Uz skatuves «dzirksteļo» dejotāji

2020. gada 6. marts 00:00

Bauskas un Rundāles novada deju kolektīvi pirmie Latvijā sāk skašu maratonu.

Saistībā ar XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks no 6. līdz 12. jūlijam Rīgā, Bauskas un Rundāles novada izglītības un kultūras iestāžu tautas deju kolektīvi 4. martā pulcējās Īslīces kultūras namā uz pirmo valsts skati, kas palīdzēs izraudzīties tos deju kolektīvus, kuri kļūs par svētku dalībniekiem.

Īslīces kultūras nama zālē trešdien tautas deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» repertuāra apguves un dalībnieku atlases skatē virmoja liela rosība, ieradušies bija ne tikai dejotāji no 28 kolektīviem, bet arī daudz atbalstītāju.

Bez līdzjutējiem neiztiek
Līdzjutējos bija «radu tante» Inese Zvejniece, kas «uzprasījusies» «Odziņas» dejotājam Albertam Zvejniekam līdzi. «Nav slikti izkustēties no mājas,» teic kundze. Savukārt Laura un Guntars Kanašķi bija pārkārtojuši savu darba grafiku, lai varētu atbalstīt meitu Amēliju, kas jau no četru gadu vecuma danco «Mēmelītē», turklāt meitenei ir sapnis tikt uz Dziesmu svētkiem. Arī trīsgadīgā māsa Elza jau protot deju soļus, jo mājās dancojot Amēlijai līdzi.

Vectēvs Viktors Gailis līdzi juta mazdēlam Naurim Drozdovskim, kas danco «Mēmelītē», māsiņa Monta kustējās līdzi dejas ritmiem, domās bija blakus uz skatuves. Vairāku dejotāju rokas sita līdzi ritmu, un bērni savstarpējās sarunās uzteica arī konkurentu priekšnesumus.

Pilsrundāles vidusskolas deju kolektīva «Madaras» dalībnieks 12. klases skolnieks Roberts Romanovs dejo 12 gadus, 11. klases audzēknis Mārtiņš Truntiks – 11 ga-dus, bet Emīls Matulēns no 11. klases – gan tikai gadu. Puiši «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka arī pēc 12. klases dejošot, jo no tā gūstot lielu prieku. Izrādās, visi Truntiku ģimenes bērni danco – to dara arī Mārtiņa piecgadīgā māsa Dārta un pirmklasnieks brālis Kristaps.

«Madaru» dejotājai Diānai Sadauskai gan galīgi nepaveicās – iepriekšējā dienā pirms skates sastiepusi saites, neskatoties uz to, jauniete ar ieģipsētu kāju bija kopā ar savējiem, tiesa gan, uz skatuves viņu aizstāja cita meitene.

Ar savas mācību iestādes dejotājiem svarīgajā brīdī bija kopā arī skolu direktori, piemēram, pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba juta līdzi «Ganiņiem», Codes pamatskolas direktore Laila Jurcika uzmanīgi vēroja savējo dancotāju sniegumu.

Pieredzējuši pedagogi
Daudz emociju arī deju pedagogiem. «Grūtākais ir dzīvot līdzi, kad visi jau uz skatuves, jo tad neko vairs nevar līdzēt. Savukārt patīkamākais darbā ir redzēt tā augļus,» teic Arvils Noviks, Īslīces kultūras nama jauniešu deju kopas «Līdums» vadītājs, kas dejas lieliem un maziem māca 12 gadus. Repertuārs esot grūts.

Savukārt Bauskas Valsts ģimnāzijas deju kolektīva «Taurenītis» vadītāja Aiva Skaldere draugos ar deju ir vēl ilgāk – 31 gadu, 15 gadus māca tautas dejas, mūsdienu dejas – 16 gadus. Patīkot abi deju veidi, tautiskās dejas sākusi mācīt tālab, ka gribējusi savu klasi aizvest uz Dziesmu svētkiem.

