Birums labs, bet ne vislabākais

2020. gada 13. marts 00:00

264

Lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē iegūta 2019. gadā.

Pērn izdevies novākt Latvijas vēsturē lielāko graudu kopražu – 3,2 miljonus tonnu, kas ir par 1,1 miljonu tonnu jeb pusotras reizes vairāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Tiesa, Bauskas un Rundāles puses zemnieku vērtējums par rekordražu nedaudz atšķiras no valsts rādītājiem, ko sniedz CSP.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 4,26 tonnas, kas ir otrs augstākais rādītājs valsts vēsturē (2015. gadā – 4,49 tonnas).

2019. gadā kopumā iepirkts 2,4 miljoni tonnu graudu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, taču par 7,3% samazinājusies graudu vidējā iepirkuma cena, kas pērn bija 155,97 eiro par tonnu (2018. gadā – 168,34 eiro par tonnu), vēsta CSP. 81,4% iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši.

Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vērtībā. 2019. gadā visvairāk pārdots Saūda Arābijai, Nigērijai un Turcijai. Pieprasītākie (82%) bijuši kvieši, kā arī kviešu un rudzu maisījums.

Pieaudzis ziemāju īpatsvars
Pērn kopražu sekmēja gan labie ražības rādītāji, gan graudaugu platību pieaugums – ar šīm kultūrām bija apsēti 742,3 tūkstoši hektāru, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2018. gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā. Kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā. 2018. gadā tie bija 35,4%, bet 2019. gadā – 58,8%. Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir lielākais kopievākums Latvijas vēsturē; vidējā ražība no viena hektāra – 5,07 tonnas. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bijusi tikai 2015. gadā – 5,35 tonnas no hektāra.

Pērn iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2 miljoni tonnu jeb 62% no graudu kopējā vākuma. Vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 5,18 tonnas, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015. gadā – 5,53 tonnas). 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8% no kopējā apjoma iekulti Zemgales reģionā.

Valstī palielinājušās rapšu sējumu platības – 2019. gadā to bija 140,1 tūkstotis hektāru, un tas, salīdzinot ar situāciju 2018. gadā, ir par 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapšu sējumu platība kopš 1990. gada. Ievērojams ir vidējās ražības pieaugums. 2018. gadā no viena hektāra ievāktas 1,86 tonnas, bet 2019. gadā – 2,9 tonnas, liecina CSP sagatavotie dati.

Par tonnu mazāk
«Pagājušais gads nav bijis izcils, un rekordraža nav iegūta. Gads bijis labs, bet ne vislabākais,» raksturojot 2019. gada vākumu, atklāj Bauskas novada lauksaimniecības uzņēmuma SIA «Uzvara-lauks» agronoms Sergejs Kataņenko. Ziemas kvieši iegūti vidēji ap 7 tonnām no hektāra, jo Zemgales laukos vienmēr ir augstāki rādītāji par vidējiem valstī; ir reģioni, kur situācija būtiski atšķiras. Pērn ziemāju ražība bijusi tāda pati kā 2018. gadā, taču vasarāji gan padevušies labāk – 2018. gadā nokultas 4 tonnas, bet pērn izdevies novākt 5,5 tonnas no hektāra. Arī rapši teju par tonnu plusā, salīdzinot ar aizpērn novākto.

Rundāles novada Viesturu pagasta zemnieku saimniecības «Mūrnieki» īpašnieks Raimonds Kazbuķis «Bauskas Dzīvei» pauž, ka neko labu nevarot teikt par 2019. gadu, jo ziemāju platībās birums ieskaites svarā bijis par tonnu mazāks nekā iepriekšējos gadus; iekults nedaudz virs 7 tonnām graudu no hektāra. Mazāk nekā 2018. gadā iegūti rapši – 3,3 tonnas, un arī pupas. Lielsaimnieks stāsta: «Izskatījās, ka raža būs normāla, bet, kad kūla, nekā. Tas tāpēc, ka bija sauss gads. Augsnes virskārtā trūka mitruma, un augi barību galvenokārt uzņēma ar sānsaknēm. Piemēram, rapšiem galvenā sakne gāja dziļumā, bet tur nebija, no kā baroties, tāpēc palielinājās sānsaknes, caur ko uzņemt augam nepieciešamo. Liela raža bija tur, kur labs mitruma režīms, – Kurzemē un Latgalē. Zemgales zonā līdz pat šai dienai mitruma rādītāji ir diezgan neapmierinoši, gruntsūdens līmenis ir zemāks nekā iepriekšējos gadus. Kā saka – līst, bet nenolīst.»

