Sapulcē kompromisu nerod

2020. gada 3. marts 00:00

Par Bauskas pilsētas teritorijas paplašināšanu jaunajā plānojumā lems deputāti.

Pagājušajā nedēļā ap 30 interesentu pulcējās Bauskas kultūras centrā, kur Bauskas novada domes pārstāvji sniedza skaidrojumu par Bauskas novada teritorijas plānojuma otro redakciju. Priekšlikumus par izmaiņām teritorijas plānojumā var iesniegt līdz 10. martam.

Teritorijas plānojuma pirmās redakcijas apspriešana notika pagastu teritorijās, bet, lemjot par otro redakciju, deputāti piekrita rīkot vienu kopēju sapulci, kas notika 27. februārī. Tiesa, apspriešanas jēga kaut kur palika aiz emocionālu sadursmju fona starp Bauskas novada domes administrācijas pārstāvjiem un nokaitinātiem ciemu iedzīvotājiem. Galvenās iedzīvotāju pretenzijas bija par ideju paplašināt Bauskas pilsētas robežas.

Pilsēta un 33 ciemi
Teritorijas plānojumu izstrādā SIA «Reģionālais projekts». Uzņēmuma teritorijas plānotāja Sandra Pētersone pastāstīja par pašreizējo situāciju. Par plānojumu ir saņemti 18 institūciju paziņojumi, astoņi no tiem ar precizējumiem. Izmaiņas, piemēram, skāra Vecsaules silu, kur Aizsardzības ministrija plāno veidot bāzi zemessargiem.

Kopā saņemts 21 priekšlikums. Seši ņemti vērā, pieci – daļēji, desmit nav ņemti vērā. Pēdējie pārsvarā saistīti ar Bauskas pilsētas paplašināšanas plānu. Tāpēc, ka Bauskas novada deputāti izlēma apstiprināt teritoriālā plānojuma redakciju ar paplašināto pilsētu, šos ierosinājumus neņēma vērā.

Jaunajā Bauskas novada teritorijas plānojumā paredzēta viena pilsēta un 33 ciemi, kā arī precizētas robežas vairākiem ciemiem – Ērgļi, Mežotne, Jumprava, Ceplis un Glāznieki.

Emocionāla sadursme
Tomēr vislielākās iedzīvotāju pretenzijas saistītas tieši ar Bauskas pilsētas teritorijas paplašināšanu, kas reizē arī likvidēs četras lauku teritorijas – Jauncodi, Elektriķus, Janeikas un Bērzkalnus, kā arī pievienos daļu no Mūsas ciema. Tiesa, abpusējās diskusijas starp novada vadību un iedzīvotājiem notika emocionālā gaisotnē, bez skaidriem argumentiem. Pārmetumus viens otram veltīja par nodokļu maksāšanu, nemaksāšanu, reizē arī nespējot pamatot nedz to, kāpēc pilsētu vajadzētu paplašināt, nedz to, kāpēc tas būtu slikti, ja ciemus iekļautu pilsētā.

Ciemu iedzīvotāji pauda viedokli, ka savulaik speciāli izvēlējušies dzīvot ārpus pilsētas, lauku teritorijā. «Vienmēr esmu lepojusies ar Bausku, cik viss šeit ir sakārtots, bet gribu palikt laukos, nevis pilsētā,» tā skanēja viedoklis no zāles. «Ja es dzīvoju lauku mājās «Lazdas», tad es arī gribu nomirt «Lazdās»,» tā skanēja cita versija.

Novada administrācijas pārstāvji norādīja, ka ciemi ir blīvi apbūvētas teritorijas, kuru iedzīvotāji aktīvi izmanto pilsētas pakalpojumus un kas infrastruktūrā cieši saplūdušas ar pilsētu – šajā situācijā runāt par laukiem esot diezgan dīvaini. Tiesa – daudz faktos balstītu argumentu nebija arī pašvaldības pārstāvjiem.

Pārmet vāju saimniekošanu
Iedzīvotāji uzsvēra, ka nevēlas pievienoties pilsētai arī tāpēc, ka neapmierina novada vadības paveiktais jau pašreizējā ciema teritorijā un Bauskas pilsētas robežās neko labāku negaidot.

«Māja ir celta 1933. gadā. Tā savulaik bija zemnieka saimniecība. Tagad zemes gabals ir 0,17 hektāri. Visus gadus maksāju nodokli 60 eiro, tagad – simts. Kad rakstīju domei, ka visa apkārtne applūst, tad nevienam neinteresēja. Risinājuma nav arī tagad, bet pašvaldībai maksāju vēl vairāk,» sašutis bija Bērzkalnu ciema iedzīvotājs. Cits norādīja, ka mājai jau 150 gadu, brūk kopā, bet kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis tikai pieaugot.