Bauskas 2. vidusskolas 3. – 6. klašu deju kolektīvu vada Lidija Dāvide. Sporta un tautas dejām veltīti 28 gadi. «Sporta dejām nav deju rakstu, bet ir figūras, atbilstošas kvalifikācijas klasei. Tajās visi ir konkurenti. Savukārt tautas dejās visi vienādi, visi draugi. Tautas dejās grūtākais ir «pacelt» visus kolektīva bērnus, sporta dejās citādāk, jo tur ir pāris. Patīkamākais ir tas, ka bērniem acis mirdz, bet dejās virmo arī kaislības,» ar smaidu stāsta pedagoģe. Dejas ar atribūtiem ir grūtākas.

Vēl pirms iešanas uz skatuves tiek lūkoti tērpi, meitenēm jāsakārto mati, jāpaņem vajadzīgie atribūti. Darba daudz. Tālab palīgi ir ļoti vajadzīgi. Tā «Taurenīša» koncertmeistare Zane Bluša kopā ar dancotājas Elzas māmiņu Baibu Stūri un Evelīnas mammu Ilzi Jasoni darbojas saskaņoti, lai kolektīvs izskatītos labi, arī puišu bikses prasa pūles, lai tās nekristu nost.

Priekšnesums kā teātris
Deja «Čimaru, čamaru» pievērsa skatītāju uzmanību ar raksturu, degsmi, dancotāji attēloja, kā pirmoreiz pavasarī laiž ganībās Zīmaļu, Raibaļu un mazo Pērsi un rumulējas. Temperamentīga deja ir arī «Paunu kule», kurā meistarīgi dancotāji arī ritentiņu uz skatuves pamanījās mest. Šī deja «iekustināja» pat žūriju, un tā vienreiz aplaudēja.

Skolotāja Vija Cerusa vērtē: «Tās nav dejas, bet teātris, apbrīnoju deju pedagogu talantu un prasmi uz skatuves parādīt deju izrādi. Deja ir saruna, milzīgs azarts, emociju gamma, bērnu sejas līksmoja.»

Kad deju soļi un mūzika noklusuši, iestājās nozīmīgs mirklis, kad žūrija devās apspriesties. Uzstāšanās beigusies, bet raizes zālē turpinās. Nevar droši zināt, kā sniegums būs paticis vērtēšanas komisijai.

Kompetenta žūrija
Dejotāju sniegumu lūkoja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētki) tautas deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» repertuāra apguves un dalībnieku atlases skašu vērtēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Jānis Purviņš – horeogrāfs, Svētku tautas deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» (turpmāk – deju lielkoncerts) virsvadītājs, laureātu koncerta mākslinieciskais vadītājs.

Vērtēšanas komisijā strādāja: Dagmāra Bārbale – horeogrāfe, Svētku deju lielkoncerta virsvadītāja un horeogrāfe inscenētāja, deju skolas «Dzirnas» pedagoģe; Iluta Mistre – horeogrāfe, Svētku deju lielkoncerta virsvadītāja, Lielvārdes deju kolektīva «Pūpolītis» vadītāja; Zanda Mūrniece – horeogrāfe, Valsts izglītības satura centra vecākā referente, Svētku deju lielkoncerta virsvadītāja, Dziesmu un deju svētku padomes locekle; Inga Pulmane – horeogrāfe, Svētku deju lielkoncerta mākslinieciskās vadītājas asistente un virsvadītāja, deju ansambļa «Teiksmiņa» vadītāja. Darbojās arī tehniskā sekretāre Elīna Ķersele un «draudzīgā novērotāja» horeogrāfe Ilze Mažāne.

Priekšnesumus brīnišķā balss tembrā, tāpat kā priekšskatē, pieteica ar skaidru dikciju apveltītā Vendija Volosovska, Bauskas Valsts ģimnāzijas 7.b klases skolniece, pulciņa «Bauskas dārgumu meklētāji» dalībniece.

