Vienā stundā māca divas klases

2008. gada 25. novembris 14:00

2697

Bērnu skaita samazināšanās lauku skolās aktualizē apvienoto klašu veidošanu. Pedagogiem ir jāapgūst jauna metodika, paralēli vadot stundu dažāda vecuma audzēkņiem. Bārbeles pamatskola 25. novembrī organizēja skolotāju pieredzes apmaiņas konferenci par darbu apvienotajās klasēs.Pedagogi no Bauskas, Aizkraukles un Jelgavas rajona apmeklēja un analizēja matemātikas, latviešu valodas, mājturības un vizuālās mākslas atklātās stundas Bārbeles pamatskolā. Tās vadīja priekšmetu skolotāji, bet vizuālās mākslas nodarbību 1. - 2. apvienotajā klasē prezentēja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas filiāles 4. kursa studente Dace Skujevska. Pašlaik Bārbeles pamatskolā viņai ir mācību prakse.Konferences iniciatore ir izglītības iestādes direktore Dace Penķe un viņas kolēģi. Viņa ir gandarīta, ka aicinājumu dalīties pieredzē skolotāji uztvēra ar interesi. Vislielākā atsaucība ir saņemta no Aizkraukles rajona. «Valstī nav vienotas darba metodikas apvienotajās klasēs, tāpēc skolotājiem ir nepieciešams dalīties pieredzē, diskutējot par problēmām, meklējot efektīvākus risinājumus un izaugsmes iespējas. Esam sagatavojuši atklāto stundu vērtēšanas anketas un citus aptaujas materiālus. Bārbeles pamatskolas pedagogi lasīs pieredzes ziņojumus par darba diferenciāciju, projektu metodi un skolēnu pašnovērtējumu apvienotajās klasēs. Konferences dalībnieki iesaistīsies domu apmaiņā un strādās darba grupās,» skaidro direktore.Atbilstīgi Ministru kabineta noteikumiem, klases jāapvieno, ja katrā no tām ir mazāk par astoņiem bērniem. Bārbeles pamatskolā ir trīs šādi komplekti - 1. un 2., 3. un 4., 5. un 6. klase. Arī Codes sākumskolā, Bērsteles, Mežotnes, Bērzu pamatskolā ir ieviesta līdzīga sistēma. Bārbeles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotājas Sarmītes Fluginas pedagoģiskais stāžs ir 23 gadi, bet šajā mācību gadā viņa pirmo reizi sāka strādāt apvienotajā 5. - 6. klasē, kurā pavisam ir 14 audzēkņu. Pedagoģe dalās atziņās un novērojumos: «Darbs ir ļoti saspringts, skolotājam jāgriežas kā vāverei ritenī. Stundas intensitāte un temps ir ievērojami, jo 40 minūtēs divām grupām jāmāca atšķirīgas programmas. Tas nozīmē, ka ir ļoti rūpīgi jāgatavojas stundai, viss jāpārdomā līdz pēdējam sīkumam. Kamēr vienai grupiņai skaidroju jauno vielu, tikmēr otra veic patstāvīgo darbu. Apvienotajās klasēs darbojas vairāki pozitīvi un skolēniem labvēlīgi faktori. Pirmkārt, tā ir priekšrocība ar katru audzēkni strādāt individuāli, kas lielās klasēs vispār nav iespējams. Tiek veicinātas patstāvīga darba iemaņas, jo šādi uzdevumi ir jāveic katru stundu. Jaunākie bērni mācās no vecākajiem, kuri savukārt var atkārtot iepriekšējā gada vielu. Demogrāfiskās prognozes liecina, ka apvienoto klašu režīmā Bārbeles pamatskolai būs jāstrādā vēl trīs gadus. Pēc tam skolēnu skaits palielināsies.». Reinis Jirjens un Roberts Kļaviņš mācās 6. klasē. Zēni spriež, ka atšķirība starp parastu un apvienotu grupu nav krasi izteikta. «Sākumā man bija grūti koncentrēties, jo neviļus klausījos, kā skolotāja skaidro vielu 5. klasei, taču ātri pieradu. Mūsu klases ir ļoti draudzīgas. Būdami piecus un sešus gadus veci, mācījāmies vienā sagatavošanas grupiņā. Ja piektklasnieki lūdz padomu mājas uzdevumu veikšanā, mēs viņiem paskaidrojam, kas darāms,» teic Reinis.Viesturu pagasta Bērsteles pamatskolā šajā mācību gadā tika atvērta 5. - 6. apvienotā klase. Zēnu mājturības skolotājs Ilgvars Ūdris un Aija Kivriņa - vizuālās mākslas un meiteņu mājturības pasniedzēja - spriež: «Abos mācību priekšmetos teorija veido tikai 25 procentus, tādēļ mums ir vieglāk strādāt, jo bērniem patīk praktiskas nodarbības. Nav arī izteiktas atšķirības starp 5. un 6. klasē apgūstamām iemaņām. Taču arī mums ir ļoti nopietni jāpārdomā stundu norise, lai ikviena minūte tiktu izmantota lietderīgi.» Apvienotās klases Mežotnes pagasta Bērzu pamatskolā ir jau četrus gadus. Lilija Priedniece, matemātikas un fizikas skolotāja, iztaujāta par sistēmas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, atbild: «Ir jāpierod, ka, ejot uz vienu stundu, būs jāvada divas. Arī programmas, tematiskie plāni un citi dokumenti jāraksta divos eksemplāros. Manuprāt, šī sistēma bērniem nāk par labu, jo viņi iemācās cits citam palīdzēt, paļauties uz saviem spēkiem. Skolēniem veidojas adekvātāks pašnovērtējums, nekā mācoties parastā klasē.» Jelgavas rajona Lielvircavas pamatskolu konferencē pārstāvēja direktore Ineta Ozoliņa un 4. - 5. apvienotās klases skolotāja Gunita Mogile. Pedagoģes visvairāk uztrauc mazo lauku skolu iespējamā slēgšana. «Tas ir mīts, ka apvienotajās klasēs bērni neko neiemācās. Vai ir kāds pamats apšaubīt pedagogu kompetenci, ja visi augstskolās esam mācīti vienādi, ja visiem ir atbilstīga kvalifikācija un skaidri formulēti mērķi? Vislielākais ieguvums apvienoto klašu audzēkņiem ir prasme sadarboties un iespēja jebkurā brīdī saņemt skolotāja individuālu konsultāciju. Zināšanas var nostiprināt, apmeklējot pagarināto dienas grupu,» uzsver Ineta Ozoliņa.ASV un Kanādā pirms vairākiem gadiem veiktie pētījumi liecina, ka labākus darba rezultātus un izglītības augstāku kvalitāti var sasniegt, strādājot klasēs ar nelielu audzēkņu skaitu. Latvijā šis viedoklis nav populārs, lai gan mazo skolu pedagogu pieredze un pētījuma autoru secinājumi sakrīt.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vienā stundā māca divas klases

Kategorijas