Notver aizejošā laika vērtības

2020. gada 3. marts 00:00

307

Karnevālā interpretē 21. gadsimta tautastērpu.

Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas vizuāli plastiskās māk-slas programmas audzēkņu tradicionālais karnevāls norisinājās 28. februāra vakarā. Šī gada tēmu «21. gadsimta tautastērps» klašu grupas izteica, radoši atklājot vēsturisko novadu tērpus un to atšķirības.

Varētu domāt, ka izvēli izraudzīties tautastērpu par maskarādes caurviju motīvu noteicis šovasar gaidāmais tradicionālais kultūras notikums – 12. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, taču Anda Sproģe, skolotāja un vizuāli plastiskās mākslas programmas vadītāja, teic, ka šoreiz tam ir pakārtota nozīme. Ideja pievērsties šim tematam radusies pēc kādas ekspozīcijas apmeklējuma.

Iedvesmu gūst izstādē
Rudenī skolotāji piedalījās seminārā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kur aplūkojama pastāvīgā ekspozīcija par Latvijas atjaunošanas vēstures gaitu. Uzmanību piesaistījusi mākslinieces Annas Aizsilnieces tērpu izstāde «Etnogrāfija» no cikla «Recycled.lv».

«Kolekcija ir ļoti neparasta, tā veidota, mainot apģērba identitāti, taču vienlaikus saglabājot tautastērpu nacionālos akcentus. Pārsteidz izmantoto materiālu daudzveidība – tērpus papildina no zobratiem veidotas saktas, no santīmiem darināti rotājumi, turklāt žaketes pārtapušas par villainēm, bikses un krekli – par svārkiem. Autore rosina sabiedrību apzināties esošos resursus un tos radoši izmantot, savukārt mums, pedagogiem, tas bija iedvesmas avots, apsverot karnevāla tēmu. Nolēmām bērniem dot iespēju iepazīties ar Latvijas vēsturiskajiem novadiem, bet pats svarīgākais – veicināt un attīstīt starpdisciplināru pieeju mācību procesā. Gatavojoties karnevālam, mijiedarbojās dažādi mācību priekšmeti un prasmes: vēsture, literatūra, drāma, teātris, vizuālā māksla, mūzika. Tas bija ļoti darbietilpīgs process un papildu slodze divu mēnešu garumā,» uzsver Anda Sproģe.

Saktas no skārdenēm
Sešas audzēkņu grupas kopā ar pedagogiem radoši izvērsa Latvijas vēsturisko novadu īpatnības, sasaistot tradicionālo ar jaunradīto. Atklājot savu versiju par 21. gadsimta tautastērpu, priekšnesumi uzmirdzēja ideju nebeidzamībā un iespēju daudzveidībā. Katras komandas sagatavoto stāstu vēroja un vērtēja žūrija.

2. klases audzēkņi un skolotājs Kārlis Ulmanis aptvēra Latvijas galvaspilsētu un iepazīstināja ar divu laikmetu tautastērpiem – arheoloģiskajiem un etnogrāfiskajiem. Rīgu 11. gadsimtā apdzīvoja pārsvarā lībieši, un par viņu ģērbšanās stilu vēsta izrakumos atrastās liecības. Lai atdarinātu tā laika tērpu, bērni izmantoja dažādus priekšmetus – vadus, bundžas, karotes, kafijas filtrus u. c. Noskaņu uzbūra izspēlētā sadzīves ainiņa ar uzbrucēja un aizsarga cīniņu. Jau pēc brīža varēja nokļūt citā gadsimtā un skatīt interpretāciju par etnogrāfisko tērpu.

Romantisku un aizkustinošu stāstu par Zemgali izdzīvoja 1. klases audzēkņi un skolotāja Antra Gustsone. Meitenes, «caur sidraba birzi ejot», paguva gan paraudāt, gan zelta ziediem bērziņu uzziedināt. Audzēkņu grupa bija padomājusi par izteiksmīgām dekorācijām, pašu zīmētiem ornamentiem uz krekliņiem.