Pēc skates vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Purviņš dalībniekiem, pedagogiem, atbalstītājiem sacīja: «Jūs pirmie iesākāt skašu maratonu Latvijā. Mazās kājiņas ir sparīgas, tas nespēj atstāt vienaldzīgu. Katrs vadītājs tikai pats zina, cik daudz pūļu un sviedru ielikts, lai taptu priekšnesums. Jūsu vidū bija mirdzošas pērles, piemēram, «Mēmelīte», «Taurenītis», «Odziņa», vidusskolēni dievīgi «dzirksteļoja» uz skatuves. Kamēr dejos bērni, dejos jaunieši, būs vidējās paaudzes kolektīvi, būs Dziesmu svētki. Kamēr būs Dziesmu un deju svētki, būs latviešu valoda. Paldies skolotājiem, vecākiem!» Tad J. Purviņš pasniedza diplomus par iegūto pakāpi. Vētrainus aplausus par augstākās pakāpes iegūšanu savai pedagoģei Ligitai Irbītei veltīja viņas audzēkņi, arī Arvils Noviks pēc paziņojuma par augstāko pakāpi tika jauniešu ielenkts un pateicībā apdāvināts.

Aug līdzi laikmetam
Vērtēšanas komisija rada laiku arī sarunai ar «Bauskas Dzīvi». J. Purviņš atzina, ka pirmā skate bijusi satraucoša, prieks bijis par to, ka deju kopu vadītāji ņēmuši vērā ieteikumus, kopējais iespaids par Bauskas un Rundāles novada dejotājiem – pozitīva attieksme, ļoti centīgi un sparīgi. Svarīgas ieceres «laukumam» jeb lielajiem svētkiem, lai veidotos zīmējums, līnijas, lai kustības būtu sinhronas, lai soļi saskaņotos ar mūziku, lai tērpi atbilstu sezonai. J. Purviņam paticis arī «Bauskas puses matu sakārtojums». Savukārt D. Bārbale pozitīvi uzteica tērpus.

Uz jautājumu, kā horeogrāfiem paticis viņu deju izpildījums, I. Mistre atbildēja, ka dejas tikušas izpildītas ar prieku, ļoti kvalitatīvi, baudījusi priekšnesumu, aizmirstot, ka jāvērtē. Komisija pauda prieku, ka bērni redz cits citu, uz skatuves ir dzīvīgi un uzmirdz dejā ar kustību.

Kāpēc deju repertuārs ir tik sarežģīts? «Tāpēc, ka deja nav muzejiska vērtība, bet dzīva, tā augusi līdzi laikmetam. Tā arī jauniešiem rodas interese. Autori atbild par to, lai nepazaudētu latviskuma kodu. Kas neattīstās, tas nodziest,» skaidroja J. Purviņš.

Vēl nav zināms, cik kolektīvi tiks uz lielajiem svētkiem. Dalībnieki tiks paziņoti 12. maijā. Izvērtēšana skatēs prasa laiku, turklāt jāvētī dažādi žanri, kas tiks pārstāvēti Dziesmu svētkos. «Lai bērni dzīvo dzīvi kopā ar deju! Dejas ceļš nebeigsies tikai svētkos. Viņi ir izdarījuši pareizo izvēli,» pauda Z. Mūrniece.

Komisija secināja, ka skates ir sākušās ar ļoti fantastisku enerģiju. Arī Ligita Irbīte, Bauskas un Rundāles novada skolu tautas deju kolektīvu virsvadītāja, secināja: «Esam uzlikuši augstu latiņu, bērni un skolotāji priecīgi.»

Iecavas un Vecumnieku novada dejotājiem skate notiks 24. aprīlī
Ar skati Bauskas un Rundāles novada dejotājiem sākās XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta «Saule vija zelta rotu» repertuāra apguves un dalībnieku atlases skates valstī, kas noslēgsies 25. aprīlī Jelgavā.

Šajā laikā Latvijā notiks 40 skates, tajās piedalīsies 20 800 potenciālie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki, kas dejo
1020 deju kolektīvos, tostarp arī piecas diasporas deju kopas.

Viskuplāk tautas deju skatēs tiks pārstāvēta Rīga ar 3760 dejotājiem.

Iecavas un Vecumnieku novada tautas deju kolektīvu repertuāra apguves un dalībnieku atlases skate, gatavojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncertam, notiks 24. aprīlī plkst. 11 Iecavas kultūras namā.

Informācijas avots: Inga Vasiļjeva, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja un www.nacgavilet.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uz skatuves «dzirksteļo» dejotāji

Kategorijas