezonā sanākot 26 zivju makšķerēšanas dienas, kas nozīmējot, ka atļauts noķert nedaudz vairāk kā 200 vimbas. Lai uzzinātu patieso ainu, šis skaitlis jāreizinot ar vismaz pieci. Tomēr arī tā saucamajiem «gaļas tīkotājiem» biedrība gribot pielikt punktu. Copmaņu kontrolei šogad iegādāts drons. «Tas būs viens no preventīviem pasākumiem. Pieļauju, ja cilvēki sapratīs, ka viņus filmē, rīcība būs citādāka. Sāks domāt, ka tās astoņas vimbas ir jāsaskaita pareizi un jādodas mājās. Visiem jau zināms – ja ķeras, tad nevar apstāties, taču mēram ir jābūt,» uzsver M. Vaitekūns un atgādina, ka viena lieka vimba, noslēpta krūmos, sodā izmaksā ļoti dārgi – 129 eiro. Pašlaik makšķerniekus uzrauga Valsts vides dienesta inspektori. «Kontrole ir nosacīta, jo platība ir milzīga, bet inspektors viens. Ko viņš šajos 600 kilometros upju posmu var iesākt?! Taču tā jau ir apzināta valsts politika,» noslēdzot sarunu, akcentē BMMB izpilddirektors.



Kategorijas

Kategorijas