Dzīvi svētī ar smaidu

2020. gada 6. marts 00:00

879

Jubilāres Veronikas Puķes pārliecība – katrā dienā var atrast ko brīnišķīgu.

Šonedēļ, 2. martā, nozīmīga dzīves jubileja atzīmēta baušķeniecei Veronikai Puķei, Bauskas bērnu un jauniešu centra (BBJC) metodiķei un direktores vietniecei.

Izaugusi ar dzeju
Veronika nāk no Preiļiem, Bauskā ieprecējusies, un te paskrējuši jau 40 gadu. Pirmoreiz Bauskā bijusi astoņu gadu vecumā – atmiņā palikusi maza autoosta ar daudz ļaudīm, griešanās karuseļos pilskalnā, kamēr kļuvis slikti. Mazotnē redzējusi arī tikko restaurēt sākto Rundāles pili. Jubilāre augusi četru bērnu ģimenē – divi brāļi un divas māsas. Māsa Lūcija ir divpadsmit gadus vecāka par Veroniku, jau mazotnē bija liels atbalsts un padomdevēja, arī tagad abām ir tuvas attiecības.

Mācījusies Preiļu 1. vidusskolā, no 1. klases piedalījusies daiļrunas konkursos. Svinēti «Ābeču svētki», tajos klasesbiedri bija burti, bet Veronika – ābece. Toreiz 1. klasē runāto pantiņu jubilāre atceras joprojām, it sevišķi uz ceļa: «Ja ceļa malā Z, tad jābrauc ir bez steigas, jo ceļam līkums ir, bet alfabētam beigas.» Piedalījusies arī republikas konkursos. Žūrijās īpaši atmiņā palikuši aktieri. «Dzīvu aktieri pirmoreiz redzēju skatuves runas konkursos,» teic jubilāre.

Joprojām prātā aktrises Helēnas Romanovas seja, kas tiekusies uz runātāju, kad Veronika uzstājās ar Raiņa dzejoli «Pats». Tas bijis pusaudzes gados. Veronika aktieriskā meistarībā, dabiski, neuzspēlēti, skaidri redzot priekšstatu gleznu, norunā dzejoli «Bauskas Dzīves» žurnālistiem. Aizkustinājuma asaras acīs visiem. Savukārt aktrisei, «karalienei ar staltu stāju un nepārspējamu dikciju» Elzai Radziņai nepaticis Veronikas cietais «l», par to noņēmusi punktus.

Tikai likumsakarīgi, ka BBJC metodiķe jau desmito gadu organizē skatuves runas konkursus, sadarbojas ar jomas profesionāļiem. Veronika ar interesi skatās, kādus darbus skolēni izvēlas. Tikko skatē izskanējušais M. Čaklā dzejolis «Kamēr iemācās pazaudēt» Veronikai bijis vidusskolas laika moto, protams, toreiz līdz tā «kodolam» vēl nespējusi tikt. Jubilāre pie kūpošas tējas tases izjusti un dziļi to norunā, tā, it kā nule izgājusi no Preiļu 1. vidusskolas klases. Par tādu sniegumu nenoliedzami žūrija liktu vislabākos punktus. «Visskaistākā svešvaloda ir klusēt,» dzejnieka paustajam piekrīt V. Puķe, kas arī esot bijusi liela runātāja, bet nu iemācījusies paklusēt.

Tūrisma jomā – 25 gadi
Preiļu 1. vidusskolā spēlēts arī teātris, uzvesta visa garā A. Brigaderes luga «Sprīdītis», Veronika pamātes lomā kopā ar klasesbiedriem un skolotāju pat kāpusi uz Valmieras teātra skatuves. Dzīvē saistība ar teātri bijusi visu laiku – spēlēts pedagogu teātrī, braukts uz izrādēm, nu tiek rīkotas skolēnu teātru skates.

V. Puķe beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras pasniedzējas izglītību. Skolā – Bauskas 1. vidusskolā – gan strādāts maz, sākts tūrismā – Bauskas ceļojumu un ekskursiju birojā. Tas bija laiks, kad bija «informācijas bads, pašam vajadzēja iepriekš visus maršrutus izbraukāt». Tagad, Veronikasprāt, turpretī īsti nav vajadzīgs pavadonis, jo ir milzīga informācijas gūzma. «Tas gan nereti noved pie virspusējības, tāpat par labu nevienā jomā nenāk mūžīgas reformas, pārvērtības,» domā jubilāre.

Ieraugot Veroniku, daudzi teic, ka pirmais uzrunā viņas smaids. «Tūrismā jau nevar strādāt īgņas,» joko jubilāre, kas tūrisma nozarē aizvadījusi 25 gadus.

Iespējas «izmēģināt sevi»
BBJC Veronika Puķe strādā kopš 2010. gada. Darbs esot interesants, jo ir radošs. «Gaisā virmo māksla,» teic jubilāre. Skolēniem ir brīnišķīgas iespējas «izmēģināt sevi» dažādās nodarbēs. Tādā vidē strādājot, arī pati visu ko provējusi. Darbojusies gleznošanas studijā «Gothards», mācījusies kaligrāfiju, sapratusi, ka «māls nav mana stihija», tāpat kā stikls. Jubilārei patīk jaunrade. Brīvajā laikā labprāt arī lasa, vairāk gan pašlaik prozu, patikusi Jāņa Sarmas grāmata par Bausku «Mīļā pilsēta». Veronikai patīk apmeklēt teātri, koncertus, tuvāka gan ir klasiskā, nevis modernā mūzika, patīk balets. Kopā ar dzīvesbiedru pērnā gada nogalē baudīts koncerts Berlīnes Filharmonijā.

Agrā jaunībā darbošanās dārzā nav bijusi tīkamākā nodarbe, turpretī tagad gan patīk, tā relaksējot. Labprāt gatavo ēst. «Arī ceļojumos patīk izjust jaunas garšas,» atklāj Veronika.

Kā jubileja aizvadīta, Veronika neatklāj, tik ar viņai raksturīgo silto smaidu noteic: «Noslēpums.» Visticamāk, līdzās bija ģimene – vīrs, divas jaukas meitas un trīsgadīgā mazmeitiņa. Un visi izjuta jubilāres sirdssiltumu un namamātes gādību. «Dzīve ir skaista, katrā dienā var atrast ko brīnišķīgu. Kā teicis kāds rakstnieks – «baudiet dzīvi, jo ilgi jūs būsit miruši!»,» saka Veronika Puķe.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvi svētī ar smaidu

Kategorijas