BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavnieki nevēlas pievienoties Bauskai

Uldis Varnevičs

2020. gada 6. marts 00:00

256
Iecavnieki nevēlas pievienoties Bauskai

Pret administratīvi teritoriālo reformu protestē daudzviet Latvijā.

Gan Iecavā, gan citviet Latvijā aizvadītas protesta akcijas pret plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Iecavā akcija sākās 5. marta rīta agrumā un kopā aktivitātēs piedalījās apmēram simt iedzīvotāju un desmit tehnikas vienības.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA informācija, arī Rīgā ceturtdien, 5. martā, pret reformu pie Saeimas ēkas protestēja apmēram simt aktīvistu, savukārt 15 vietās Latvijas teritorijā notika smagās tehnikas protesta braucieni ar mērķi paust neapmierinātību par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

Miermīlīga akcija

Iecavā protesta akcijas organizatores lomu bija uzņēmusies Agita Hauka. «Šī ir miermīlīga akcija. Man nav nekādu pretenziju pret baušķeniekiem, bet gan pret ministru Juri Pūci, kas nevēlas uzklausīt sabiedrības viedokli,» pauda A. Hauka.

Protesta dalībnieki ar plakātiem «Mēs par demokrātisku reģionālo reformu», «Iecavas novadam būt!», «Par Iecavas novadu!» pārvietojās pa Rīgas ielas trotuāriem, šķērsojot ielu pa gājēju pārejām, tā nedaudz kavējot satiksmi. Protesta norisi uzraudzīja Valsts policijas pārstāvji un situācijās, kad likās, ka pārāk ilgi šķērso brauktuves, policisti sāka kontrolēt satiksmi paši. Ik pa brīdim pa A7 ceļu  lēnām pārvietojās traktori, paužot protestu arī šādā veidā. Akcija ilga apmēram divarpus stundu.

Tās laikā iznāca satikt arī kritiķus, kas bija par reformas īstenošanu. Kā galveno argumentu minēja iespējamību samazināt novada administrācijas darbinieku skaitu, šādā veidā iegūstot līdzekļus attīstībai.

Nevēlas Bausku
Aptaujātie iecavnieki atzina, ka viņi protestē tieši pret pievienošanu Bauskas novadam. Labāka izvēle esot atstāt novadu esošajās robežās jeb pievienot Baldones novadam ar jaunu novada centru Iecavā.

«Visi ceļi ved uz Rīgu, nevis uz Bausku. Iecava ir attīstījusies labāk par Bausku. Ja aizejam atpakaļ, tad visi līdzekļi aizies uz Bauskas novadu. Reforma ir līdzīga 1949. gada izsūtīšanai – to īsteno ar varu. Vajadzēja realizēt ar brīvprātības principiem, bet ministrijās sēž tie, kas no laukiem neko nesaprot,» saka iecavnieks Alberts. «Topošā teritorija raisa emocionālu salīdzinājumu ar padomju laikiem – Bauskas rajonu. Kā tik lielu novadu mācēs pārvaldīt? Nav naida pret Bausku, bet tas ir par traku. Būs viens liels Bauskas kolhozs,» sašutis ir iecavnieks Māris.

Neapmierināti bija arī Iecavas jaunieši, kas piedalījās pasākumā ar plakātu «Bauska – Nē!». «Reforma ietekmēs mūsu nākotni. Budžeta nauda, ko atvēlēs Iecavai, samazināsies, būs mazāka nauda skolām, dažas iestādes slēgs,» savas domas pauda jaunieši.

Neļauj runāt
Saeimā 5. martā sāka skatīt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai uz otro lasījumu sagatavoto likumprojektu. Pirms tam deputāti tikās arī ar protestētājiem pie Saeimas ēkas. «Ļoti novērtēju un augsti cienu cilvēku vēlmi un tiesības izteikties. Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama jau sen. 2009. gada reforma bija neveiksmīga brīdī, kad par to nolēma. Šajā laika periodā redzam, ka pašvaldības nav spējušas līdzvērtīgi attīstīties un pakalpojumu pieejamība un kvalitāte atšķiras ļoti stipri. Komisija ir diskutējusi ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām,» sanākušos uzrunāja Saeimas deputāts no Bauskas novada un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs. Protestētāji A. T. Plešam neļāva runāt, pārtraucot ar agresīviem saukļiem, kam gan nebija konstruktīva satura.

Ceturtdienas pēcpusdienā ziņu aģentūra LETA izplatīja informāciju, ka likumprojekta skatīšanu,  visdrīzāk, turpinās arī piektdien, 6. martā, jo kopā bija iesniegti 316 priekšlikumi. Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 40 pašvaldības.

Nepiekrīt pārdēvēt novadus par apriņķiem
Saeimas vairākums 5. martā noraidīja Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinājumu administratīvos novadus pārdēvēt par apriņķiem.

Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) norādīja, ka Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes simbolizē Latvijas kultūrvēsturiskos novadus. Savukārt Latvija ir iedalīta administratīvajos novados, tāpēc, lai «nesabāztu vienā maisā» šīs saturiski atšķirīgās nozīmes, administratīvos novadus nepieciešams nodēvēt par apriņķiem.

Tomēr priekšlikumu noraidīja vairāku iemeslu dēļ. Izmaiņas prasītu apmēram sešu miljonu eiro izdevumus, uzliktu administratīvu un finansiālu slogu uzņēmējdarbībai saistībā ar adrešu maiņu. Deputāte Vita Anda Tērauda («Attīstībai/Par!») informēja, ka tad būtu jāveic grozījumi ap 100 likumos, ap 400 Ministru kabineta noteikumos un 19 informatīvajās sistēmās.