Mīļotajām dāmām 8. martā izvēlas Latvijas tulpes

8. marts – pirmie pavasara svētki ir klāt. Starptautiskās sieviešu dienas svinēšana izrādījusies grūti iznīdējama. Šajā diena īpašs ir tulpju krāšņais iznāciens, šis esot vienīgais brīdis, kad pircējs nedalītu uzmanību velta šīm puķēm, liecina mūspuses ziedu audzētāju un tirgotāju novērojumi. Nedēļā pēc astotā marta neiztirgotās pavasara vēstneses varot droši mest ārā, jo pieprasījums noplokot līdz minimumam.
Tulpju audzēšanas bums Latvijā nepārprotami saistāms ar laiku pirms neatkarības, bet robežām atveroties un iepludinot Holandes lētos ziedus, šis rūpals apsīka, taču atrodas vēl joprojām tādi puķumīļi, kuriem importa līdzinieces tulpju audzēšanas garu nav nokāvušas.
«Varētu jau mest visu pie malas un tirdzniecībai 8. martam importēt tulpes no Holandes, taču gribas tomēr savu un patīk šī lieta,» apliecina vietējais uzņēmējs, SIA «Ints un Co» valdes loceklis Ints Jākobsons. Viņš skaidro, ka savulaik tulpes audzējuši lielākos apjomos, piedāvājot tās arī vairumtirdzniecībā, bet tagad pēdējos gados skaits ir samazināts līdz 15 tūkstošiem sīpolu, grieztos ziedus realizējot pašiem par gala cenu.
«Labas šķirnes sīpols maksā ap 12 – 15 centus, klāt jāpierēķina darbs, kurš ar katru mirkli kļūst arvien dārgāks, turklāt stādīšana, mēslošana, laistīšana, uzraudzīšana, griešana aizņem laiku. Ja vairumā veikalniekiem zieds jāatdod par 35 – 40 centiem, tad no šīs vairumcenas pāri paliek vien tikai darbaprieks,» ziedu audzēšanas aizkulises atklāj I. Jākobsons un piebilst, ka uzņēmuma veikalā «Rozīte» Bauskā vienas tulpes cena esot 70 centu. Viņš atzīst, ka ar Holandes tulpēm konkurēt ir neiespējami, taču esot pietiekama daļa pircēju, kuri priekšroku dod pašmāju audzētajām puķēm.
Protams, ar padomju laikiem grūti salīdzināt, kad neviens vien tagad sabiedrībā redzams pārstāvis savu kapitālu uzkrājis tieši tulpju biznesā. «Tolaik jau daļa izmaksas gūlās uz kāda kolhoza vai kopsaimniecības pleciem. Tulpi tirgoja par rubli un pārdodot 5000 gabalu vai vairāk tā jau bija milzu nauda, jo, piemēram, inženieris tad pelnīja 130 rubļu. Par tulpju naudu sanāca žigulis, cēla mājas, mazākos apjomos bija labs atspaids ģimenes budžetā. Tad audzēja Darvina hibrīdus, tulpe tajā pašā dienā jau bija atplaukusi. Tās nogrieza trīs nedēļas iepriekš un vēsumā plauktos turēja, bet pirms pārdošanas galus nocirpa un ievietoja ūdenī, lai atdzeras,» stāsta I. Jākobsons un papildina, ka paši tagad gan cenšoties ar termiņu notrāpīt un ziedus griezt pēdējā brīdi.
Gailīšu pagastā dārzniecībā pārsvarā plaukstot Triumfa tulpes, tām raksturīga ziedlapiņu sakļaušanās un vāzē istabā stāv pat nedēļu un ilgāk. Populārā šķirne ir dzeltenā – ‘Strong gold’, patiesi simbolizē pavasari un dabas atjaunošanu. Īpaša ir arī ‘Strong love’ – sarkanā, ko pircēji arī pieprasa.
I.Jākobsons ir drošs, ka 8. marts neizzudīs. Neesot tikai tā, ka pensionāri atzīmētu šos svētkus, jaunajiem arī šī ir diena, kad izrādīt uzmanību sievietēm, vai vienkārši ģimenē celt godā pavasarīgu mirkli. Pats uzņēmējs neslēpj, ka arī pašam tulpes patīk tikai vienreiz gadā – 8. martā. Peļņa no griezto ziedu tirdzniecības neesot milzīga, jo dārzniecība galvenokārt specializējas uz vasaras puķu audzēšanu, taču kopējo ienākumu daļā savs atspaids esot.