Košs un kustīgs bija 5. un 6. klases priekšnesums, kas Kurzemes tautastērpu atklāja, aicinot apmeklēt zaļumballi Nīcā. Sarkani lindraki, krāšņas saktas, greznas jostas, dinamiska deja. Skolotāja Iveta Bērziņa joko, ka visgrūtākais radošajā procesā bijis izdzert tik daudz kokakolas, lai iegūtu pietiekamā vairumā skārda bundžas. No šī materiāla tapa saktas meitām un jostu elementi puišiem. «Katru gadu, gatavojoties karnevālam, šķiet, izdomai vairs tālāk nav, kur tiekties, bet tad nāk cita tēma, un atkal ir idejas, kā to atspoguļot!» iztēles bezgalīgās iespējas atklāj pedagoģe.

Krekltērpi un kompaktdiski
«Mūsdienās ģērbšanās stilu ietekmē slavenības vai modes influenceri – cilvēki, kuriem var sekot sociālajos tīklos,» – tā savu priekšnesumu pieteica skaitliski vismazākā grupa – četras 4. klases meitenes un skolotāja Indra Zālīte, kura skolā sākusi strādāt tikai šajā mācību gadā. Iespējams, pavisam drīz jauniešu vidū topā būs Latgales etnogrāfiskie motīvi.

Vidzemes novadam raksturīgāko atklāja 7. klase un skolotāja Ligita Ose. No plastmasas izstrādājumiem darināto tautastērpu parādi paspilgtināja aktuāls muzikālais pavadījums, «virs jūras lidojoša kaija» un citi elementi.

Sēlijas novada tēmu atspoguļoja 3. klases audzēkņi un skolotāja Anda Sproģe. Komandu stilistiski vienoja krekltērpi un CD jeb kompaktdiski. «CD ir īpašs materiāls, kas raksturīgs 21. gadsimtam, taču tehnoloģiju ziņā savu aktualitāti zaudējis, tāpēc izmantojām to kā galveno rotājošo elementu,» paskaidroja Renāte Štelfa. Grupa parādīja arī nelielu uzvedumu par Birķeneļu muižas tuvumā piedzīvoto sastapšanos ar Katrīnu Lielo un sēļu danci.

No cita skatpunkta
Mākslas programmas 3. klases audzēkne Agnese Brokāne ceļu uz skolu mēro no Neretas novada Ērberģes. Karnevālā viņai līdzi juta mamma un vecmāmiņa. «Šajā skolā mācījās mana meita, tagad – mazmeita. Pasniedzēji strādā no sirds, un te ir īpaša aura,» teic Inese Rubina. Ieguldīto darbu atzinīgi vērtē 2. klases audzēknes Nikolas Paulas Bošas mamma Sarmīte Meldre. Viņu pārsteigusi izdoma un radošais noskaņojums.

Ar pozitīviem secinājumiem komandas iepriecināja žūrija, kas katrā priekšnesumā bija pamanījusi kādu «odziņu». Grupas savu 21. gadsimta tautastērpu bija atklājušas atšķirīgi – kāda ietekmējās no influenceriem, cita godam nesa «recycling» ideju, bet vēl kāda paguva «aiz astes» notvert aizejošā laika vērtības.

Katra komanda tika pie nominācijas un dāvaniņām, īpašas veltes un vērtētāju specbalvas ieguva izteiksmīgākie tēli. Pašu darinātus krekliņus dāvāja žūrijas pārstāves, topošās dizaineres Katrīna Lavrinoviča un Letīcija Orlova. «Priekšnesumi bija pārdomāti un labā līmenī. Visi audzēkņi bija vienlīdz daudz strādājuši. Ar prieku vēroju, kā bērni izpaužas, jo karnevāls – tā ir iespēja «atvērties» arī tiem, kuri stundās ir klusi,» iespaidos ar «Bauskas Dzīvi» dalījās Katrīna Lavrinoviča. Mācoties šajā skolā, jauniete katru gadu piedalījusies karnevālā, nu bija iespēja uz to paraudzīties no cita skatpunkta.

Žūrija:

Iveta Lavrinoviča, Mūzikas un mākslas skolas direktore;

Zane Onkele, Mūzikas un mākslas skolas komunikācijas speciāliste;

Agnese Čikule, Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente;

Ruta Garklāva, vecāku pārstāve, Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente;

Katrīna Lavrinoviča, Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas reklāmas dizaina 2. kursa audzēkne, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas absolvente;

Letīcija Orlova, Rīgas Dizaina mākslas vidusskolas apģērbu dizaina 2. kursa audzēkne.

Karnevāla dalībnieki un iegūtās nominācijas

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Notver aizejošā laika vērtības

Kategorijas