Iekļaujas vidējos rādītājos
Vecumnieku novada lauku attīstības konsultante, zemnieku saimniecības «Madaras» īpašniece Anita Smilškalne vērtē, ka 2019. gads graudaugu audzētājiem bijis labvēlīgs, tāpēc sūdzēties neesot iemesla. «Pērn ziemāji mūspusē padevušies labi, laikapstākļi novākšanu nekavēja, arī cenas pieturējās. Vinnēja tie, kuri līgumus bija noslēguši ziemā. Cits jautājums – analīzes, par ko var diskutēt subjektīvi un objektīvi. Lauksaimniekiem šoreiz izdevās ietaupīt uz labības žāvēšanu, jo varēja nokult sausus graudus un pa taisno vest uz nodošanas punktu,» viņa teic.

Vecumnieku novadā kopumā pērn ražība bijusi augstāka nekā iepriekšējos gadus. Anita Smilškalne atminas, ka vienugad, kad bijis sauss, jebkurš lauksaimnieks varējis ap 5 tonnām kviešu no hektāra nokult, kas «mūsu apstākļos ir ļoti labs rādītājs – rekordraža». Pērn vidējā ražība bijusi apmēram 4,5 tonnas no hektāra. «Ir, protams, Latvijā saimniecības, kur kuļ sešas, astoņas un deviņas tonnas. Tā dēvētajā «Zemgales klētī» astoņas tonnas iegūt vairs nav nekāds brīnums. Vecumnieku novads ar to sacensties nevar, bet uz mūspuses fona pērn birums bija labs. Arī rapši iekļāvās vidējos rādītājos; 3,6 tonnas no hektāra – tas ir pieņemami,» situāciju raksturo lauku attīstības konsultante.

Gājputni un sausums
Latvijas āres silto ziemu pārlaidušas godam, taču lauksaimniekus, domājot par jauno ražu, bažīgus dara cita liga. «Ja neuzbruks putni, domāju, tādi laikapstākļi, kas varētu iznīcināt ziemājus un ietekmēt šī gada ražu, vairs nevar pārsteigt. Zemnieki teic, ka laukos manīti gulbji, kas barojas, bet visbīstamākās ir zosis; tās visu noēd «pa tīro»,» aicināta vērtēt apsētās platības, pauž Anita Smilškalne. «Pašlaik lauki izskatās cerīgi, sējumi pārziemojuši labi. Jācer, ka nebūs jāpiedzīvo katastrofāli laikapstākļi, kad sējumi varētu izdegt vai noslīkt, un tad tikai, kā saka, viss pašu un Dieva rokās.»

SIA «Uzvara-lauks» agronoms Sergejs Kataņenko «Bauskas Dzīvei» apstiprina, ka uztraukums par gājputnu iespējamiem postījumiem ir pamatots. «Pēdējos gadus putni nekādu kaitējumu mūsu laukiem nebija nodarījuši, taču pērn cieta pupu sējumi; visā Latvijā postījumi tika nodarīti apmēram 3000 hektāru platībā,» viņš atklāj. «Cerēsim, ka būs labi, taču izmantojām iespēju un uzrakstījām iesniegumu, lūdzot atbildīgajām institūcijām vajadzības gadījumā atbaidīšanas nolūkos atļaut šaut.» Agronoms teic, ka gājputni mēdz baroties gan kviešu laukos, gan pupu un zirņu platībās, ko plānots sēt pēc apmēram pāris nedēļām, kad zeme būs pažuvusi. Zosis kviešu asnus varot noēst pavisam, bet sakņu sistēmu neaiztiek un tā ataug, taču pākšaugus šāds putnu uzlidojums var sabojāt neatgriezeniski, jo barībai tiek izmantota augsnē nobriedusī sēkla. Lauksaimnieki cer, ka tad, kad pupas būs sadīgušas, gājputni jau būs atgriezušies un draudīgos baros laukus nepārlidos.

Savukārt lielsaimnieks Raimonds Kazbuķis noraizējies par mitruma trūkumu. «Ja būs sauss pavasaris, lauki ātri izžūs un būs problēmas ar ražu, jo augiem tieši pavasarī vajag daudz mitruma. Pašlaik sējumi ir zaļi un smuki, taču es uz tiem raugos piesardzīgi optimistiski.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Birums labs, bet ne vislabākais

Kategorijas