Nav noslēpums, ka savu daļu šajā biznesā cenšas iegūt arī lielveikali. Lielie tīkli «Rimi» un «Maxima» pārdod ne tikai grieztus ziedus, bet arī augus podiņos. «Kaut ar zaudējumiem andelēs kādas lietas, bet galvenais, lai cilvēks citur neaizietu,» teic I. Jākobsons. Tāpat mazumtirgotājiem iegriežot lielpilsētas ziedu bāzes, kur puķes pārdod ne tikai vairumā, bet ar nelielu uzcenojumu arī mazumā. «Mums mazpilsētā vēl labi klājas, bet Rīgā pārsvarā jau visi ziedu veikali ir beiguši pastāvēt. Vairumtirdzniecības bāzes ir kļuvušas par puķu lielveikalu,» uzskata I. Jākobsons.
Šogad 8. marta svētki iestiepušies četrās dienās. Dažās organizācijās dāmas sveiktas jau piektdien, 6. martā. Pieprasījums pēc ziediem bijis arī sestdienā, pīķi sasniedzot svētdienā, bet arī pirmdienā vēl izsīkums netiekot prognozēts.
SIA «Ints un Co» veikalā «Rozīte» nedēļas nogalē puķes pirktas ne pa jokam. Arī svētdienā, 8. martā, bode vaļā. «8.marts ir svēta lieta. Taču tagad tie nav izteikti tulpīšsvētki. Pērk dažādus ziedus, iecienījuši arī saveidotas kompozīcijas, krāšņumaugus podiņos,» stāsta veikala pārdevēja Sandra Stasjuna. Viņa priecājas, ka vīrieši ir izglītoti un vien daži ir tādi, kas veikalā jautājot pēc kāda zaļa laksta. «Tagad kungi nāk ar mērķi, zina, kas mīļotajai patīk vairāk – rozes, gerberas, frēzijas, tulpes vai kādas citas. Taču puķes nepērk tikai otrai pusītei, tās iegādājas arī mammām, kolēģēm, radiniecēm, kaimiņienēm. Salasās tiešām daudz,» apstiprina S. Stasjuna.
Pārdevēju novērotais liecina, ka rocība cilvēkiem atļauj tērēties vairāk. Pa vienam ziedam neiegādājas, vidēji tiekot tērēts ap 15 – 20 eiro. «100 eiro pušķi kā galvaspilsētā mums nav pieprasīti, taču ir apjautājušies par īpašām rozēm bokālā, kas stāvot vairākus gadus, bet to cena arī svārstās no 50 eiro un uz augšu. Tādus gan nevaram atļauties pasūtīt,» teic veikala pārdevēja S. Stasjuna. Viņa atzīmē, ka vairumam rūp, vai ziedi ir vietējie. Kā sperot kāju veikalā, vaicājot, vai tulpes pašmāju. Daudziem esot svarīgi ir atbalstīt vietējo produkciju. Nevarot apgalvot, ka visbiežāk klienti izvēlētos tieši sarkanas tulpes. Pieprasītas ir dažādu krāsu pavasara vēstneses. Iespējams, ja 8.marts iegadītos darba dienā, arī skolēni būtu aktīvāki ziedu pircēji un dāvinātāji, lai izdaiļotu šo dienu savām klases biedrenēm un, iespējams, arī skolotājām.
«Manuprāt, 8.marta atzīmēšana nav nekas slikts, jo ziedu nekad nevar būt par daudz. Tāpat par daudz nekad nebūs svētku. Jo šie svētki man asociējas galvenokārt ar pavasara tuvošanos,» tā S. Stasjuna.
Šonedēļ pircējiem piedāvātas arī atraitnītes, kuru tirdzniecība parasti sākta aprīļa otrajā nedēļā. «Laikapstākļi tiešām ir neraksturīgi šim periodam, taču lielus mīnusus nesola, bet atraitnītes salu nebaidās. Dāmas īpaši priecājas, ka uz balkona beidzot varēs pavasari iedzīvināt,» pircēju atsauksmes atklāj S. Stasjuna.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»