Ilga Pūle no Bērzkalnu ciema pauda sašutumu par novada amatpersonu attieksmi. Kad asfaltēti ceļi ciemā, tad izbraukātas citas ielas, kuras pēc tam nav salabotas. Iedzīvotāji mazās ielas labo paši, bet tagad vienkārši pietrūcis spēka un līdzekļu, jo brauktuve spēcīgi sabojāta. Prasīta palīdzība novada vadībai, bet nekas nav sagaidīts. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks solīja, ka situāciju risinās. «Ar šo jautājumu mums ir notikusi komunikācijas kļūda. Aicinu rakstīt iesniegumu,» pauda sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Uz sapulci sanākušie pauda, ka pašlaik piedzīvotais liecinot par sliktu saimniekošanu un tāpēc nevēloties pievienoties pilsētai. Tiesa, ņemot vērā, ka pilsētu un pagastus pārvalda novada dome, nav īsti skaidrs, kāds tam sakars ar pievienošanu pilsētas teritorijai, jo pārvaldītājs taču nemainīsies.

Centram jāaug
Neizpalika pārliecība, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi pieaugs. «Mūsas ciemu vēlaties pievienot pie Bauskas un vēl gribat teikt, ka maksājumi nepieaugs?» vaicāja Gatis Kužums no Mūsas ciema. Viņš norādīja, ka drīz sāksies jauna apbūve laukumā starp Zaļo un Upmalas ielu un tā izsauks zemes īpašumu vērtības kāpumu blakus esošajās teritorijās. Tas savukārt jaunajā variantā ietekmēs pievienoto Mūsas ciema teritoriju, jo tagad atradīsies oficiāli kaimiņos.

«Bauskai kā reģionālajam centram ir jāaug. Lai realizētu šo ieceri, vēl pēc tam ir jāpieņem saistošie noteikumi. Var iestrādāt atvieglojumus, jānosaka būs pārejas periods,» informēja I. Šomina.

Uz iedzīvotāju jautājumiem par to, vai šajā sapulcē pausto negatīvo viedokli novada dome ņems vērā, A. Jātnieks atbildēja noliedzoši. Tiesa, nav teikts, ka tā arī notiks. Pirmās redakcijas apspriešanas laikā veica aptaujas, kur pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto bija pret piedāvāto modeli, bet deputāti to atbalstīja. Tiesa, atbalstu guva ar nelielu pārsvaru, jo daļa deputātu tomēr uzskatīja, ka aptaujās paustais viedoklis jāņem vērā. Tagad par teritoriālā plānojuma otro redakciju deputāti visdrīzāk lems sēdē 26. martā un jautājums par iedzīvotāju viedokli noteikti būs starp svarīgākajiem šī teritoriālā plānojuma otrās redakcijas pieņemšanai.

Rakstveida priekšlikumus iedzīvotāji var iesniegt līdz 10. martam Bauskas novada administrācijā Bauskā, Uzvaras ielā 1.

Novada dome izlīdzina maksājumus
Viens no argumentiem, kāpēc ciemu iedzīvotāji nevēlas apvienošanos ar pilsētu, saistīts ar bailēm, ka pieaugs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi. Turklāt šogad virknei iedzīvotāju šie maksājumi pieauga, un tas radīja papildus stresu.

Bauskas novada nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja Gunita Vīgupa pastāstīja, kā radies nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums šogad. Mainoties likumdošanai un teritorijas plānošanas nosacījumiem, izveidojusies situācija, kad vienā un tajā pašā teritorijā esošiem zemes apgabaliem ar vienādiem izmantošanas mērķiem noteiktas izteikti atšķirīgas NĪN maksājuma summas. G. Vīgupa demonstrēja konkrētus piemērus, kad par līdzīgu teritoriju līdz šim viens īpašnieks maksāja 11 eiro, bet blakus esošais – 115 eiro. 2019. gada nogalē paveikts darbs, lai šīs situācijas novērstu un maksājumus izlīdzinātu.

Tiesa, iedzīvotājiem vienalga neradās skaidrība, kā šīs summas veidojas. Uz jautājumiem par kadastrālajām vērtībām G. Vīgupa ieteica vērsties Valsts zemes dienestā, kas šīs vērtības aprēķina. Tas gan īsti neizskaidroja, kāpēc vēl aizvien atšķiras NĪN summas dažādiem īpašumiem. Vienīgais, ko norādīja G. Vīgupa – situācijā, ja zemes īpašums pārsniedz pilsētā 1500 kvadrātmetru platību vai 2000 kvadrātmetru platību ciemos, NĪN aprēķinam pievieno speciālu koeficientu.

Sapulces laikā G. Vīgupa vērsa uzmanību, ka pašlaik notiek zemes īpašumu kadastrālo vērtību pārrēķināšana, balstoties uz 2017. – 2018. gada pārdošanas darījumiem. Viņa norādīja, ka NĪN kāpumu nākotnē nodrošinās nevis īpašumu pievienošana pilsētai, bet gan jaunās kadastrālās vērtības.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sapulcē kompromisu nerod

Kategorijas